Izaugsme stabila, bet kaut kā trūkst

2010. gadā Eiropā bija reģistrētas tikai 600 elektrificētas automašīnas, bet 2021. gadā – 1,74 miljoni. Tas veidoja 18% no visiem pārdotajiem jaunajiem auto.

Savukārt 2022. gadā pilnībā elektrisko un no tīkla uzlādējamo hibrīdu tirgus daļa pieauga līdz 22 procentiem. Tīri elektroauto bez iekšdedzes dzinēja veidoja 12,2 procentus visu jauno modeļu.

Arī Latvijā, iegādājoties braucamo, seko Eiropas tendencēm – gandrīz katru mēnesi tiek sasniegti aizvien jauni elektroauto reģistrācijas rekordi.

2023. gada 1. janvārī Latvijā uzskaitē bija 3941 šāda automašīna, toties 1. oktobrī to skaits jau bija ievērojami audzis – 5938.

Tirgus izaugsme ir ievērojama un stabila, arī jaunu modeļu klāsts kļūst arvien plašāks, un tomēr – kopējie skaitļi nav tik lieli, lai to varētu dēvēt par elektroauto uzplaukumu.

Pilnībā elektrisko modeļu tirgus daļa Vecajā kontinentā tikai nesen pārsniedza 10%, un to daudzums otrreizējā tirgū ir visai nenozīmīgs, jo jaunie modeļi vēl nav paspējuši novecot.

Mums vajadzīgi lēti elektroauto

Kad autobūvē gaidīt izrāvienu, kas iekšdedzes modeļus padarīs par nišas produktiem, liekot tiem izskatīties oldskūlīgiem?

Kā apgalvo elektromobiļu speciālists un “Eleport Latvija” vadītājs Kārlis Mendziņš – tas notiks tad, kad tirgū ienāks elektriskās pilnpiedziņas auto par gana zemu cenu.

“Eiropā visi gaida elektromobiļus, ko var atļauties ļoti daudzi cilvēki.

Un beidzot arī pirmās tādas ir parādījušās: “Citroën” ir laidis klajā ļoti pieejamu elektrisko C3. Savukārt “Volkswagen” ir prezentējis ID.2 – Polo izmēra modeli, kura cenai vajadzētu būt ap 25 tūkstošiem eiro,” stāsta Kārlis.

Arī “Kia” salīdzinoši nesen prezentēja savu konceptu, kas ir tuvs sērijveida modelim. Piedāvājumā tas varētu parādīties jau šogad.

Paredzams, ka arī mazais elektriskais pilsētas krosovers EV3 maksās aptuveni 25 tūkstošus eiro. Soļus pieejama elektroauto virzienā spēris arī premium klases ražotājs “Volvo”, demonstrējot krosoveru ar cenu līdz 40 tūkstošiem eiro.

SUV popularitātei ir pamats

SUV klase līdz šim kalpojusi par labu platformu elektriskajām automašīnām.

Lai attaisnotu izmaksas, dārgā un ne visiem pieejamā elektriskā piedziņa bija jāievieto greznākā modelī. Taču, jo vairāk tiks attīstītas tehnoloģijas, jo izdevīgākus piedāvājumus redzēsim arī kompaktklasē.

“Visi zīmoli uzmanību šobrīd vērš uz vispopulārāko un potenciāli vispelnošāko segmentu.

Pašlaik liela daļa elektroauto ir mazāki vai lielāki, bet SUV tipa, taču pakāpeniski parādās arī citi virsbūves tipi, piemēram, sedani un universāļi.

Jā, arī pēc tiem ir pieprasījums, tomēr šī vairāk ir tirgus niša. Ir skaidrs, ka kompānijas tiecas uz masveida ražošanu, lai pārdotu vairāk. Tāpēc, lai līdz cilvēkiem nonāktu salīdzinoši lētas automašīnas, rūpniekiem nākas pievērsties arī kompakto hečbeku segmentam,” skaidro Kārlis.

Pēc viņa domām, neraugoties uz vidējo un lielo SUV popularitāti, Eiropas tirgū dominē kompaktie un cenas ziņā pieejamie auto. Tāpēc, lai pēc iespējas vairāk cilvēku pārietu uz elektrotransportu, ir nepieciešami tieši šīs kategorijas modeļi.

Tas ir panākams, uzlabojot akumulatorus, efektīvāk izmantojot elektroauto platformas un attīstot ražošanas tehnoloģijas.

Pieejami un kvalitatīvi

Vācijas uzņēmums “Volkswagen” laidis klajā iepriekš minēto Polo izmēra elektroauto ID.2, kura cena nepārsniedz 25 tūkstošus eiro un kurš ar pilnu uzlādi var nobraukt 450 km.

Tomēr, kā ziņo “Auto Express”, modelis būs aprīkots ar diviem dažādas kapacitātes akumulatoriem – 38 un 56 kWh.

Modelis ar mazāko, visticamāk, būs lētāks, savukārt vairāk spējīgais hečbeks ar lielāko variantu maksās ievērojami dārgāk. Paredzams, ka šo modeli varēs iegādāties 2025. gadā.

Taču jau 2024. gadā korejiešu “Kia” vāciešiem plāno sarūpēt vēl vienu konkurentu. “WhatCar” žurnālisti, kas bija klāt EV3 koncepta atklāšanā, apgalvo, ka arī tā cena būs aptuveni 25 tūkstoši eiro.

Tomēr tiek prognozēts, ka “Kia” akumulators būs ietilpīgāks nekā “Volkswagen”. Iespējams, tiks izmantoti esošo modeļu 58 un 77 kWh akumulatori.

Precīzi skaitļi vēl nav atklāti, taču reālā sniedzamība šādā gadījumā varētu būt aptuveni 500 km.

EV3 tiks būvēts uz E-GMP platformas, un paredzams, ka tā garums būs aptuveni 4,4 metri, līdzīgi kā “Kia Niro” un “Volkswagen Tiguan”.

“Kia” jau tuvākajā laikā ir apņēmies gūt ievērojamus panākumus, ar augsti novērtēto E-GMP platformu pārejot uz jauno piedziņas tehnoloģiju.

Korejieši līdz ar EV3 gatavojas laist klajā vairākus elektroauto, tostarp EV4 un EV5. Tie papildinās šobrīd pārdošanā esošos EV6 un EV9.

Mazie modeļi veicinās elektrifikāciju

Tirgū jau šobrīd ir pieejamas elektromašīnas par ļoti pieņemamu cenu. Piemēram, “Dacia Spring” var iegādāties tikai par pāris desmitiem tūkstošu eiro.

Tomēr, neraugoties uz negaidītajiem panākumiem ārzemēs, tas nav visai praktisks auto, un tāpat pretrunīgas atsauksmes bieži vien tiek saņemtas par šī modeļa dizainu.

Par pirmo patiešām pieejamo šī brīža elektroauto varētu uzskatīt “Citroen ë-C3”, kura cena ir tikai 23 300 eiro.

Ar 44 kWh akumulatoru iespējams nobraukt 320 km, tomēr tas nevar lepoties ar īpaši ātru uzlādi vai elektromotora jaudu.

No otras puses, šādi kompakti, cenas ziņā pieejami modeļi Eiropā ir vispopulārākie.

Lūk, trīs pārdotākās jaunās automašīnas Vecajā kontinentā 2022. gadā: “Peugeot 208” (206 816 vienības), “Dacia Sandero” (200 550) un “Volkswagen T-Roc” (181 153).