Kā apkopsi, tā kalpos. “Mūža eļļa” automātiskajai kārbai ir mīts
Deviņdesmito gadu sākumā Eiropā tikai 10% jaunu automašīnu bija aprīkotas ar automātisko pārnesumkārbu, bet šodien tās jau ir aptuveni 65%.
"Kurzemes Vārds"
Daudziem autobraucējiem, kuri līdz šim bija pazīstami tikai ar mehāniku, nākas apgūt jaunu tehnisko realitāti. Tai skaitā to, ka daļa dārgāko remontdarbu sākas no nepareizi izvēlētas vai laikus nemainītas eļļas.
“Automātiskajās kārbās ir mehāniskas detaļas, kuras tiek pastāvīgi eļļotas.
Ja eļļas kvalitāte zūd, notiek paātrināts nodilums, un tas var beigties ar vairāku tūkstošu eiro remontu,”
skaidro “Inter Cars Latvija” produktu grupas vadītājs Reinis Puharts.
Agrīnas pazīmes, kas liecina par nepieciešamību pēc pārnesumu kārbas apkopes, ir ļoti raksturīgas: aizkavēta pārslēgšanās, strauji vai saraustīti pārnesumu pārslēgumi, negaidīta reakcija uz akseleratora nospiešanu, vibrācija vai troksnis pie pārslēgšanās.
“Ja šie simptomi jau ir pamanāmi, bieži vien ar vienkāršu eļļas nomaiņu būs par vēlu, jo mehāniskās detaļas varētu būt jau bojātas,” saka eksperts.
Dažos ražotāju dokumentos joprojām figurē apzīmējums “lifetime oil”, bet, kā norāda eksperts, “mūža eļļa” vairāk ir mārketinga, nevis tehnisks jēdziens un attiecas uz garantijas laiku, ne auto kalpošanas ilgumu.
Ja automašīna pārsvarā tiek izmantota mierīgai starppilsētu braukšanai, pārnesumkārbas eļļu var mainīt aptuveni ik pēc 80 000 kilometru.
Savukārt tiem, kas pārvietojas galvenokārt pilsētas satiksmē – ar biežu apstāšanos, sastrēgumiem un mainīgu braukšanas dinamiku –, eļļas maiņu ieteicams veikt biežāk, ik pēc 60 000 kilometru vai pat agrāk.
Papildu piesardzība nepieciešama gadījumos, kad automašīna regulāri velk piekabi, tiek ekspluatēta kalnainos apvidos vai pakļauta paaugstinātai slodzei; šādās situācijās jāņem vērā ne vien ražotāja ieteikumi, bet arī jāpieļauj papildu drošības rezerve.
Izvēloties apkopi, svarīgi pievērst uzmanību pareizas eļļas izvēlei – tās nav savstarpēji aizvietojamas.
Automātiskajām pārnesumkārbām paredzētā eļļa ir īpaši formulēta konkrētajai kārbai. Ieliet nepiemērotu eļļu nozīmē riskēt ar visa mezgla darbību.
Eksperts uzsver, ka daudzas problēmas rodas nevis no tehnoloģijām, bet lietotāju paradumiem.
Pie kļūdām var pieskaitīt ne tikai apkopes ignorēšanu, bet arī pārmērīgu bremzēšanu vai pārslēgšanos kustībā, ignorējot kārbas režīmus, regulāru braukšanu ar augstiem apgriezieniem un pārslodzi.
Lai gan joprojām netrūkst autovadītāju, kuri uzskata, ka pārnesumkārba “vai nu strādā, vai nestrādā”,
realitātē tas ir viens no tehnoloģiski sarežģītākajiem un dārgākajiem mezgliem modernā automobilī.
Tā kalpošanas ilgums lielā mērā atkarīgs nevis no konstrukcijas, bet no attieksmes, precīzāk sakot, no regulāras apkopes un pareizas eļļas izvēles.