Kustības pārstāvis Kārlis Ļubīns atzīst, ka tas ir liels gandarījums un reizē arī apliecinājums vairāku gadu darbam.

“Es jau pirms daudziem gadiem domāju – ja Valmierā to var, kāpēc mēs Kurzemē nevaram? Jaunībā pats pa plostiem staigāju, bet pēdējo reizi pa Bārtu tādu pludināja 1953. gadā, kad lejup pa upi devās 1700 kubikmetru koka,” atceras K. Ļubīns.

Pēc vairāk nekā 70 gadu pārtraukuma Bārtas pusē plostu pludināšana atjaunota kā tradīcija, nevis peļņas arods, kā tas bijis senāk.

Četrus gadus plosts jau pludināts pa Bārtas upi, bet uzņemšana starptautiskajā asociācijā, pēc K. Ļubīna teiktā, šo tradīciju nostiprina.

Gan K. Ļubīns, gan plostnieku svētku rīkotājs Guntis Rolis atzīst, ka vissvarīgākais ir tas, ka par šo tradīciju interesējas arī jaunie.

“Bez paaudžu pārmantojamības nekādi. Ir liels prieks par jaunajiem puišiem, kas nāk un dara, kam ir interese,”

piemetina G. Rolis.

Divus puišus vecākie vīri arī paņēmuši līdzi uz Valmieru. Tur īpašs brīdis piedzīvots, kad kopā ar citu valstu pārstāvjiem nobraukuši pa Gauju.

“Strenčos krasts pēc skudru pūžņa izskatījās – pilns ar skatītājiem,”

iespaidos dalās K. Ļubīns.

Tur arī uzņemti pasaules plostnieku kopienā. Tagad Bārtas plostnieku karogs līdzās citu dalībvalstu karogiem būs redzams starptautiskos pasākumos 13 valstīs – Austrijā, Čehijā, Francijā, Polijā, Vācijā, Itālijā, Rumānijā, Kanādā, Somijā, Slovēnijā, Bosnijā un Hercegovinā, kā arī, protams, Latvijā.

Jau augustā Bārtas plostniekiem paredzēts doties uz Slovēniju.

“Es teicu – johaidī, mēs taču varam atkal papludināt plostu pa Bārtu, bet, ka aiziesim tik tālu, pat nebiju sapņojis.

Man 82 gadu vecumā atkal kāpt uz plosta un vēl pārstāvēt Bārtas plostniekus ārzemēs – tas ir aizraujoši. Tas ir sasniegums,” saka K. Ļubīns, neslēpjot, ka par to jūtas ļoti emocionāli.