Pavisam vēlēšanu pirmajā kārtā bija 12 kandidāti, un jau iepriekš tika prognozēts, ka Lula neiegūs pietiekamu balsu pārsvaru, lai uzvarētu pirmajā kārtā.

Brazīlijas prezidenta vēlēšanu otrā kārta gaidāma 25. oktobrī, un nākamais prezidenta amata termiņš sāksies 5. janvārī.

Bolsonaru pirmajā vēlēšanu kārtā ieguva 47% vēlētāju atbalsta, bet par Lulu balsoja 45%. Latīņamerikas lielākajā ekonomikā balsstiesības ir nepilniem 159 miljoniem cilvēku.

Vēlēšanu kampaņā galvenā uzmanība ir pievērsta noziedzībai, valsts lomai, Augstākās tiesas neatkarībai un attiecībām ar ASV.

Bolsonaru sacīja, ka viņa pārsvars pār Lulu vēlēšanu pirmajā kārtā nozīmē Lulas pārstāvētās “Strādnieku partijas ēras beigas”, savukārt Lula solīja sākt jaunu kampaņu un pauda pārliecību par drošu uzvaru otrajā kārtā.

Liberālās partijas pārstāvis Bolsonaru, kurš ir ASV prezidenta Donalda Trampa sabiedrotais, vēlas samazināt valsts pakalpojumus un stingrāk cīnīties pret noziedzību.

Strādnieku partijas pārstāvis Lula ir iecerējis turpināt savas valdības sociālās programmas un valsts investīcijas, vienlaikus saglabājot spēcīgu valsts lomu.

80 gadus vecais Lula ir prezidents kopš 2023. gada, kā arī bija valsts galvas amatā no 2003. līdz 2010. gadam.

45 gadus vecais Flāviu Bolsonaru ir senators kopš 2019. gada. Viņa tēvs Žairs Bolsonaru bija prezidents no 2019. līdz 2022. gadam, kad prezidenta vēlēšanās zaudēja Lulam.

Viņam ir piespriests 27 gadu cietumsods par valsts apvērsuma plānošanu pēc sakāves vēlēšanās. Pašlaik veselības stāvokļa dēļ 71 gadu vecais Žairs Bolsonaru atrodas mājas arestā.

Svētdien tika vēlēti arī divas trešdaļas Senāta deputātu un visi Deputātu palātas locekļi, štatu gubernatori un štatu likumdevēju iestāžu deputāti.

Senatora amatu ieguvusi arī Žaira Bolsonaru sieva un prezidenta amata kandidāta Flāviu Bolsonaru pamāte Mišelli Bolsonaru.