IT speciālists Kārlis Laškovs norāda, ka viens no riskiem ir viltoti bezvadu tīkli. Kāds var izveidot tīklu ar nosaukumu, kas ļoti līdzinās īstajam, piemēram, “Airport_Free_WiFi” vai “Cafe_Guest”.

Varētu šķist, ka pieslēdzamies lidostas, kafejnīcas vai citas iestādes piedāvātajam internetam, bet patiesībā savienojums notiek caur svešu piekļuves punktu.

Tāpēc, ja vienā vietā redzami vairāki līdzīgi Wi-Fi nosaukumi, speciālists iesaka

nesteigties un vajadzības gadījumā pajautāt iestādes darbiniekam, kurš tad īsti ir pareizais tīkls.

Uzmanība jāpievērš arī lapai, kas dažkārt parādās uzreiz pēc pieslēgšanās publiskajam Wi-Fi. Tajā parasti lūdz piekrist lietošanas noteikumiem, ievadīt e-pasta adresi vai veikt kādu citu pavisam ikdienišķu darbību. Taču arī šādu lapu iespējams atdarināt.

Ja tajā pēkšņi tiek prasīta e-pasta, sociālo mediju, “Google”, “Microsoft” vai cita svarīga konta parole, to labāk neievadīt.

Īpaši bīstami tas ir tad, ja viena un tā pati parole tiek izmantota vairākos pakalpojumos, jo, iegūstot vienu paroli, krāpnieks var mēģināt ar to piekļūt arī citiem kontiem.

Speciālists aicina neignorēt arī pārlūkprogrammas brīdinājumus par nedrošu savienojumu vai nederīgu drošības sertifikātu.

Ja pārlūks norāda, ka vietne var nebūt droša, nevajadzētu uzreiz nospiest pogu un turpināt darbu.

Iespējams, ka brīdinājums liecina par tehnisku problēmu vai pat mēģinājumu lietotāju novirzīt uz citu vietni, tāpēc drošāk ir konkrēto lapu aizvērt un vajadzīgo vietni atvērt no jauna.

Tāpat svarīgi atcerēties, ka papildu aizsardzībai publiskajā Wi-Fi iespējams izmantot arī uzticamu VPN.

K. Laškovs norāda, ka tas palīdz aizsargāt datu pārraidi starp ierīci un internetu, tomēr arī VPN nav iemesls aizmirst par citiem drošības noteikumiem.

Joprojām jāskatās, kādam tīklam pieslēdzamies, kādas vietnes apmeklējam un kur ievadām savus datus.

Ja iespējams, viņš iesaka publiskajā Wi-Fi labāk neveikt darbības, kurās jāievada īpaši svarīga vai konfidenciāla informācija.

Tas attiecas, piemēram, uz internetbankas lietošanu, svarīgu darba sistēmu administrēšanu vai konfidenciālu dokumentu apstrādi. Šādās reizēs drošāka izvēle drīzāk būs mobilais internets vai personīgais tīklājs telefonā.

Publiskais Wi-Fi pats par sevi nenozīmē, ka kāds automātiski var redzēt visas lietotāja paroles, sarakstes vai failus.

Tomēr šādā tīklā uzbrucējam var būt vieglāk mēģināt izveidot viltotu piekļuves punktu, aizvilināt cilvēku uz neīstu vietni vai izmantot nepietiekami aizsargātu ierīci.

Tāpēc svarīgākais ir nesteigties, pārbaudīt, kam pieslēdzamies, neignorēt brīdinājumus un īpaši uzmanīties brīžos, kad tiek prasīti piekļuves dati vai cita sensitīva informācija.