Dodiks paziņo par savas partijas uzvaru vēlēšanās Bosnijā un Hercegovinā
Prokrieviskais Bosnijas serbu līderis Milorads Dodiks paziņojis, ka viņa partija ir uzvarējusi svētdien notikušajās Bosnijas un Hercegovinas vēlēšanās.
LETA
Balsotāji devās pie urnām, lai izraudzītos valsts kolektīvās prezidentūras trīs locekļus, federālā parlamenta, Musulmaņu un horvātu federācijas parlamenta un Serbu republikas parlamenta deputātus, kā arī lai ievēlētu Serbu republikas prezidentu.
Kolektīvās prezidentūras locekļi pārstāv valsts trīs kopienas – musulmaņus, horvātus un serbus. Viens no trim locekļiem rotācijas kārtībā astoņus mēnešus ir prezidentūras priekšsēdētājs.
Bosnija un Hercegovina ir federācija, kuru veido Musulmaņu un horvātu federācija un Serbu republika.
Savā runā atbalstītājiem Dodiks pateicās gan ASV prezidentam Donaldam Trampam, gan Krievijas diktatoram Vladimiram Putinam.
Lai gan pats Dodiks nekandidēja vēlēšanās, jo ir notiesāts par savu pilnvaru pārsniegšanu un viņam ir aizliegts sešus gadus kandidēt uz prezidenta amatu, viņam joprojām ir liela ietekme Bosnijas Serbu republikā.
Pēc 95% balsu saskaitīšanas publiskotie rezultāti liecina, ka Dodika atbalstītā kandidāte Žeļka Cvijanoviča saglabās prezidenta amatu.
Arī Bosnijas trīspusējās prezidentūras loceklis Deniss Bečirovičs, kas pārstāv Bosnijas musulmaņu jeb bosņaku kopienu, paziņojis par uzvaru, jo rezultāti parādīja, ka viņš ir vadībā saspringtākā cīņā par savu vietu.
Par uzvaru paziņojusi arī horvātu līdere Darijana Filipoviča.
Dodika partijai arī tiek prognozēts pārliecinošs vairākums Serbu republikas parlamenta vēlēšanās.
Balsstiesības ir apmēram 3,4 miljoniem valsts pilsoņu, taču vēlētāju aktivitāte sasniedza tikai 42%, kas ir par nepilniem desmit procentpunktiem mazāk nekā iepriekšējās vēlēšanās 2022. gadā.
Musulmaņu-horvātu federācijā Bečirovičs atbalsta Bosnijas un Hercegovinas virzību uz Eiropas Savienību un NATO.
Taču, ja Dodika partija atgūtu prezidentūru, tas gandrīz noteikti nozīmētu, ka politiskais strupceļš, kas gadiem ilgi ir bloķējis nepieciešamās reformas, saglabāsies.
Pēc 20 gadiem pie varas Dodiks un viņa partija ir vairākkārt konfliktējuši ar valsts centrālo varu un skaļi iebilst pret dalību ES.
Tikmēr Horvātu nacionālistu partijas cenšas panākt vēlēšanu reformu. Tās vēlas lielāku teikšanu horvātu prezidentūras locekļa izvēlē, ko tās dala ar daudzskaitlīgākajiem bosņakiem.
