Kā pierādījumu viņš minēja militāro hospitāļu – ar tūkstošiem gultasvietu potenciālajiem cietušajiem – izvietošanu gar robežu.

“Neticami,” es nodomāju. Galu galā, pirms pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gadā, Krievija arī slepus izvietoja lauka hospitāļus un uzkrāja asins rezerves netālu no Ukrainas robežas. Tā ir standarta prakse, gatavojoties kaujas darbībām.

Turklāt jau iepriekš bija ziņots, ka krievi aktīvi būvē dzelzceļa infrastruktūru, militārās bāzes un ceļus gar Baltijas valstu robežu…

Sāku meklēt informāciju. Izlūkdienesti patiešām apstiprina šīs ziņas, lai gan situāciju interpretē nedaudz citādi.

Piemēram, NATO analītiķi norāda, ka Krievija patiešām sagatavo 16 000 līdz 20 000 gultasvietu civilajās slimnīcās pie Baltijas jūras.

Tomēr tas netiek darīts “jauna kara” dēļ, bet gan tāpēc, ka tās esošā militārās medicīnas sistēma ir pilnībā pārslogota milzīgā Ukrainas kara upuru skaita dēļ.

Slimnīcas Belgorodas, Kurskas un Rostovas apgabalos, kā arī Kaukāzā

jau sen nespēj tikt galā ar ievainoto karavīru pieplūdumu.

Tādēļ palīgā tiek iesaistītas iestādes Sanktpēterburgā un ziemeļrietumu reģionā, kas pēc Maskavas ir otrs lielākais Krievijas medicīnas centrs.

Ievainotie karavīri uz turieni jau tiek transportēti ar lidmašīnām un vilcieniem, jo pierobežas slimnīcu ārsti fiziski nespēj veikt nepieciešamās operācijas, un ievainotie karavīri jau guļ uz matračiem gaiteņos.

Un galvenais ir šis… Lai uzsāktu pilna mēroga uzbrukumu NATO valstīm (tostarp Baltijas valstīm), Krievijai būtu nepieciešams simtiem tūkstošu karavīru liels spēks –

spēks, kura šajā sektorā pašlaik vienkārši nav.

Krievijas militārās bāzes gar robežām ar Somiju, Igauniju, Latviju un Lietuvu šobrīd ir gandrīz pilnīgi tukšas. Pagaidām tajās atrodas tikai mācību teltis mobilizētajiem karavīriem, kuri pēc tam tiek nosūtīti uz Ukrainas fronti.

Tomēr militārie eksperti neslēpj faktu, ka Krievija patiešām gatavojas iespējamam globālam konfliktam nākotnē – provizoriski plānotam laika posmā no 2027. līdz 2029. gadam.

Gatavošanās pasākumi, kas ietver militārās slimnīcas un centienus pielāgot civilās slimnīcas 2026. gada rudenim, liecina, ka

Krievija gatavojas jaunam mobilizācijas vilnim un karadarbības tālākai saasināšanai Ukrainā.

Tas norāda uz konflikta ieilgšanu vai jaunu karu.

Rietumu analītiķi arī uzsver, ka tuvākajā laikā varam sagaidīt hibrīduzbrukumu pieaugumu pret valstīm, kas atbalsta Ukrainu.

Tie var izpausties kā kiberuzbrukumi, dronu ielidošana, spiediens pie robežām, informatīvās un psiholoģiskās operācijas vai provokācijas, izmantojot “viltus karoga” taktiku.

Polijā, Lietuvā, Igaunijā un Vācijā pret šīm bažām izturas nopietni.

Somija pat rīko mācības Somu līcī, lai labāk novērstu naidīgas sabotāžas darbības pret kritiski svarīgu jūras infrastruktūru – jo īpaši tādas, ko varētu pastrādāt Krievija.

Līdz ar to mums šoruden un ziemā jābūt gataviem jebkam. Krievi ir dažādu viltīgu un negodīgu taktiku meistari.

Oleksandrs Grinka, žurnālists