Atkārtots konkurss uz Valsts kancelejas direktora amatu tika izsludināts šā gada 7. augustā. Viena no prasībām bija kandidāta pieredze darbā valsts un/vai pašvaldību institūcijās.

Gorkša līdzšinējā darbavieta ir Latvijas Darba devēju konfederācija, kur viņš kopš 2023. gada 3. aprīļa ieņem ģenerāldirektora amatu. Vienlaikus Gorkšs kopš 2020. gada 9. novembra ir arī Jūrmalas Futbola skolas direktors.

Pirms tam viņš no 2021. gada marta līdz 2023. gada oktobrim bija Latvijas Sporta federāciju padomes valdes loceklis, trīs gadus – no 2020. gada marta līdz 2023. gada martam – viņš ieņēma Latvijas Komandu sporta spēļu asociācijas izpilddirektora amatu.

Savukārt no 2018. gada marta līdz 2019. gada oktobrim Gorkšs bija Latvijas Futbola federācijas prezidents.

Pēc Valsts kancelejā sniegtās informācijas, Gorkšam ir arī pieredze lektora amatā, vadot lekcijas Latvijas Universitātes studiju kursā “Sporta tiesības” no 2023. gada septembra līdz 2024. gada augustam.

Gorkšs studējis Latvijas Universitātē, kur ieguvis bakalaura grādu tiesību zinātnē un sociālo zinātņu maģistra grādu politikas zinātnē.

Kā ziņots, pēc noslēdzošās konkursa kārtas Ministru prezidents Andris Kulbergs (AS) Valsts kancelejas direktora amatam apstiprināšanai valdībā virzīs LDDK ģenerāldirektoru Gorkšu.

Jautājums par Gorkša apstiprināšanu amatā tiks skatīts 13. oktobra valdības sēdē.

Kulbergs skaidro, ka no Valsts kancelejas sagaida, lai tā kļūst par spēcīgu, datos balstītu valdības centru, kas palīdz lēmumus pieņemt ātrāk un precīzāk.

“Uzskatu, ka Gorkšam ir atbilstoša pieredze, lai manis definētās pārmaiņas Valsts kancelejā tiktu ieviestas. Visi trīs finālisti ir spēcīgi vadītāji ar pieredzi valsts pārvaldē un ārpus tās, un pateicos katram no viņiem par dalību konkursā,” paudis Kulbergs.

No deviņiem otrās kārtas pretendentiem trešajai konkursa kārtai vērtēšanas komisija bija izvirzījusi trīs – bijušo Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektori, patlaban Centrālās finanšu un līgumu aģentūras nozares atašeju Ievu Jaunzemi, Valsts administrācijas skolas direktori Agitu Kalviņu un Gorkšu.

Trešajā kārtā tika vērtētas pretendentu vadības kompetences: stratēģiskais redzējums, spēja pieņemt lēmumus un uzņemties atbildību, orientācija uz rezultātu sasniegšanu, pārmaiņu vadība, komandas vadīšana.

Valsts kancelejas direktora pretendentu atlase notika trijās kārtās. Pēc saņemto 18 pieteikumu izvērtēšanas uz konkursa otro kārtu tika virzīti deviņi, uz trešo – trīs pretendenti.

Atbilstoši konkursa procedūrai konkursa pretendentu vērtēšanas komisija pieņēma lēmumu par trešās kārtas rezultātu un par to informēja Ministru prezidentu.

Jau vēstīts, ka iepriekšējais Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs maijā tika aizturēts tā dēvētajā kokrūpnieku lietā. Vispirms viņu no amata atstādināja, bet vēlāk puses vienojās, ka Kronbergs pametīs amatu.

Valsts kanceleja ir Latvijas valdības centrs – institūcija, kuras uzdevums ir nodrošināt valdības darba funkcionēšanu un, nodrošinot datu analīzi, izvērtējot dažādus rīcības scenārijus un piesaistot ekspertus no dažādām jomām, sniegt datos un izpētē balstītu informāciju Ministru prezidentam un valdībai, tādējādi palīdzot pieņemt precīzākus, faktos balstītus lēmumus.

Valsts kancelejas darbu vada direktors, kurš ir visaugstākā ranga ierēdnis.

Kopš 2015. gada septembra valsts tiešās pārvaldes iestāžu vadītāju atlasi centralizēti veic Valsts kanceleja.