Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotajā informatīvajā ziņojumā “Par Latvijas lauksaimniecības izaugsmes plānu 2026.-2036. gadam” uzsvērts, ka lauksaimniecība un pārtikas ražošana ir stratēģiski nozīmīgas Latvijas tautsaimniecības nozares, kas veicina valsts ekonomisko izaugsmi, eksportu un nodarbinātību.

ZM atzīmē, ka 2024. gadā lauksaimniecība veidoja 1,9% no Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pievienotās vērtības, pārtikas ražošana – 2,4%, bet pēdējo desmit gadu laikā lauksaimniecības pievienotā vērtība palielinājusies par 78%.

Ministrijā norāda, ka 2025. gadā lauksaimniecības, pārtikas un zivsaimniecības produktu eksports veidoja 23% no kopējā Latvijas eksporta, apliecinot nozares būtisko lomu valsts ekonomikā.

Lauksaimniecība nodrošina nodarbinātību un uzņēmējdarbību lauku teritorijās, kur dzīvo aptuveni 30% Latvijas iedzīvotāju, apsaimniekojot gandrīz divus miljonus hektāru lauksaimniecības zemes.

Plāns ir stratēģisks dokuments, kas nosaka četrus Latvijas lauksaimniecības nozares attīstības virzienus līdz 2036. gadam, iezīmējot ilgtermiņa attīstības perspektīvu līdz 2050. gadam.

Eiropas Komisija ir publicējusi priekšlikumus Eiropas Savienības (ES) daudzgadu finanšu shēmai 2028.-2034. gadam un jaunajai Kopējās lauksaimniecības politikai (KLP) pēc 2027. gada, sākot diskusijas par nākamā plānošanas perioda prioritātēm un finansējuma sadali.

Tādējādi plāns kalpo par stratēģisku virzienu Latvijas sagatavošanās darbam jaunajam KLP periodam pēc 2027. gada un ES daudzgadu finanšu shēmai 2028.-2034. gadam.

Informatīvajā ziņojumā galvenās identificētās problēmas lauksaimniecības nozarē ir zema produktivitāte no hektāra un nepietiekama uzmanība augsnes kvalitātei, liels publiskā atbalsta īpatsvars saimniecību ienākumos un nepietiekama ekonomiskā atdeve, importa dominance patēriņā un zemas pievienotās vērtības radīšana Latvijā, kā arī nozares ievainojamība dažādu veidu risku dēļ un nepietiekama risku un krīžu vadības atbildība lauksaimniecībā.

Lai risinātu minētās problēmas un uzlabotu situāciju nozarē, plānā noteikti četri lauksaimniecības nozares attīstības virzieni – augsnes auglība, konkurētspēja, tirgus pieejamība un riska vadība.

ZM skaidro, ka augsnes auglības virzienā paredzēts koncentrēties uz augsnes kvalitātes uzlabošanu un tās racionālu apsaimniekošanu, kā arī tādu risinājumu īstenošanu, kas balstīti augsnes stāvokļa datos, augsnes auglības saglabāšanā un uzlabošanā un efektīvā resursu izmantošanā, vienlaikus stiprinot lauksaimnieciskās ražošanas potenciālu un pārtikas nodrošinājumu ilgtermiņā.

Konkurētspējas virzienā tiek izcelta datu nozīme lēmumu pieņemšanā par uzņēmumu attīstību, lai stiprinātu saimniecību finansiālo stāvokli.

ZM informē, ka KLP ienākumu atbalsts nākamajā plānošanas periodā paredzams saimniecībām vai uzņēmumiem, kas aktīvi iesaistās lauksaimniecības produktu ražošanā pārtikas nodrošinājumam.

Nākamajā plānošanas periodā atbalsta piešķiršanas nosacījumi ir cieši saistāmi ar saimniecību ekonomisko aktivitāti un tās darbību raksturojošiem finanšu un ražošanas rādītājiem, lai publiskais finansējums mērķtiecīgāk veicinātu produktivitātes, lauksaimniecības izlaides un pievienotās vērtības pieaugumu, atzīmē ministrijā.

Savukārt tirgus pieejamības jomā paredzēta jēgpilnu stratēģiju izstrāde un īstenošana nozarēs un uzņēmumu attīstības mērķu pieskaņošana stratēģijai.

ZM uzsver, ka lauksaimnieku tirgus varas stiprināšana, veicinot efektīvu un kvalitatīvu sadarbību visā pievienotās vērtības ķēdē, ir priekšnoteikums taisnīgākai vērtības sadalei un augstākas pievienotās vērtības radīšanai Latvijā.

Nozaru pašu izstrādātās stratēģijas kalpo par pamatu mērķtiecīgai un ilgtermiņā dzīvotspējīgai attīstībai, nosakot arī pašu nozaru atbildību par izaugsmes un konkurētspējas stiprināšanu.

Tādējādi atbalsts piemērojams risinājumiem, kas veicina ne tikai atsevišķu saimniecību attīstību, bet arī pašu nozaru noteikto izaugsmes rādītāju sasniegšanu.

Turklāt veicināma vietējo izejvielu pārstrāde un nepieciešams atbalsts augstākas pievienotās vērtības radīšanai visā pievienotās vērtības ķēdē, norāda ministrijā.

Riska vadības virziens paredz kopējas līdzsvarotas atbildības stiprināšanu un paplašinātu, nozarēm piemērotu riska pārvaldības instrumentu klāstu.

Informatīvajā ziņojumā norādīts, ka jāstiprina lauksaimnieku spēja identificēt dažāda veida riska faktorus un satricinājumus un operatīvi reaģēt uz tiem, jāveicina līdzsvarota atbildība un jāievieš jauni riska pārvaldības rīki, lai nozarē mazinātu dažāda veida riskus, kā arī jāgarantē pārtikas piegādes ķēžu stabilitāte arī krīzes apstākļos.

ZM informē, ka plānā paredzētie pasākumi ir vērsti uz publiskā finansējuma efektīvāku izmantošanu, prioritāri atbalstot ražojošas un ekonomiski dzīvotspējīgas saimniecības, lai veicinātu lauksaimniecības produktivitātes un pievienotās vērtības pieaugumu, uzņēmumu konkurētspēju un eksportspēju, stiprinātu lauku teritoriju ekonomisko attīstību, kā arī nodrošinātu lielāku publisko ieguldījumu atdevi nākamajā ES plānošanas periodā.