Viņš neapmeklēja Putinu viņa rezidencē vienīgi tāpēc, lai iedzertu degvīnu, bet pie Ķīnas līdera brauca ne jau tāpēc, lai apspriestu mākslīgā intelekta revolucionāro spēku.

Aiz šīm vizītēm slēpjas kaut kas svarīgs, kas varētu ietekmēt gan kara gaitu Ukrainā, gan globālos starptautiskos procesus.

Iespējams, ka Ķīna tuvākajā nākotnē varētu iesaistīties sarunās par Ukrainu. Un katalizators, lai cik dīvaini tas izklausītos, varētu būt Putina pārmērīgais spiediens uz Lukašenko, lai iesaistītu viņu karā ar Ukrainu.

Nesen ukraiņos ir parādījušās jaunas vecas bailes, ka krievi atkal iebruks caur Baltkrieviju.

Vai baidīties ātra uzbrukuma no ziemeļiem? Vai jāpārdislocē Ukrainas karaspēks uz turieni no austrumiem un dienvidiem? Vai cilvēkiem vajadzētu bēgt no Ukrainas ziemeļiem?

Visticamāk, Lukašenko stingri iebilst pret Putina jaunāko mēģinājumu ieraut Baltkrieviju Krievijas un Ukrainas karā.

Viņš vēlas arī panākt Ķīnas atbalstu, kas joprojām uzskata Baltkrieviju par savu priekšposteni krustpunktā ar Eiropu. Tāpat ķīniešiem Baltkrievijā ir izdevīgas ekonomiskās zonas un tamlīdzīga pretimnākšana.

Pati Ķīna tagad de facto paziņo, ka tā kļūst par galveno Lukašenko režīma un Baltkrievijas valstiskuma aizstāvi.

Ķīna būtībā pauž atbalstu Lukašenko tajā, lai viņš neļautu atvērt savu teritoriju militārām darbībām Eiropā vai atkārtotam iebrukumam Ukrainā.

Pēdējā laikā Lukašenko cenšas mazināt spriedzi attiecībās ar ASV. Vašingtona ir atcēlusi dažus ierobežojumus Baltkrievijas mēslošanas līdzekļiem, un Amerikas amatpersonas apgalvo, ka citu sankciju atcelšana varētu uzlabot attiecības ar Baltkrieviju.

Lukašenko savukārt ik pa laikam atbrīvo politieslodzītos. Viņš cenšas glābt savu režīmu un redz Putinu ciešam sakāvi Ukrainā, tāpēc nevēlas pilnībā pakļauties Kremļa vadītājam.

Vienlaikus Ukrainas Bruņoto spēku virspavēlnieks Aleksandrs Sirskis paziņoja, ka

Putins ir uzdevis savam ģenerālštābam izvērtēt dažādas ofensīvas operācijas veikšanas iespējas, tostarp no Baltkrievijas,

ar mērķi ieņemt Kijivu un citas teritorijas.

Viņš piebilda, ka Ukraina rēķinās ar šo scenāriju, lai gan par visticamāko uzskata ofensīvu no Krievijas Brjanskas apgabala uz Čerņihivas apgabalu. Šī ir reālistiska iespēja, un Ukrainas armija tam ir gatava.

Viņaprāt, atverot jaunu aktīvas karadarbības zonu, Krievija centīsies piesaistīt Ukrainas karaspēku citos virzienos un paplašināt frontes līniju.

Tāpēc drīzumā mēs varētu sagaidīt nopietnas ziņas gan frontē, gan globālajā politikā.

Oleksandrs Grinka, žurnālists