Sadales sistēmai bija pieslēgti 27 000 dažādas jaudas elektroenerģijas ražotāju, tostarp saules un vēja ģeneratori, saules elektrostacijas apvienojumā ar enerģijas uzglabāšanas sistēmu risinājumiem (BESS), hidroelektrostacijas, dabasgāzes vai biogāzes koģenerācijas stacijas un citi ražotāji.

Apskatā teikts, ka 93% no ražošanas iekārtām ir mikroģeneratori ar jaudu līdz 11,1 kilovatam (kW), un tie veido apmēram 17% no sadales sistēmai pieslēgtās kopējās ražošanas jaudas.

Visu sadales sistēmai pieslēgto ražotāju kopējā ģenerācijas jauda sasniegusi 1240 MW. No tās vairāk nekā 970 MW jeb 78% veido saules ģenerācijas jauda, tostarp gan mikroģeneratori, gan elektrostacijas. 2026. gada pirmajā ceturksnī saules ģenerācijas jaudu pieaugums ir 49 MW.

“Sadales tīkla” pārstāvji norāda, ka jau 2024. gadā kopējā elektroenerģijas bilancē arvien būtiskāku lomu ieņēma saules enerģija, un šī tendence turpina nostiprināties.

Šogad pirmajos trijos mēnešos sadales sistēmā no saules saražotas un kopējā tīklā nodotas apmēram 103,5 gigavatstundas (GWh), kas ir par apmēram 50% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn.

Pirmajā ceturksnī sadales sistēmai pieslēgtas 75 saules elektrostacijas, un to kopējais skaits sasniedza aptuveni 1600, bet kopējā ražošanas jauda sasniedza 755 MW.

Salīdzinot ar 2022. gadu, kad Latvijā vēl tikai sākās strauja saules ģenerācijas attīstība, ir būtiski augusi pieslēgto elektrostaciju jauda.

2022. gadā vienas stacijas jauda vidēji bija ap 90 kW, 2023. gadā – 216 kW, 2024. gadā – ap 650 kW, savukārt 2025. gadā – ap 866 kW.

Topošajām saules elektrostacijām un hibrīdstacijām, kurās ģenerācija apvienota ar BESS, rezervētā ražošanas jauda sadales sistēmā šogad marta beigās bija ap 380 MW.

Tajā pašā laikā kopējais sadales sistēmai pieslēgto mikroģeneratoru skaits šogad marta beigās sasniedza aptuveni 25 000, un to kopējā ražošanas jauda bija vairāk nekā 213 MW.

Mikroģeneratoru pieaugums šogad pirmajā ceturksnī saglabājies mērens – līdzīgi kā 2025. gada pirmajā ceturksnī šogad izsniegtas nedaudz vairāk kā 300 jaunas ražošanas atļaujas.

Arvien biežāk mikroģeneratori tiek uzstādīti komplektā ar BESS – šāda tendence izteiktāk novērojama kopš 2023. gada.

Pērn pieslēgti vairāk nekā 1500 šādi risinājumi, bet šogad pirmajā ceturksnī – 318, to kopējai jaudai sasniedzot aptuveni 25,5 MW.

Viena mikroģeneratora vidējā ražošanas jauda ir apmēram 8,5 kW.

Aptuveni 95% gadījumu mikroģeneratorus uzstādījušas privātpersonas, bet apmēram 5% gadījumu – juridiskas personas.

Apskatā teikts, ka arvien populārāki kļūst BESS.

Izplatītākais risinājums ir saules paneļi kopā ar BESS.

Patlaban sadales infrastruktūrai ir pieslēgtas kopumā vairāk nekā 1600 saules elektrostacijas, no tām 176 ir saules elektrostacijas apvienojumā ar BESS, un to kopējā jauda ir apmēram 160 MW.

Pērn iezīmējusies jauna tendence – BESS risinājumus arvien biežāk ievieš arī bez ražošanas iekārtām.

Šādos gadījumos bateriju sistēmas izmanto elektroenerģijas uzkrāšanai no tīkla brīžos, kad tā ir lētāka, un vēlāk – pašpatēriņam vai nodošanai tīklā, kad elektroenerģija kļūst dārgāka.

Pērn sadales sistēmai bija pieslēgti 12 šādi risinājumi ar kopējo jaudu 10,3 MW, savukārt šogad līdz marta beigām pieslēgti vēl četri šādi risinājumi, taču apskatā prognozēts, ka to skaits strauji pieaugs.

No šiem BESS risinājumiem šā gada pirmajos trijos mēnešos tīklā nodotas aptuveni 2,4 GWh elektroenerģijas.

Jau ziņots, ka “Sadales tīkls” pagājušajā gadā, pēc provizoriskiem datiem, strādāja ar 382,239 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 2,8% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa pieauga par 24,8% – līdz 35,27 miljoniem eiro.

“Sadales tīkls” ir valstij piederošā “Latvenergo” koncernā ietilpstošs elektrotīkla uzturētājs un attīstītājs Latvijā.

Kompānija nodrošina sadales elektrotīkla ekspluatāciju, atjaunošanu un plānveida attīstību, elektroenerģijas izlietošanas uzraudzību, zudumu samazināšanas pasākumus un elektroenerģijas uzskaiti, kā arī veic jaunu pieslēgumu izveidi.