Rinkēvičs otrdien pēc tikšanās ar Madisi izcēla, ka Igaunija ir viena no Latvijas nozīmīgākajām tirdzniecības partnerēm un abu valstu sadarbība ir būtiska arī pašreizējā drošības situācijā.

Prezidents pateicās Igaunijai par iesaisti robežas apsardzībā un uzsvēra abu valstu dienestu ciešo sadarbību.

Rinkēvičs atzina, ka sabiedrībai ir sarežģīti izskaidrot pašreizējo drošības situāciju, kurā līdzās nepieciešamībai saglabāt modrību jānovērš arī panikas veidošanās.

Viņš uzsvēra, ka Latvija turpinās stiprināt aizsardzības spējas un sadarbību ar sabiedrotajiem.

Runājot par Ukrainu, prezidents norādīja, ka gaidāmais rudens un ziemas periods var būt sarežģīts, tādēļ jāmeklē papildu iespējas sniegt Ukrainai atbalstu.

Viņš uzsvēra, ka Latvijai un citām reģiona valstīm arī turpmāk jāiestājas par Ukrainu un jāveicina Eiropas vienotība.

Komentējot iespējamo enerģētikas pamieru starp Krieviju un Ukrainu, Latvijas prezidents pauda cerību, ka tas varētu veicināt sarunu procesu, tomēr norādīja, ka pašlaik nav pazīmju par Krievijas gatavību sākt sarunas par patiesa miera panākšanu.

Viņš uzsvēra, ka Latvija atbalsta abpusēju enerģētikas pamieru, kas paredzētu Krievijas atturēšanos no triecieniem Ukrainas kritiskajai infrastruktūrai, tostarp elektrostacijām un ūdensapgādes objektiem, kā arī Ukrainas atturēšanos no triecieniem Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām un citiem ar kritisko infrastruktūru saistītiem objektiem.

Tomēr pašlaik nav pazīmju, ka šāds pamiers būtu panākts.

Rinkēvičs norādīja, ka gaidāmā ziema Ukrainai nebūs vienkārša, tādēļ Latvijas un citu Eiropas Savienības valstu uzdevums ir meklēt papildu finansējumu Ukrainas atbalstam un ziemas periodā šo atbalstu pastiprināt neatkarīgi no ASV pieņemtajiem lēmumiem.

Viņš arī uzsvēra, ka Latvija vēlas veicināt attiecību normalizēšanos starp ASV un Ukrainu, tostarp diskusijas par ASV un Ukrainas sadarbību.

Latvijas prezidents apliecināja, ka Latvija un pārējās ES dalībvalstis atbalsta Ukrainas leģitīmi ievēlēto prezidentu Volodimiru Zelenski.

Prezidents norādīja, ka Ukrainā pašlaik notiekošā kara apstākļos vēlēšanu rīkošana nav iespējama saskaņā ar valsts konstitūciju.

Vienlaikus viņš atzina, ka gadījumā, ja izdotos panākt pamieru, Zelenska piedāvātais 60 dienu pamiers un tam sekojošas vēlēšanas varētu kļūt par daļu no turpmākā procesa.

Savukārt Igaunijas prezidente pateicās Latvijai par silto uzņemšanu un uzsvēra abu valstu savstarpējo uzticēšanos un ciešo partnerību.

Viņa Latviju sauca par nozīmīgu Igaunijas draugu un kaimiņu, kas labi izprot abu valstu kopīgo vēsturi un reģiona drošības izaicinājumus.

Madise uzsvēra arī nepieciešamību turpināt atbalstīt Ukrainu, kas cīnās par savu un citu valstu brīvību, kā arī saglabāt uzticēšanos NATO sabiedroto starpā.

Viņa pievērsās arī latviešu un igauņu valodas saglabāšanas nozīmei mākslīgā intelekta laikmetā un pauda cerību, ka tiks īstenots abu valstu kopīgais infrastruktūras projekts “Rail Baltica”.

Abu valstu prezidenti uzsvēra Eiropas valstu vienotības nozīmi, aizstāvot starptautiskās tiesības un turpinot atbalstu Ukrainai.

Vēlāk ar Igaunijas politiķi tikās arī Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (ZZS), kura uzsvēra, ka līdztekus drošības un ekonomikas jautājumiem īpaša uzmanība jāpievērš arī tam, lai veicinātu iedzīvotāju uzticēšanos parlamentiem.

Mieriņa atzīmēja drošības un veselības aprūpes nozīmi, īpaši izceļot nepieciešamību izveidot kopīgu specializētu daļiņu terapijas centru vēža ārstēšanai, jo patlaban Baltijas valstīs šāda centra nav.

Mieriņa piebilda, ka “Rail Baltica” projekts turpmākajos gados būs viens no lielākajiem izaicinājumiem abām valstīm un tam jābūt prioritātei arī nākamajai valdībai.