Tās būs obligātas tiem vadītājiem, kuri pieķerti braucam reibumā, bet netiek atzīti par pārmērīgiem lietotājiem. Protams, ja vien pēc soda izciešanas viņi gribēs atgūt tiesības un atkal piedalīties ceļu satiksmē. Turklāt 16 stundu kursi pašiem būs jāapmaksā.

Pašlaik Satiksmes ministrija (SM) saņem un izskata pieteikumus grupu nodarbību organizēšanai, pastāsta ministrijā.

Vai nodarbības būs pieejamas reģionos vai arī visiem laboties gribētājiem būs jādodas uz Rīgu, SM vēl pateikt nevar.

Pērn veiktie grozījumi “Ceļu satiksmes likumā” paredz, ka personas, kas sodītas par transportlīdzekļa vadīšanu reibumā un kam pirmstermiņa veselības pārbaudē nekonstatē alkohola, narkotisko vai psihotropo vielu pārmērīgu lietošanu vai atkarību, transportlīdzekļu vadīšanas tiesības var atgūt tikai pēc dalības uzvedības korekcijas programmā.

Kā tas notiks? Specializētā medicīniskā komisija pēc transportlīdzekļa vadītāja veselības pārbaudes informēs viņu par to, ka

tiesības var atgūt tikai pēc uzvedības korekcijas nodarbību apmeklēšanas.

Šis fakts tiks iekļauts valsts reģistrā.

Personai jāslēdz līgums ar nodarbību rīkotāju, tām jāsākas ne vēlāk kā 90 dienas, skaitot no transportlīdzekļa vadītāja pieteikuma saņemšanas.

Psihologu, atkarību un citu speciālistu vadībā cilvēki grupās, ne lielākās par 8 personām, iegūs izpratni par uzvedību, kas veidojas atkarības ietekmē, atkarību izraisošu vielu ietekmi uz transportlīdzekļu vadīšanu, atbildīgu uzvedību uz ceļa, apgūs emociju, uzvedības un stresa vadību un problēmu risināšanas stratēģijas.

Obligāti jāierodas uz visām nodarbībām. Ja kāda izlaista, tad iekavētais būs jāpiedzen kopā ar citu grupu.

Pēc Valsts policijas apkopotās statistikas 2023. gada 10 mēnešos aizturēti 2783 dzērājšoferi, no kuriem 759 konstatēta alkohola koncentrācija līdz 1,5 promilēm un piemērota administratīvā atbildība.

Krietni vairāk, 913 gadījumos, reibums bijis virs 1,5 promilēm, bet 1111 reizes transportlīdzekļa vadītāji pieķerti vairāk nekā 1,5 promiļu reibumā un bez vadītāja apliecības, un par šiem pārkāpumiem iestājas kriminālatbildība.

Šāda satraucoša statistika vērojama, lai gan kopš 2022. gada novembra sodi ir bargāki – par braukšanu stiprā reibumā uzsāk krimināllietu un konfiscē auto vai piedzen tā vērtību. 

Vai kursi spēs pāraudzināt cilvēkus, kuri, par spīti savas rīcības bīstamībai un sodu bardzībai, tomēr dzer un brauc? Narkoloģe Jeļena Sorokina stāsta, ka uz problēmu norāda arī pirmā reize, kad braukts reibumā, jo visi taču zina, kādi par to ir sodi.

“Nav slikti, ja speciālisti izvērtēs šādus cilvēkus. Varbūt vienam otram izlīdīs kāda diagnoze, kura liegs braukt, un viņam liks ārstēties, pirms atkal vadīt auto,”

uzskata ārste.

Grupu nodarbības varētu nākt par labu un iemācīt dzīvot citādi, pašam sev palīdzēt.

Cilvēkiem, kuriem konstatēta alkohola atkarība, nav tik vienkārši atgūt tiesības, un viņi arī netiks uzņemti jaunveidotajās korekcijas grupās. Atkarīgajiem ir jāiziet ārstēšanas kurss, jābūt narkologa uzraudzībā, jāpierāda, ka ir kaut ko darījis un tiešām atrodas remisijā – alkoholu nelieto.

“Daudzi ir dusmīgi, ka mēs neļaujam viņiem braukt. Taču četras, piecas reizes pie stūres reibumā nav normāli.

Pēc tam ir tīri apmierināti, ka pārstājuši dzert un dzīves kvalitāte uzlabojas,” pastāsta narkoloģe.

Viņasprāt, būtu pareizi dzērājšoferim likt uzreiz iet pie speciālista un risināt savas problēmas, jo pašlaik ir tā, ka cilvēks ierodas uz medicīnisko komisiju pēc tiesību lieguma beigām un tad ir neapmierināts. Sods izciests, gribētos braukt, bet ārsti konstatē alkohola vai narkotisku vielu atkarību un neļauj.

J. Sorokina atzīst, ka atkarīgie mēdz melot, reizēm pārbaude tajā brīdī neko neuzrāda, un komisija nevar “uzlikt atkarību”.

“Ja cilvēks atkārtoti brauc dzērumā, mēs vairs tik vienkārši viņu neizlaižam cauri – ar parunāšanos. Sūtām pie klīniskā psihologa, uz analīzēm. Ir bioķīmiskās analīzes, kas norāda uz alkohola pārmērīgu lietošanu,” viņa pastāsta, tā ka ar mānīšanos un problēmas slēpšanu atkarīgais neizspruks.