“Progresīvie” atsaucās uz Valsts kontroles lietderības revīzijas ziņojumā konstatēto, ka LVM ilgstoši ir uzkrājusi finanšu līdzekļus, kas 2025. gada beigās bija 405,3 miljoni eiro.

Revīzijā konstatēts, ka daļa no šī finanšu līdzekļu uzkrājuma LVM darbības nodrošināšanai un gadskārtējai dividenžu izmaksai nav nepieciešama.

Pēc revidentu aplēsēm LVM darbības nodrošināšanai un dividenžu izmaksai nepieciešamais finanšu līdzekļu uzkrājums 2025. gada beigās ir aptuveni 275 miljoni eiro, tādējādi kapitālsabiedrības brīvo finanšu līdzekļu atlikums, ko būtu iespējams iemaksāt papildu dividenžu maksājumu veidā valsts budžetā, 2025. gada beigās bija vismaz 130,3 miljoni eiro, pauda “Progresīvie”.

Kā pauž “Progresīvie”, LVM 2025. gada pārskatā iepriekšējo gadu nesadalītā peļņa uz 2025. gada 31. decembri veidoja 115,1 miljonu eiro.

Partijā pauž, ka minētie līdzekļi ir publiskie finanšu līdzekļi, kas iegūti, LVM pārvaldot un apsaimniekojot mežu zemes, turklāt lielākā ienākumu daļa gūta no izcirsto koku pārdošanas.

Partija lēmumprojektā atsaucās uz nepieciešamiem budžeta līdzekļiem sabiedrības veselības, izglītības un sociālajiem pakalpojumiem, valsts drošības stiprināšanai, kā arī norādīja uz pieaugošo dzīves dārdzību un energoresursu cenām, kas negatīvi ietekmē mājsaimniecību ekonomisko stāvokli.

Līdz ar to “Progresīvie” aicināja valdību veikt nepieciešamās darbības, lai LVM iemaksātu 2026. gada valsts budžetā vismaz 115,1 miljonu eiro.

Kā ziņots, premjers Andris Kulbergs (AS) otrdien pēc valdības sēdes žurnālistiem sacīja, ka iepriekšējās valdības lēmumus par atbalstu kokrūpniekiem šī valdība atcelt nevar, jo tas nav juridiski iespējams.

TV3 vēstīja, ka pēc vairāku mēnešu pārbaudes prokuratūra secinājusi, ka MK rīcība, uzdodot LVM mainīt koksnes cenu noteikšanas kārtību, bijusi prettiesiska, tāpēc Ģenerālprokuratūra nosūtījusi valdībai protestu, prasot atcelt šos lēmumus.

Savukārt valdība otrdien slēgtā sēdē lēma par atbildes sniegšanu Ģenerālprokuratūrai.

Tāpat vēstīts, ka Valsts kontrole revīzijā konstatēja būtiskus trūkumus LVM pārvaldībā un Zemkopības ministrijas (ZM) kā kapitāldaļu turētājas īstenotajā uzņēmuma uzraudzībā, un tas radījis valstij skaidri izmērāmas negatīvas sekas.

Pēc Valsts kontroles aplēsēm, trūkumu LVM stratēģiskajā un dividenžu plānošanā un rīcībā ar brīvajiem finanšu līdzekļiem, kā arī kokrūpniekiem sniegtā atbalsta dēļ šīs negatīvās sekas mērāmas daudzos desmitos miljonu eiro.

Revīzijā atklāts, ka ZM vismaz 130,3 miljonus eiro nav novirzījusi valsts budžetā papildu dividenžu maksājumu veidā.

Tāpat ZM rosināto, MK un akcionāru sapulces pieņemto lēmumu rezultātā LVM 2024.-2026. gadā samazināja egles un priedes II šķiras zāģbaļķu cenas, kapitālsabiedrības ieņēmumus samazinot par 49,4 miljoniem eiro.

Valsts kontroles vērtējumā šie lēmumi pieņemti ārpus MK un akcionāra kompetences un ir uzskatāmi par kapitālsabiedrībai zaudējumus radošu rīcību.

Jau vēstīts, ka Ģenerālprokuratūras lietvedībā atrodas kriminālprocess, kas sākts par iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem saistībā ar ļaunprātīgu dienesta stāvokļa izmantošanu un pieļautu bezdarbību prettiesiska atbalsta sniegšanā kokrūpniekiem.

Desmit personas, pret kurām sākts kriminālprocess un pie kurām 14. maijā veiktas procesuālās darbības, ir bijušais zemkopības ministrs, tagad Saeimas deputāts Armands Krauze (ZZS), bijušais ZM valsts sekretārs Raivis Kronbergs, ZM valsts sekretārs Ģirts Krūmiņš, ZM Meža nozares stratēģijas un atbalsta nodaļas vadītāja vietniece Ilze Silamiķele, bijušais LVM valdes priekšsēdētājs Pēters Putniņš, LVM padomes priekšsēdētāja Zane Driņķe, LVM padomes priekšsēdētāja padomnieks Valdis Lūks, Latvijas Kokrūpniecības federācijas viceprezidents Kristaps Klauss, kokrūpniecības uzņēmuma “Pata Strenči” darbinieks, Valmieras novada domes deputāts no partijas “Valmierai un Vidzemei” Reinis Muižnieks un “Pata” īpašnieks un vadītājs Uldis Mierkalns.