Ilgtermiņa līgumos ar Raiņa un Oskara Kalpaka ielas būvniekiem ir noteikta indeksācijas kārtība.

Tāda ir Ministru kabineta noteikumu prasība, ka

būvdarbu līgumos jāparedz indeksācija inflācijas gadījumā, ja darba izpildes termiņš ir ilgāks par vienu gadu.

Atlikušo līgumcenu var pārskatīt otrajā līguma izpildes gadā, ja no būvdarbu veicēja gribas neatkarīgu iemeslu dēļ būtiski pieaugušas būvniecības izmaksas un līguma izpilde ir kļuvusi būtiski apgrūtināta vai neiespējama.

Cenu indeksē, ja būvniecības izmaksu indekss transporta objektiem atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes datiem noteiktā periodā pārsniedz tipisku un paredzamu vidējo cenas pieaugumu iepriekšējo trīs gadu attiecīgajos laika periodos, par kuriem ir pieejama statistiskā informācija.

Kompensāciju par cenu izmaiņām, kuras apmērs nevar pārsniegt 15 procentus no kopējās līgumcenas, būvniekam izmaksā reizē ar gala maksājumu.

Inflācija, protams, var skart visus ielu pārbūves projektus, bet to ir grūti pašlaik pateikt.

Piemēram, bitumena cena biržā trešdien ļoti strauji nokritās no 4600 eiro par tonnu līdz 4000 eiro. Pagājušā gadā jūnijā bija 3800 eiro, tā starpība ir ļoti maza. Nav paredzams, kā cenas nosvārstīsies.

Ar degvielu redzam to pašu – trešdien ļoti kritās, pēc tam nedaudz pakāpās atpakaļ. Protams, te uz vietas cena krītas pēc kāda laika.

Pagaidām nav tādas informācijas, ka Liepājas ielu būvnieki vērstos pie mums ar bažām, ka nevarēs izpildīt līgumus vai ka ar līgumā paredzēto indeksāciju varētu nepietikt.

Arī grants ielu būvnieks, kam nav paredzēta indeksācija, nav vērsies.

Domāju, ka situācija pašlaik vienkārši nav skaidra.

Arī par šogad paredzēto Brīvības ielas rekonstrukciju līgumi ir noslēgti, bet par indeksāciju īstermiņa līgumos var lemt tikai valsts.

Vienīgā reize, kad tā notika, bija 2022. gadā pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā, un tad bija izstrādāta speciāla kārtība, kā indeksāciju piemērot.

Vadlīnijās bija noteikts, ko drīkst un ko nedrīkst palielināt.

Viss atkarīgs no tā, kādu lēmumu arī tagad pieņems valsts, pašreiz pašvaldībai nav dotas tiesības kaut ko mainīt.

Ja rītdien atveras Hormuza šaurums, tad valstij arī nav vairs ko risināt.

Arī autopārvadātājiem aug izmaksas, bet tur nav nekāda risinājuma. Man liekas, šai nozarei ir vairāk risku nekā būvniecībā.

Didzis Jēriņš, izpilddirektora vietnieks