Daži rūpnieki SUV vilcienā ielēkuši tikai nesen: apzinoties sabiedrības pieprasījumu, tie ir radījuši automašīnas ar lielāku klīrensu.

Turpretī tādi zīmoli kā “Nissan”, “Honda” un “Opel” var tikt uzskatīti par tendenču aizsācējiem. Piemēram, vācu “Opel” jau 2006. gadā palaida “Antara” – modeli, kura modernais vizuālais tēls izskatās aktuāls vēl tagad.

Par vienu no mūsdienu krosoveru pionieriem var uzskatīt arī “Frontera”, ko laida klajā vairāk nekā pirms trīs desmitgadēm, – vidējās klases SUV varēja lepoties ar lielisku apvidus pārgājības un pilsētas komforta apvienojumu.

Pilsētā noder augstāks klīrenss

Daudzi mazie un vidējie krosoveri nevar lepoties ar izcilām apvidus braukšanas spējām. Tomēr Latvijā vadošā auto vēstures pārbaudes servisa “autoDNA” vadītājs Agris Dulevičs norāda, ka vairumam braucēju šādas spējas nemaz nav nepieciešamas, jo daudzi auto dziļus dubļus un augstus šķēršļus nekad tā arī neierauga.

“Zinot, kādi ir tipiskākie ikdienas maršruti, ir skaidrs, ka vienīgais, kas atgādina bezceļu, ir dažus centimetrus dziļas bedres. Domāju, ka cilvēkus piesaista augstā sēdpozīcija, iespēja redzēt pāri priekšā braucošajiem auto, vieglāka iekāpšana un izkāpšana, kā arī ērtāka bērnu iecelšana autokrēsliņā. Tāpat šāda mašīna atvieglo uzbraukšanu uz ietves. Iespējams, dažiem tas ir arī psiholoģisks stimuls.

Rodas sajūta, ka brauc ar apvidnieku, un tas rada prestiža vai pašpārliecības sajūtu. Tomēr šis priekšstats ir tikai paša cilvēka prātā,”

pārdomās dalās Agris.

Cilvēki, izvēloties krosoveru, bieži vien par prioritāti izvirza praktiskumu, taču universāļiem parasti ir lielāks bagāžnieks un lielāka kopējā bagāžas ietilpība.

Piemēram, ielās bieži redzamajam astotās paaudzes “Volkswagen Passat Variant” bagāžnieka tilpums ar 650 litri, bet “Opel Grandland” – 514 litri. Tāpēc, veicot šādus salīdzinājumus, ir svarīgi informāciju izvērtēt kritiski.

Pieminētais “Opel” ir īsāks, bet augstāks, līdz ar to pieder pie citas klases, un tas būtu jāsalīdzina ar sev līdzīgiem spēkratiem.

No otras puses, lai arī universāļiem ir lielāks bagāžnieks, krosoverā ir ērtāk mantas ielikt, jo grīda atrodas augstāk.

Ir svarīgi izprast savas vajadzības

Pats svarīgākais, meklējot sev jaunu mašīnu, ir skaidri apzināties savas vajadzības un noteikt savas finansiālo iespēju robežas.

“Tā ir pati grūtākā lieta. Kad esat sapratis savas vajadzības, jums jānosaka cenas griesti.

Izprotot savas prasības un izvēles robežas, ir vieglāk saprast piemēroto segmentu.

Pēc tam ir vērts izpētīt garantiju, līzinga nosacījumus un apdrošināšanas izmaksas. Kad tas paveikts, atliek vien salīdzināt kopējos izdevumus un izvēlēties atbilstoši savām vēlmēm – izmēģinot vismaz piecus dažādus modeļus,” ar padomiem dalās Agris.

Skaidrība par savu budžetu ievērojami atvieglo jauna auto atrašanu. Piemēram, “Volkswagen T-Roc” un “Opel Crossland” vai “Mokka” bāzes cena atšķiras gandrīz par četriem tūkstošiem, taču, aplūkojot standarta aprīkojuma sarakstu, kļūst skaidrs, ka lētākajos “Opel” modeļos jau bāzes komplektācijā ir viss nepieciešamais.

Līdzīga situācija ir arī lielāko krosoveru klasē. “Jeep Compass” sākumcena ir vairāk nekā 34 tūkstoši eiro, savukārt tā tiešajam konkurentam “Opel Grandland” ir nedaudz zem 32 tūkstošiem.

Starp citu, ir vērts paturēt prātā, ka svarīgas nav tikai uz papīra izklāstītā specifikācija un skaitļi – tikpat būtiski ir tas, vai pirkums sagādā prieku.

Recenzijā par “Opel Mokka” izdevums “The Straits Times” raksta: “Godīgi sakot, īpašais dizains vien ir pietiekams iemesls, lai to iegādātos. Progresīvais, pārdomātais un nenoliedzami unikālais vizuālais tēls ir kā svaiga gaisa malks arvien līdzīgāku krosoveru vidū.”

Labāk saglabā vērtību

Pētot tendences, var secināt, ka cilvēkus interesē ne tikai virsbūves tips, bet arī piedziņa un degvielas veids. Tāpēc ir svarīgi, ka ražotājs var piedāvāt modeli ar dažādiem spēka agregātiem.

“Pircēji ir ļoti atšķirīgi. Vieni vēlas braukt elektriski, jo viņus interesē viss jaunais vai gribas pārvietoties videi saudzīgi.

Bet ir arī tādi cilvēki, kuriem galvenais ir iespējami zemas kopējās izmaksas,”

skaidro Agris Dulevičs.

Šīs vēlmes atspoguļojas progresīvāko un tālredzīgāko ražotāju klāstā. Tā, piemēram, “Peugeot”, “Hyundai” un “Opel” piedāvā vairākus modeļus, kurus var darbināt viens pats iekšdedzes dzinējs, hibrīdiekārta vai tīra elektriskā piedziņa.

Runājot par krosoveru popularitāti, “autoDNA” vadītājs min arī finansiālo aspektu. Pēc eksperta domām, auto ar šādu virsbūvi labāk saglabā vērtību un ir vieglāk tālākpārdodami otrreizējā tirgū.

“To nosaka vispārīgās tendences. Tas, kas ir populārs, ilgi nestāv. Tāpēc ne tikai tiek zaudēts mazāk naudas, bet arī ātrāk mainās īpašnieki,”

viņš piebilst.

To apstiprina arī jauno auto reģistrācijas statistika 2023. gada pirmajā pusē. Piemēram, piecu pirktāko elektromobiļu vidū četri bija krosoveri. Attiecīgi pašreizējās jauno auto tirgus tendences pēc dažiem gadiem atspoguļosies arī lietoto spēkratu tirdzniecībā.

Tas ir cikls, kas nepārtraukti palielina SUV un krosoveru popularitāti. Rūpīgi izvērtējot priekšrocības, tam ir arī praktisks pamatojums.