Varētu domāt, ka saules paneļus visvairāk apdraud krusa, tomēr apdrošināšanas sabiedrības “Balta” dati rāda ko citu. Visvairāk bojājumu rada krītoši koki, zari un vēja aizpūstas konstrukcijas.

Pēc stiprās vētras augusta beigās apdrošinātājs saņēma vairāk nekā desmit pieteikumus par saules paneļu bojājumiem vairāk nekā 17 tūkstošu eiro apmērā. Savukārt

līdz šim lielākā atlīdzība – vairāk nekā 22 tūkstoši eiro – izmaksāta pēc 2024. gada novembra vētras,

kad Dienvidkurzemē vējš sagāza 66 saules paneļus, kuros pēc tam tika konstatētas mikroplaisas.

Viena no biežākajām kļūdām ir pēc saules paneļu uzstādīšanas par tiem aizmirst un neveikt regulāras pārbaudes. Ir svarīgi turpināt sekot līdzi sistēmas tehniskajam stāvoklim, klāsta “AJ Power” uzņēmumu grupas enerģētikas projektu direktors Kristaps Dīriņš.

Paneļi un to stiprinājuma konstrukcijas ir pakļauti laikapstākļu ietekmei, tāpēc jāievēro iekārtu ražotāju norādījumi un jāpievērš uzmanība paneļu, stiprinājumu un elektroinstalācijas stāvoklim.

“Īpaši svarīgi sistēmu pārbaudīt pēc spēcīgas vētras.

Jāpārliecinās, vai nav redzamu bojājumu, vai ražība atbilst konkrētajiem laikapstākļiem un nav parādījušies kļūdu paziņojumi. Ja ir aizdomas par bojājumu, ieteicams piesaistīt speciālistu un veikt profesionālu sistēmas pārbaudi,” viņš skaidro.

Naktīm kļūstot garākām par dienām, saules gaismas paliek mazāk, un paneļu efektivitāte krītas.

Toties zemāka gaisa temperatūra var pozitīvi ietekmēt saules paneļu darbību, jo zemākas temperatūras samazina to darba temperatūru, kas palielina enerģijas ražošanas potenciālu, savā vietnē norāda saules paneļu sistēmu uzstādītāja SIA “Sunergia”.

Pielāgojoties sezonālām saules augstuma izmaiņām,

uz ziemu vēlams mainīt paneļu leņķi, lai tas būtu stāvāks nekā vasarā, panākot, ka saules stari skar paneļus perpendikulāri.

Sniegs un sarma, kas uzkrājas uz paneļu virsmas, var bloķēt saules gaismu, samazinot ražošanas jaudu.

Saules paneļi ir konstruēti tā, lai sniegs pats noslīdētu, pateicoties to slīpumam un tumšajai krāsai, kas piesaista siltumu. Taču, ja uzkrātais sniegs nenoslīd pats, ir svarīgi to noņemt manuāli, lai nodrošinātu maksimālu gaismas uztveršanu.

Sniega uzkrājums var samazināt enerģijas ražošanu pat par 20–25%,

tāpēc tīrīšana ir būtiska, lai uzturētu paneļu darbības efektivitāti arī ziemā. Ieteicams izmantot mīkstas birstes vai gumijas skrāpjus, lai izvairītos no virsmas saskrāpēšanas.

Izvairieties no karsta ūdens izmantošanas sniega kausēšanai, jo tas var izraisīt termisko šoku un sabojāt paneļus. Tāpat nevajadzētu izmantot asus instrumentus, kas varētu saskrāpēt paneļu virsmu, vai ķīmiskas vielas, kas varētu izraisīt koroziju.

Ja saules paneļi atrodas uz jumta, sagādājiet atbilstošas drošības sistēmas vai pieaiciniet profesionāļus, kuriem ir pieredze darbā augstumā un ziemas apstākļos.

Ieteikumi

Kā novērtēt saules paneļu sistēmas stāvokli pēc vētras

– Pārbaudiet, vai nav redzamu bojājumu.

Apskatiet, vai paneļi un to rāmji nav nobīdījušies vai deformēti, vai nav bojāts aizsargstikls, kā arī vai stiprinājuma elementi ir savās vietās, kabeļi nav izrauti vai bojāti un uz paneļiem nav uzkrituši zari vai citi priekšmeti.

– Pārbaudiet sistēmas darbību.

Invertora lietotnē vai monitoringa sistēmā pārliecinieties, vai sistēma ražo elektroenerģiju atbilstoši laikapstākļiem un nav parādījušies kļūdu paziņojumi.

Ja iespējams redzēt katra paneļa ražību atsevišķi, būtiski zemāka ražība salīdzinājumā ar blakus esošajiem paneļiem var liecināt par bojājumu.

– Ja ir aizdomas par bojājumiem, veiciet profesionālu pārbaudi.

Mikroplaisas ne vienmēr ir redzamas ar neapbruņotu aci, tāpēc pēc spēcīga trieciena vai citām pazīmēm, kas liecina par iespējamu bojājumu, ieteicams piesaistīt speciālistu un veikt sistēmas diagnostiku.

– Bojātus paneļus un kabeļus neaiztieciet.

Saules paneļi dienasgaismā arī pēc vētras var turpināt ražot elektroenerģiju, tāpēc bojātu sistēmu nevajadzētu mēģināt remontēt pašu spēkiem.