Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) norādīja, ka līdzšinējie mēģinājumi izstrādāt visaptverošu stratēģiju nav bijuši sekmīgi, jo starp iesaistītajām pusēm nav izdevies vienoties.

Pēc viņa teiktā, Ekonomikas ministrijā (EM) sagatavoti vairāki dokumenti, taču tie nav guvuši atbalstu ne uzņēmēju, ne ministriju vidū.

Valainis uzsvēra, ka stratēģisks dokuments pats par sevi neatrisinās darbaspēka trūkuma problēmu, tostarp jautājumu par desmitiem tūkstošu darbinieku piesaisti darba tirgum.

Viņaprāt, patlaban nepieciešams koncentrēties uz konkrētiem risinājumiem, atsevišķi izvērtējot jauniešu, senioru un trešo valstu pilsoņu iesaistes iespējas.

Vienlaikus viņš kritizēja sadrumstaloto pieeju imigrācijas politikai, norādot, ka atvērti vairāki likumprojekti, taču trūkst vienotas izpratnes par to virzību, kas kavē lēmumu pieņemšanu.

Savukārt Nacionālās apvienības valdes priekšsēdētāja, Saeimas deputāte Ilze Indriksone pauda viedokli, ka virzība pa atsevišķām jomām nedos vēlamo rezultātu.

Viņasprāt, ir būtiski skaidri definēt potenciālos darbaspēka avotus un mērķtiecīgi strādāt pie to aktivizēšanas.

Indriksone akcentēja jauniešu grupu, īpaši tos, kuri nemācās un nestrādā, kā arī seniorus, kuri nereti strādā ne no labas gribas, bet ir papildu resurss, jo ir cilvēki, kas grib būt aktīvi.

Viņa arī uzsvēra nepieciešamību vienkāršot darba attiecību regulējumu un ieviest nodokļu atvieglojumus jauniešiem.

Partijas “Latvija pirmajā vieta” priekšsēdētājs Ainārs Šlesers norādīja, ka viens no risinājumiem varētu būt nodokļu atvieglojumi jauniešiem, īpaši pirmās darba vietas iegūšanai, kā arī izglītības eksporta attīstīšana un īpaša nodokļu režīma ieviešana uzņēmumiem, kuri no Latvijas strādā starptautiskā vidē, tostarp informācijas tehnoloģiju un mākslīgā intelekta nozarē.

Satiksmes ministrs Atis Švinka (P) norādīja, ka grūtības izstrādāt vienotu stratēģiju un panākt politisku vienošanos skaidrojamas ar atšķirīgu izpratni gan sabiedrībā, gan politiskajā vidē.

Viņš uzsvēra, ka demogrāfijas jautājumi nereti skatīti pārāk šauri, koncentrējoties galvenokārt uz dzimstības veicināšanu, vienlaikus nepietiekami pievēršot uzmanību citiem aspektiem, tostarp dzīves ilguma palielināšanai un ieguldījumiem veselības aprūpē.

Švinka akcentēja nepieciešamību demogrāfijas politiku vērtēt daudz plašākā kontekstā, iekļaujot dažādu sabiedrības grupu iesaisti darba tirgū.

Kā piemēru viņš minēja cilvēkus ar invaliditāti, kuru integrācija nodarbinātībā prasa mērķtiecīgus un kompleksus risinājumus, tostarp transporta pieejamības uzlabošanu un sabiedrības attieksmes maiņu.

Saeimas deputāts Andris Kulbergs (AS) uzsvēra, ka diskusijas par imigrācijas politiku ir neizbēgamas, lai nodrošinātu ekonomikas attīstību un varētu apkalpot valstī esošās vajadzības.

Viņaprāt, lai to panāktu, būs jārunā vienkopus ne tikai par jauniešu un senioru iesaisti, bet arī par imigrāciju, importu un mākslīgo intelektu.

Finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) norādīja, ka sākotnēji bija vienošanās, ka izveidos cilvēkkapitāla politiku un Nodarbinātības valsts aģentūra kļūs par trīs ministriju aģentūru, taču šāda vienošanās netika pieņemta.

Viņš pauda, ka nākamajai koalīcijai tas būs viens no galvenajiem jautājumiem.

Politiķu izteikumi liecina, ka vienotas pieejas darbaspēka veicināšanai Latvijā patlaban nav, un diskusijas turpinās starp dažādiem risinājumu virzieniem – no mērķētas vietējo iedzīvotāju iesaistes līdz plašākai imigrācijas un ekonomikas politikas pārskatīšanai.

Jau ziņots, ka LDDK aicina izstrādāt visaptverošu cilvēkkapitāla attīstības stratēģiju, kas paredzētu risinājumus darbaspēka pieejamībai un darbinieku kvalifikācijas atbilstībai darba tirgus prasībām.

LDDK informēja, ka par galvenajām prioritātēm 2026. gadā noteikusi panākt valsts izdevumu mazināšanu, cilvēkkapitāla attīstību, darba tirgus elastību un sociālā dialoga stiprināšanu.

LDDK norādīja, ka līdz šim Latvijā cilvēkkapitāla jautājums risināts fragmentēti bez kopēja redzējuma.

Ir izveidota Cilvēkkapitāla attīstības padome, stiprināts cilvēkkapitāla departaments EM paspārnē, uzsvērts cilvēkkapitāla jautājuma būtiskums, taču aizvien nav vienotas valsts politikas cilvēkkapitāla jautājumā.

Tāpat LDDK pauda, ka, pēc ministriju aplēsēm, Latvijas ekonomikai nepieciešams vismaz 900 000 nodarbināto.

Centrālās statistikas pārvaldes dati rāda, ka Latvijā 2025. gadā trijos ceturkšņos nodarbināto skaits sasniedza vidēji 883 000.

Latvijā 2025. gadā bija nodarbināti mazliet vairāk nekā 12 000 trešo valstu pilsoņu, un no tiem 86 bija augsti kvalificēti.

Tādējādi, pēc EM datiem, piesaistīto augsti kvalificētu darbinieku īpatsvars pret darba ņēmējiem ir viens pret 145.