Kā norādīja tiesā, ievērojot Augstākās tiesas (AT) norādījumus, apelācijas instances tiesa atcēla Daugavpils tiesas spriedumu attiecīgajā daļā, taču no jauna atzina Romānu Vanagu par vainīgu un piesprieda viņam tādu pašu sodu kā pirmās instances tiesa – trīs gadu cietumsodu, piecu gadu aizliegumu ieņemt valsts amatpersonas amatu, kā arī piedzina VID labā pieteikto kompensāciju.

Tiesā skaidroja, ka pilnajā tiesas nolēmumā tiesa sniegs pamatojumu, kāpēc krimināllietā par nepieļaujamu pierādījumu tika atzītas liecības, kas pirmās instances tiesā pirmstiesas procesā bija izmantotas bez apsūdzētā un viņa aizstāvja piekrišanas.

Kā uzskata prokuratūra, lai atvieglotu nedeklarētu kontrabandas cigarešu ievešanu Latvijā, muitnieks kravas automašīnas puspiekabē, kravu skenera datorsistēmā aizvietoja skenēšanas rezultātā iegūtos attēlus ar citiem, kuros cigaretes nav redzamas.

Nākamajā dienā, kad transportlīdzekli aizturēja Valsts policija, tika konstatēts, ka attiecīgajā puspiekabē ir vairāk nekā 15 miljoni dažādu cigarešu ar Baltkrievijas akcīzes nodokļa markām.

Cigarešu nedeklarēšanas rezultātā valstij nodarīti 1,84 miljonu eiro zaudējumi nenomaksātā akcīzes nodokļa un pievienotās vērtības nodokļa veidā.

Daugavpils pilsētas tiesa 2023. gadā muitnieku atzina par vainīgu dienesta stāvokļa ļaunprātīgā izmantošanā, kas izraisījusi smagas sekas, un sodīja ar brīvības atņemšanu un tiesību atņemšanu ieņemt valsts amatpersonas amatu.

Latgales apgabaltiesa šo spriedumu atstāja negrozītu, savukārt AT atcēla apgabaltiesas spriedumu un nodeva lietu jaunai izskatīšanai.

AT konstatēja, ka abu instanču tiesas, lai pamatotu nolēmumu, bez apsūdzētā un aizstāvja piekrišanas izmantoja pirmstiesas procesā sniegtās liecības, kuras prokurors neiekļāva pierādījumos, kā arī konkrētais liecinieks nebija uzaicināts uz tiesas sēdēm.

Pamatojoties uz liecinieka liecībām, tiesa atzina par pierādītu, ka atrastā puspiekabe ar cigaretēm ir tā pati, kuras iebraukšanu Latvijā nodrošināja apsūdzētais.

AT norādīja, ka tiesa faktiski iejaukusies prokurora ekskluzīvajā kompetencē izvēlēties pierādījumus un uzturēt apsūdzību, līdz ar to pieļāva būtisku Kriminālprocesa likuma pārkāpumu.

AT skaidroja, ka apelācijas instances tiesa nebija skaidri un saprotami atbildējusi, kāpēc tā atzina par pierādītu apsūdzētā tehnisko iespēju nomainīt foto datnes, ja viņam nebija zināma kravu skenera datorsistēmas servera parole.

AT lietā pieņēma arī blakus lēmumu, kurā norādīja prokuratūrai uz nepieciešamību lietās par valsts amatpersonu izdarītiem noziedzīgiem nodarījumiem pārliecināties, pēc kura Krimināllikuma panta apsūdzība celta.

Tiesa skaidro, ka konkrētajā gadījumā nodarījums pēc būtības var atbilst smagākiem noziegumiem, piemēram, kontrabandai un dienesta pilnvaru pārsniegšanai, par kuriem paredzēts bargāks sods.

AT vērsa uzmanību – ja prokurors neizvēlas atbilstošu kvalifikāciju, amatpersona var nepamatoti nonākt labvēlīgākā situācijā nekā privātpersona, lai gan amatpersonas statuss šādos gadījumos prasa stingrāku atbildību.