Nesen 13 gadus veca vieglatlēte no manas dzimtās Sumu pilsētas gāja bojā krievu bumbas sprādzienā. Meitene atradās sabiedriskā transporta pieturā.

Meitene bija spoža un talantīga sportiste, pazīstamas vieglatlētikas skolas audzēkne. Viņai bija liels potenciāls, un viņa varēja nest Ukrainas vārdu starptautiskajā arēnā, sapņoja par medaļām pasaules čempionātā un olimpiskajās spēlēs. Taču

viņas sapņus sagrāva tā valsts, kura arī tiecas uz olimpiādi. Un nevienam nerūp, ka Krievijas vadītāju rokas mirkst asinīs.

Kā daudzi zina, Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) Izpildpadome nesen atcēla sankcijas pret Krievijas Olimpisko komiteju, kas ierobežoja Krievijas sportistu un komandu dalību spēlēs.

SOK arī uz laiku atcēla Krievijas Olimpiskās komitejas darbības apturēšanu.

Saistībā ar 2028. gada Losandželosas vasaras olimpisko spēļu un 2028. gada ziemas jaunatnes olimpisko spēļu atlases procesa sākumu SOK ir atcēlusi iepriekšējos ieteikumus, kas ierobežoja Krievijas sportistu un komandu dalību.

Arī obligātā neitralitātes prasība vairs nav spēkā.

Tātad, lūk. Slepkavas atkal parādīsies starptautiskajās arēnās. Un šis lēmums atcelt Krievijas diskvalifikāciju nav nejaušība – SOK pakāpeniski leģitimizē Krieviju, atsaucoties uz “sporta neitralitāti”.

Krievijas nauda un potenciālie sponsori ir svarīgi SOK. Un organizācija ir pilnīgi vienaldzīga pret to, ka kopš pilna mēroga Krievijas iebrukuma Ukrainā sākuma ir nogalināti aptuveni 800 Ukrainas sportisti un treneri.

Vēl 19 Ukrainas sportisti atrodas Krievijas gūstā, bet 13 ir pazuduši bez vēsts.

Krievijas agresijas upuru vidū ir civiliedzīvotāji sportisti, apbalvoti sporta meistari, pasaules un Eiropas čempioni, kā arī paraolimpisko spēļu medaļnieki.

Cik krievi varēja samaksāt par šādu SOK lēmumu? Maz ticams, ka kāds to jebkad uzzinās. Tomēr eksperti un žurnālisti ir identificējuši vairākus galvenos kanālus, kas paver Krievijas finansiālo un politisko ietekmi uz SOK. Jo īpaši

tādi Krievijas giganti kā “Gazprom” un “Lukoil” gadu desmitiem ir ieguldījuši simtiem miljonu dolāru starptautiskajās federācijās

(futbolā, paukošanā, boksā un volejbolā), tieši vai caur meitasuzņēmumiem Āzijā un Tuvajos Austrumos, pērkot augstāko menedžeru lojalitāti.

Krievija tradicionāli finansē spēcīgu sporta ierēdņu, juristu un funkcionāru tīklu pašā SOK, kas pastāvīgi ir popularizējuši ideju par “sportu ārpus politikas”.

Turklāt daudzu Āzijas, Āfrikas un Latīņamerikas valstu balsis SOK bieži vien Maskava pērk apmaiņā pret atlaidēm, piegādājot naftu, gāzi, graudus vai ieročus.

Tā, lūk. Un viņi saka, ka sports ir pāri politikai. Tas jau sen ir saistīts ar politiku un ar Krievijas naudu.

Oleksandrs Grinka, žurnālists