Daudzu Eiropas, bet īpaši Baltijas valstu tautu kultūrā līdzās sadzīvo un bagātīgi tiek svinēti gan pagāniskie ziemas saulgrieži, gan arī kristīgie Ziemassvētki. Latviešu gadskārtā Ziemassvētki ieņem ievērojamu vietu, un svinības ilgst četras dienas, kas Gregorija kalendārā iekrīt laikā no 20. līdz 23. decembrim, kad ir visgarākā nakts. Gadskārtas svinības latvieši senatnē apzīmējuši par laikiem vai dienām, izņemot Ziemassvētkus, kas vienīgie nosaukti par svētkiem.

 Svētki atvasināti no vārda svēts ar pirmatnējo nozīmi – balts, tīrs, spodrs, gaišs, kas parāda Ziemassvētku vissenāko un dziļāko saturu.

No Mārtiņiem līdz pat Metenim latvieši gājuši masku jeb viepļu gājienos. To nosaukumi un parašas atšķiras atkarībā no vietas un laika, kad maskās iets. Kurzemē tās ir ķekatas, Zemgalē – budēļi, Latgalē – kaladnieki. Mazāk zināmi nosaukumi ir buki, miežvilki, bubuļi u.c. Gājieni dodas no mājas uz māju, trokšņodami, dziedādami raksturīgas dziesmas ar piedziedājumiem kaladō, tōtari, duidō, olilō, kūčō u.c.

“Galvenais – jābūt lielam troksnim,” smej folkloras kopas “Atštaukas” vadītāja Ināra Kalnarāja. “Nedrīkst aizmirst, ka ķekatas saimniekiem jālaiž sētā, istabā, citādi svētība, veselība, auglība nenāks iekšā. Pazīstamākās ķekatnieku maskas mūspusē ir lācis, čigāns, zirgs, kaza, dzērve, arī Nāve, Velns, Laima, Ragana un citi. Saulgriežos arī vareni jāēd un jādzer. Trešdien, 26.decembrī, mēs “Namīnā” uz Ziemassvētku balli aicinām visus interesantus, jo atkal notiks jaunrades darbnīcas un dažādi jauki pārsteigumi.”

Aktrišu folkloras kopa “Atštaukas”  jau vairākus gadus ir pazīstama ne tikai Liepājā, bet tuvu un tālu arī Latvijas novados un pat ārpus mūsu valsts robežām. Pašlaik – ziemas saulgriežu laikā – atštaukām darba pilnas rokas, pulcējot savās mājās, folkloras centrā “Namīns”, zinātkāros no mazulīšiem, skolu audzēkņiem līdz kuplām ģimenēm, mācot viņiem gadskārtu un godu gudrības, ierādot, kā maskas un pušķojumi darināmi un rotaļas vedamas, dziesmas dziedamas. Šajās dienās atštaukas dodas ķekatās arī pie vientuļiem cilvēkiem pansionātos, iet tautās lielveikalos, pilsētas ielās un laukumos.

“Kurzemes Vārds”