Pašlaik Papē mītošajiem lopiem klājas labi, apliecina parka uzraugs I. Mednis. To, ka Ķemeru Nacionālajā parkā uzieti vairāki desmiti bojā gājušu savvaļas dzīvnieku, viņš zina.

“Mēs pieturamies pie sistēmas, ka noteiktās platībās ir konkrēts dzīvnieku skaits. Bet ir jābūt kaut kādai dinamikai – dzīvniekiem ir jādzimst un arī jāmirst.

Tā kā ziema bija smaga, domāju, ka šogad mazāk būs to pašu stirnu un zvirbuļveidīgu putnu.”

Konkrētu skaitu I. Mednis nevar nosaukt, bet viņš lēš, ka Papē šobrīd varētu būt ap 60 zirgiem un 60 tauru govīm, tāpēc, ja liels skaits ietu bojā, to ātri varētu pamanīt.

Tomēr nevar teikt, ka neviens dzīvnieks nav kritis.

“Bet dabā tā notiek, īpaši, ja ziemas mēnešos dzīvniekiem ir gājis grūtāk. Šeit darbojos kopš 2001. gada, un, godīgi sakot, šī bija pirmā reize, kad piedzīvojam šādu ziemu.

Pēdējos 12 gadus dzīvniekus nepiebarojām, bet šogad nācās to darīt. Sniegs un ledus pārziemošanu apgrūtināja.”

Dabas parkā piebarošanai bija gatavi. I. Mednis pastāsta, ka pa gadiem bija nedaudz uzkrāts siens, taču to nepieciešamības gadījumā piegādā vietējie zemnieki.

Lai arī vajadzība pēc papildu barības ir reta, to mēdz aizrunāt ar domu “ja nu gadījumā vajadzēs”.

Siens nepietrūka, un nu grūtākais laiks jau pagājis – šajos laikapstākļos var gaidīt pirmo zaļo zāli. Tad lopi pēc smagās ziemas raiti atjaunosies.

Parka uzraugs norāda vēl vienu šī gada ziemas radīto problēmu –

dzīvnieki apgāja žogus un izgāja no savas teritorijas.

Viņš paskaidro, ka zvēri uz aizsaluša ezera nekāpj, taču, ja uz ledus ir arī pamatīga sniega kārta, tad ir citādi. Tā kā teritorijas nožogojums beidzas Papes ezerā, dzīvnieki to apgājuši.

Pašlaik gan viss esot kārtībā, un lopi atrodas tur, kur tiem jābūt.

I. Mednis priecājas, ka pavasaris nāk ar labām ziņām, jo pavisam drīz Papes dabas parkā jau dzimšot pirmie teļi un kumeļi.

“Parasti pirmie ir jau marta beigās, pārsvarā gan dzimst aprīlī,”

viņš nosaka.

Mazuļi dzimstot arī ziemā, apliecina Vītiņu pļavu dabas lieguma teritorijas pie Liepājas ezera saimnieks Valdis Ķēde.

“Manējiem mazuļi sadzima jau pērnā gada beigās un šī gada sākumā. Tagad ir 30 govis un 18 teļi,” viņš norāda, ka savvaļas zirgu viņa pļavās vairs nav, tagad tur mīt divu šķirņu govis – Hailandes un Goloveju.

“Mūsu galā viss ir pie vietas!” pauž saimnieks.

“Ja nav neviena, kas aizved sienu, tad varētu iznākt tā kā Ķemeros. Galvenais ir ziemā dot barību.

Savus lopus piebaroju katru gadu. Šogad vienīgi viņiem nedaudz vairāk vajadzēja.”

Viss esot atkarīgs no lopu apetītes, bet sienu vedis divas trīs reizes nedēļā. Viņš norāda, ka dzīvnieki pie tā jau pieraduši.

Tāpat jāņem vērā, ka lopi ne vienmēr spējīgi pie barības tikt paši.

“Ir brīži, kad Liepājas ezers pārplūdina pļavas. Bieži gadās, ka tas viss sasalst, un tad ir viena liela slidotava. Veidojas saliņas, kurās es pie lopiem tieku klāt, lai pabarotu. Bijis arī tā, ka pilnīgi viss pārplūst, tad veidojas dambis. Lopi jau ir gudri – iziet uz dambja un gaida, kad atvedīs ēst,” viņš stāsta.