Kā informēja LPS, sanāksmē Briselē Latvijas delegācijas Eiropas Reģionu komitejas locekļi uzsvēra nepieciešamību saglabāt spēcīgu un decentralizētu ES kohēzijas politiku nākamajā Daudzgadu finanšu shēmā 2028.-2034. gadam, vienlaikus veicinot investīciju piesaisti ES Austrumu robežas reģionā – visā Latvijā – un nodrošinot reālas iespējas, ne tikai tiesības, iedzīvotājiem palikt dzīvot vietā, ko tie sauc par savām mājām.

LPS priekšsēdis Gints Kaminskis norādīja, ka, plānojot nākamo ES daudzgadu budžetu 2028.-2034. gadam, būtiski atcerēties, ka visas ES konkurētspējas un reģionālo nevienlīdzību mazināšanas pamatā ir atbalsts ikvienas dalībvalsts konkurētspējai un ikvienas pašvaldības attīstībai.

Viņš sprieda, ka to iespējams nodrošināt, tikai atbalstot vietējo uzņēmējdarbību un iedzīvotāju vajadzības.

LPS atzīmē, ka tikšanās norisinājās laikā, kad ES valstu un valdību vadītāji gatavojas izšķirošajai Eiropadomes sēdei 15. un 16. oktobrī, kurā viens no galvenajiem darba kārtības jautājumiem būs ES ilgtermiņa budžets.

Arī Īrijas nesen piedāvātais daudzgadu budžeta projekts, kas paredz kopējā budžeta samazinājumu par 8% jeb līdz 1,83 triljoniem eiro, ir izraisījis asas diskusijas starp taupīgajām valstīm un 17 valstu grupu, tostarp Latviju.

LPS pārstāvji norādīja, ka pēdējo piecu gadu laikā Latvijā ir pilnīgi citi ģeopolitiskie apstākļi – ekonomika saskaras ar izaicinājumiem, investīciju piesaiste ir apgrūtināta, un Latvija aizsardzībai tērē gandrīz 5% no IKP.

Ventspils valstspilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs Jānis Vītoliņš (Latvijai un Ventspilij) skaidroja, ka pašvaldību budžeti ir pārāk mazi, lai no tiem finansētu attīstību, tāpēc kohēzijas fondi ir bijuši izšķirīgi.

Vītoliņš uzsvēra, ka pēdējos gados pašvaldība aktīvi strādājusi pie ārvalstu investīciju un jaunu nozaru piesaistes, taču ģeopolitiskās situācijas dēļ jaunus ārvalstu investorus piesaistīt Latvijas pašvaldībās nav viegli.

Tikšanās laikā Fito norādīja, ka ir ļoti svarīgi uzturēt tiešu dialogu ar pašvaldību pārstāvjiem, tiem vislabāk pārzinot vietējo situāciju.

Viņš tāpat uzsvēra, ka ES Austrumu pierobeža ir viņa prioritāte, un nepieciešams turpināt darbu šajā virzienā, piesaistot resursus un pielāgojot jaunus instrumentus šim mērķim, jo Latvijas ārējā robeža ir arī Eiropas ārējā robeža.

Sarunas noslēgumā Fito akcentēja, ka lēmumus var pieņemt tikai tad, kad zina un redz reālo situāciju uz vietas, atklājot, ka viņam būtu liels gandarījums atkal apmeklēt Latviju un klātienē turpināt šo dialogu.

Cēsu novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs (JV) uzsvēra, ka Latvijai ir liels izaicinājums sabalansēt militāro gatavību ar reģionālo attīstību.

“Šis laiks mums ir izšķirošs – mums ir svarīgi, lai pārejas periods starp plānošanas periodiem būtu pēc iespējas īsāks un investīcijas būtu pieejamas pēc iespējas ātrāk,” skaidroja Rozenbergs.