Ludmila: – Pārim, kurš nolēmis dzīvot kopā un kurš precas, manuprāt, jābalstās gan uz mīlestību, gan, kas ļoti svarīgi, uz cieņu vienam pret otru. Un šo cieņu jāspēj saglabāt visu laiku, neskatoties uz dažādiem notikumiem dzīves laikā. Jārēķinās, ka tam otram no pāra būs savas īpatnības, jo viņš nav tava kopija, bet cits, lai arī tev ļoti mīļš cilvēks. Mums katram, kā sievai, tā vīram, piemīt kaut kādas rakstura īpatnības. Abām pusēm dažu brīdi jāmāk paciesties, pielāgoties.

Mēdz teikt, ka mīlestība ir mūžīga. Es domāju, ka tās ir muļķības, jo visu dzīvi lidināties mākoņos nav iespējams. Kad iemīlēšanās un kaislību laiks paiet, tad sākas ikdienas rūpes un kopā dzīvošana. Ģimenei jārisina sadzīves problēmas, jāaudzina bērni. Tas nav viegli un prasa daudz laika, spēka, saņemšanās. Kā no sievas, tā vīra. Lai arī es apprecējos 19. gadu vecumā un biju jauna, es mācēju saimniekot un gatavot. Ja tikai rublis makā, mācēju pabarot gan vīru, gan bērnus. Tolaik dzīve nebija tik viegla kā šodien, kad veikalos viss nopērkams. Atceros, ka padomju laikos, kad rinda bija izstāvēta, varēja nopirkt tikai 400 gramus desas, ne vairāk.

Kopā ar vīru, ar ģimeni mācējām un mākam atpūsties. Kopā pie mums joprojām sanāk bērni, mazbērni, radi un mums iet labi. Ģimene ir jātur kopā un to vislabāk spēj sieviete. Lai ģimenei gribētos nākt mājās, lai radi gribētu un nāktu ciemos, lai tevi mīlētu. Mēs ar vīru esam centušies ģimeni saliedēt. Saka, ka vīrs ir galva un sieva kakls. Tā tas ir. Gudra sieva galvu grozīs tā, lai tā galva-vīrs neaizgrieztos tur, kur nevajag! Vīram un sievai pati galvenā laikam ir spēja saprast vienam otru. Kļūdās visi. To pēc kāzām vajag saprast. Tagad, kad esam vectēvs un vecmāmiņa, ģimeni saturēt kopā joprojām ir ļoti svarīgi. Un visi brauc pie mums, ciemojas.

Juris Kārlis: – Ka cienīt vajag vienam otru un nestrēbt karstu. Ja otram kaut kas nav sanācis, tad nevis taisīt skandālu bet noklusēt, lai norimstas, un tad abiem izrunāties. Jāmēģina saskaņoties visu laiku. Vēl jārēķinās, ka, jo cilvēks paliek vecāks, jo … kļūst dīvaināks! Bet to gan es gribu pateikt, ka esmu ļoti pateicīgs sievai, ka mums ir tik labi, saprotoši un gudri bērni.

Ludmila un Juris Kārlis Jeļišenko nupat atzīmēja savas Zelta kāzas.