Nesen redakcija saņēma jautājumu no lasītāja, kurš regulāri apciemo vecākus Dienvidrietumu rajonā, bet viņam, protams, nav dzīvokļu īpašnieku kopības atļaujas novietot automašīnu daudzdzīvokļu māju pagalmā.

“Pašvaldības policija sākusi atstāt soda kvītis vietās, kur cilvēki auto likuši desmitiem gadu,

kur līdz ar to nav nekādas zaļās zonas, jo tās vietas sen iebraukātas. Kur tad palikt tiem, kas atbrauc ciemos vai kurjeriem?” neizpratnē ir vīrietis.

“Jāsāk ar to, ka transportlīdzeklim sods netiek piemērots par to, ka tas novietots zaļajā zonā, bet gan par to, ka novietots ārpus ceļa, proti, teritorijā, kas nav izbūvēta un paredzēta transportlīdzekļu satiksmei,” skaidro LPP priekšnieka vietnieks Kaspars Vārpiņš.

Viņš norāda, ka Karostā ir ceļi (piemēram, Studentu rotas, Neatkarības rotas, Cēsu rotas ielas), kuru nomales ir izbūvētas aptuveni 1,5 metru platumā un klātas ar bruģakmens segumu.

“Apstāklis, ka laika gaitā šīs ceļa nomales ir daļēji aizaugušas ar zāli, pats par sevi nemaina to tiesisko statusu,

līdz ar to uz šādām ceļa nomalēm transportlīdzekļu apstāšanās un stāvēšana ir pieļaujama,” viņš uzsver.

Saskaņā ar Ceļu satiksmes likumu ceļš ir jebkura satiksmei izbūvēta teritorija: autoceļš, iela, prospekts, šķērsiela un citas visā platumā, ieskaitot brauktuvi, ietves, nomales, sadalošās joslas un saliņas.

No Ceļu satiksmes noteikumu 114. punkta izriet, ka

transportlīdzekļi ir jānovieto stāvēšanai ceļa robežās.

Novietojot transportlīdzekli stāvēšanai ārpus satiksmei izbūvētas teritorijas, piemēram, uz augsnes, zāliena, puķu dobēs, bērnu rotaļu laukumos u.tml., tiek pārkāptas šīs noteiktās prasības transportlīdzekļa novietojumam.

No tiesiskā regulējuma izriet, ka ceļa nomale ir ceļa sastāvdaļa, kas izbūvēta un paredzēta satiksmei.

“Līdz ar to apstāklis, ka iedzīvotāji ilgstoši novietojuši transportlīdzekļus uz zāliena, izraisot augsnes virskārtas degradāciju, nerada tiesisku pamatu atzīt attiecīgo teritoriju par transportlīdzekļu stāvēšanai paredzētu vietu vai ceļa nomali,” atzīmē K. Vārpiņš.

Tiesības uz savu autostāvvietu

Tipiskus kašķus par automašīnu novietošanu pie daudzdzīvokļu mājām turpmāk varēs risināt, dzīvokļu īpašniekiem iegūstot tiesības uz savu autostāvvietu. To ļaus grozījumi Dzīvokļu īpašuma likumā.

Grozījumi risinās divas problēmas.

Pirmā – kā juridiski korekti izdalīt, pārdot un saglabāt dzīvokļu īpašnieku tiesības uz tādām lietām kā autostāvvietas, noliktavas, jumta terases un citas infrastruktūras.

Un otrā – kā risināt iekškvartāla ceļu, sporta un rotaļu laukumu, zaļās teritorijas u.tml. kopīgu izmantošanu un apsaimniekošanu dzīvojamo māju kompleksos, kuri sastāv no vairākām mājām un zemes gabaliem.

Grozījumi tapuši pēc Nekustamā īpašuma attīstītāju alianses iniciatīvas sadarbībā ar advokātu biroju “Ellex Kļaviņš”, Ekonomikas ministriju, Augstākās tiesas un Saeimas juridiskā biroja pārstāvjiem.

Advokātu birojā “Ellex Kļaviņš” skaidro, ka

tiek ieviests atsevišķās lietošanas tiesības jēdziens – dzīvokļa īpašniekam piederoša tiesība individuāli lietot noteiktu daļu no kopīpašuma.

Klasiskākie piemēri ir pazemes vai virszemes autostāvvietas.

Jaunieviestā tiesība būs nostiprināma zemesgrāmatā kā pie dzīvokļa īpašuma piederīga tiesība un to varēs atsavināt kopā ar dzīvokli vai atsevišķi, bet tikai cita dzīvokļa īpašniekam.