Ingmārs Līdaka: Bebram priedes ir nezāles, kuras jāravē ārā
liepajniekiem.lv
Bebrs priedei klāt sāk ķerties tad, kad priede viņam sāk traucēt. Bebrs priedi neēd. Arī zobu trīšanai to neizmanto. Iemesls, kāpēc bebrs sāk grauzt priedi, parasti ir cits.
Bebram, ne priede, ne egle, ne arī ozols barībā nav derīgi. Tur, kur aug ozols, priede vai egle, šie koki noēno krastu vai ūdenstilpi un ēnā nevar augt bebram vērtīgas ēdamas kultūras, piemēram, kārkli, ūdens zāles, vīgriezes, vītoli u.c.
Būtībā bebrs nodarbojas ar dārzniecību. Viņam priedes ir nezāles, kuras vienkārši ir jāravē ārā, lai augtu normāli kartupelīši, bietītes un tamlīdzīgi. Mēs tā darām un viņš tāpat dara.
Reizēm bebrs vienkārši apgrauž priedei vai ozolam apkārt mizu, lai skaidri zina, ka koks nebūs dzīvotājs. Ar to dzīvniekam pietiek, jo saulīte tiek līdz ūdenstilpei un zemei – ir gaišs un aug vērtīgas barības kultūras.
Ir divi scenāriji, kā Jūrmalas parka liepas pasargāt. Rīgas un nehumānais. Pēc Rīgas scenārija ik gadu tiek ieguldīta kaut kāda naudiņa un taisītas sētiņas ap kokiem. Pinuma aplikšana ne vienmēr ir pietiekama, jo bebrs to mēģina izraustīt un reizēm viņam tas arī izdodas. Sētiņu likšana gan ir dārgāka, bet rezultāts ir gaumīgs.
Manuprāt, labākais risinājums šādas sētiņas būtu arī Liepājai.
Bet priedi bebram nevajag ēšanai. Ja nu kādu zaru mājai jumtu atjaunot. Vai zobus patrīt. Bet pieļauju, ka ar apmizošanu viņam arī pietiks – lai priede nokalst, lai aug kas labāks.
Varianti ir divi – vai nu dzīvnieks seklumā taisa māju, vai arī, ja krasts ir augstāks, zem ūdens rok alu un dzīvo tajā. Ja dīķī bebram nav māja, tad dzīvnieks mājo alā ūdenstilpes augstākajā krastā.
Daļēji bebrs kokus grauž, lai trītu zobus. Bet visvairāk bebri nograuž kokus un krūmus tieši rudenī, kad viņam vajadzīgi ziemas krājumi. Ziemas krājumus šie dzīvnieki veido, kaut kur uz grunts nostiprinot lielu kaudzi ar zariem. Vislabāk viņam garšo vītoli, kārkli, apses. Alksni viņš ne visai grib, tāpat bērzu.
Vasarā bebrs pamatā pārtiek no ūdens augiem, vīgriezēm u.c. Būtībā – no zāles. Tad, protams, bebram zobi ir jādeldē. Gadās, ka dzīvnieks nogāž koku un vienkārši vīlē gabalos, lai zobus trenētu.
Mizu bebrs vairāk ēd rudenī un ziemā. Tieši septembrī un oktobrī bebrs kļūst visaktīvākais grauzējs.
Lamatas arī ir medīšana, līdz ar ko arī tās pilsētā nav atļautas. Manuprāt, pašvaldībai ir iespējas rast risinājumu, lai varētu medīt. Arī nelaikā.
Bet šobrīd ir vissliktākais laiks, kad medīt bebrus! Vienalga – ar lamatām vai ko citu. Jo šobrīd bebriem vai nu jau ir piedzimuši mazuļi, vai tūlīt, tūlīt dzims. Visticamāk, ka Kurzemē jau mazuļi piedzimuši, jo parasti bebriem mazuļi Kurzemē dzimst aprīļa beigās.
Es nekad, vienalga, kādā situācijā, neesmu atbalstījis pavasarī mušīt nost pieaugušos dzīvniekus, jo tad bērni ies bojā bada nāvē. Tagad nebūtu prātīgi neko pasākt. Piemērotākais laiks, kad rīkot medības, ir rudens, kad jaunuļi arī paaugušies.
Ingmārs Līdaka, Rīgas Zooloģiskā dārza valdes priekšsēdētājs