liepajniekiem.lv
Satiksmes ministrijas (SM) iecerētie grozījumi Pārkāpumu uzskaites punktu sistēmas piemērošanas noteikumos paredz daudz bargākus sodus – vairāk tā saukto soda punktu par tādu autovadīšanu, kas apdraud paša un apkārtējo drošību.
Kaut arī pēc CSDD datiem Latvijā šā gada jūlijā bija 890 373 derīgas autovadītāja apliecības, to īpašniekiem gaidāmie grozījumi pagaidām nav šķituši uzmanības vērti.
Sabiedriskajā apspriešanā par grozījumiem Pārkāpumu uzskaites punktu sistēmas piemērošanas noteikumos ierosinājumi vai priekšlikumi netika saņemti, stāsta SM.
Tagad noteikumu grozījumu projekts ir saskaņošanā ar citām ministrijām, pēc tam to virzīs izskatīšanai valdībā.
Konkrētu laiku, kad valdībā varētu tikt skatīts jautājums un kad grozījumi stāsies spēkā, pašreiz nevar pateikt.
SM skaidro, ka grozījumi nepieciešami, lai radītu sistēmu, ar kuru efektīvāk vērsties pret transportlīdzekļu vadītājiem, kuri regulāri un sistemātiski pārkāpj noteikumus, apdraudot satiksmes drošību.
Tāpat vajag pilnveidot, patiesībā vienkāršot, pārkāpumu uzskaites punktu sistēmas un uzvedību ietekmējošo līdzekļu piemērošanas kārtību.
Plānots no transportlīdzekļa vadītāju ietekmēšanas līdzekļu saraksta izslēgt rakstveida brīdinājumu pie sasniegtiem četriem soda punktiem.
Noteikumu projektā paredzēts piemērot kādu no četriem ietekmēšanas līdzekļiem:
– brīdinājumu un apmācības kursus vai braukšanas uzvedības korekcijas grupu nodarbības, ja reģistrēto uzskaites punktu skaits sasniedzis sešus;
– transportlīdzekļu vadīšanas tiesību izmantošanas aizliegumu uz vienu gadu jaunajam vadītājam (līdz 2 gadu stāžs), ja punktu skaits sasniedzis 10;
– teorētisko un vadīšanas eksāmenu, ja sasniegti 12 punkti;
– transportlīdzekļu vadīšanas tiesību izmantošanas aizliegumu uz vienu gadu par saņemtiem 16 punktiem.
Atcels prasību iziet kursus, nodarbības vai nokārtot eksāmenus sešu mēnešu laikā no paziņojuma nosūtīšanas brīža, kā arī par neiekļaušanos šai termiņā neliks klāt divus punktus.
Pamatojums – nodarbības notiek tikai Rīgā, reģionu iedzīvotājiem nav tik vienkārši tās apmeklēt, tāpēc tā var viegli zaudēt tiesības pat tad, ja vadītājs ir labojies un noteikumus vairs nepārkāpj.
Par rupjiem ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem uzskaites punktu skaitu plānots palielināt, turpretī par pārkāpumiem, kas satiksmes drošību tiešā veidā neietekmē, – samazināt.
Uzziņai
Uzskaites punktu skaits
| Pārkāpums | Punktu skaits pašlaik | Plānotais punktu skaits |
| Par tālruņa, piezīmjdatora, planšetdatora vai viedierīces lietošanu, ja transportlīdzeklis atrodas kustībā, izņemot gadījumus, kad tālruni, piezīmjdatoru, planšetdatoru vai viedierīci izmanto brīvroku režīmā | 1 | 2 |
| Par nepamatotu iebraukšanu pretējā virziena joslā vai nepamatotu nobraukšanu no brauktuves | 0 | 2 |
| Par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu no 11 līdz 20 km/h | 0 | 1 |
| Par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu no 21 līdz 30 km/h | 1 | 2 |
| Par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu no 31 līdz 40 km/h | 2 | 3 |
| Par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu no 41 līdz 50 km/h | 3 | 4 |
| Par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu no 51 līdz 60 km/h | 4 | 5 |
| Par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu no 61 līdz 70 km/h | 5 | 6 |
| Par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu vairāk par 70 km/h | 0 | 7 |
| Par traucējumu radīšanu apdzīšanas laikā pretimbraucošo vai apdzenamo transportlīdzekļu vadītājiem | 2 | 3 |
| Par apdzīšanu regulējamos krustojumos vai par apdzīšanu neregulējamos krustojumos, izņemot gadījumus, kad apdzen uz galvenā ceļa attiecībā pret šķērsojamo ceļu | 1 | 3 |
| Par apdzīšanu uz dzelzceļa pārbrauktuvēm, uz gājēju pārejām un tuneļos, augšupejošu ceļu beigās, bīstamos pagriezienos un citos ceļa posmos, kur redzamību ierobežo apturēti transportlīdzekļi, ēkas, apstādījumi | 2 | 3 |
| Par ceļa nedošanu vilcienam, kas tuvojas, un par uzbraukšanu uz dzelzceļa pārbrauktuves, ja uzbraukšanu aizliedz dzelzceļa pārbrauktuves dežuranta žests vai luksoforā deg aizlieguma signāls, kā arī par to transportlīdzekļu apbraukšanu, kuri apturēti pirms dzelzceļa pārbrauktuves, ja kustība pāri pārbrauktuvei ir aizliegta | 4 | 6 |
| Par braukšanu no 1. decembra līdz 1. martam bez ziemas riepām un par tāda transportlīdzekļa izmantošanu ceļu satiksmē, kuram ir nepietiekams riepu protektora dziļums vai ir riepu bojājums, kas apdraud satiksmes drošību | 1 | 2 |
| Par 920. un 947. ceļa apzīmējuma līnijas šķērsošanu vai 928. ceļa apzīmējuma līnijas šķērsošanu,apdzenot no nepārtrauktās līnijas puses | 2 | 3 |
| Par braukšanu bez TA un OCTA | 2 | 1 |
Efektīvākie pasākumi ceļu satiksmes drošības uzlabošanai
- Kontroles pastiprināšana (policijas kontrole un tehnisko līdzekļu izmantošana) – 26%;
- Smago ceļu satiksmes negadījumu izpēte – 25%;
- Uzlabojumi jauno autovadītāju apmācībās – 16%;
- Elektroskrejriteņu aprīkošana ar reibuma testu – 14%;
- Drošas braukšanas konsultācijas – 14%.
Avots: SM aptauja sarunu festivālā “Lampa” par pasākumu plānu ceļu satiksmes drošības uzlabošanai
Viedokļi
Edmunds Ozolnieks, “Drošas braukšanas skolas” valdes loceklis:
– Protams, tas ir labs solis, lai mazinātu pārkāpumus. Lielāks ātrums – lielāki riski un iespējamība sliktam iznākumam negadījumā.
Taču var jau uzlikt kaut vai astoņus soda punktus, bet, lai sods būtu piemērojams, jābūt arī kontrolei.
Protams, ir tehniskie risinājumi, kas ļauj fiksēt pārkāpumu un piemērot soda punktus, identificējot personu, kas bijusi pie stūres, bet tas nenotiek sistemātiski.
Lai grozījumus pilnvērtīgi īstenotu, jābūt kontrolei. Tomēr mums nav pietiekami daudz likumsargu un attiecīgi nav arī kontroles, un tas veido soda neizbēgamības nihilismu.
Var jau palielināt soda punktus no 1 uz 2 par mobilā telefona lietošanu, bet man ir ļoti lielas šaubas – ja mēs pieietu uz ielas kādam autovadītājam un paprasītu, kāds tagad ir sods par telefona lietošanu braucot, domāju, ka lielākā daļa nezinātu, ir viens, divi vai trīs soda punkti, jo tie viņus neattur.
Nav sajūtas, ka tevi var pieķert.
Arī kursu vai konsultantu apmeklēšana, lai soda punktus dzēstu, nav obligāta, tā ir autovadītāju izvēle. Uzskaites punkti ir statistikas rādītājs, bet nemudina labot autovadītāja uzvedību.
Vajadzētu likt cilvēkiem vairāk aizdomāties, taču kontroles trūkums ir tas, kas padara šos grozījumus formālus un neuzlabo reālo situāciju uz ceļa.
Vai lielāks sods liks aizdomāties cilvēkam, kurš brauc ziemas apstākļos ar plikām riepām? Autovadītājs zina, ka nedrīkst veikt apdzīšanas manevru, ja ir nepārtrauktā baltā līnija, bet viņš to dara, jo viņam tobrīd to vajag, un pieņem to kā normu.
Gadu desmitiem palielinām sodus par braukšanu reibumā, tomēr pat sabiedrībā cienījamus cilvēkus pieķer pie stūres dzērumā.
Vai tad viņi nezināja? Tas ir attieksmes jautājums.
Grozījumu veicējiem vajadzētu arī sabiedrībai izskaidrot, ko tie dos, un vajadzētu arī vēlākas atbildes – ko tie mums deva, vai pārkāpumi mazinājās.
Jāinformē par veikto analīzi, lai pārliecinātu cilvēkus, ka sodi tiešām vērsti uz satiksmes uzlabošanu, nevis kosmētisku darba imitāciju.
Mārcis Veits, autovadītājs:
– Domāju, ka tas nepadarīs satiksmi drošāku, bet gan ierobežotāku. Drošība ir atkarīga no braukšanas manieres un prasmēm. Vadītāji var zaudēt iespēju pielāgoties reālajai situācijai uz ceļa ar veselo saprātu.
Ja katrs neliels ātruma pārsniegums tiek bargi sodīts, neraugoties uz to, ka apstākļi ir droši un satiksme plūstoša, tas samazina vadītāju elastību pieņemt situatīvus lēmumus.
Tā vietā viņi sāk baidīties no soda punktiem, nevis domā par drošību kopumā, kā arī vairāk tiek monitorēts spidometrs, nevis reāli apstākļi uz ceļa.
Daiga Lutere, autovadītāja:
– Man pirmā doma ir, jā, stāvoklis uzlabosies. Otrā doma ir divējāda, proti, tie, kuriem viss ir pie vienas vietas un kuri ir vieglprātīgi vai pietiekami turīgi, lai naudas sodus nomaksātu, galīgi nekratīs.
Tomēr vajag lielākus sodus, jo varbūt tas atturēs dullākos braucējus, kuri var ieskriet manā mašīnā.
Tas ir reālākais veids, kā cilvēkiem smadzenes iebīdīt vietā, jo diezin vai kampaņas, kuras rīko policija un CSDD, plakāti ceļa malās ir tiem izlietoto līdzekļu vērti ilgtermiņā.
Piemēram, Norvēģijā, kur ir milzīgi sodi par pārkāpumiem, visi iebraucēji brauc kā pēc grāmatas.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
