Trešdiena, 24. aprīlis Nameda, Visvaldis, Ritvaldis
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Latvietis praktiskais un viņa ātrums

Trešdaļai ceļu satiksmes negadījumu ar bojāgājušiem iemesls ir atļautā ātruma pārsniegšana vai neatbilstoša ātruma izvēle. “Uzskatu, ka mums ir ārkārtas situācija ceļu satiksmes drošības jomā, šī statistika ir absolūti nepieņemama,” Ceļu satiksmes drošības padomes (CSDP) sēdē teica satiksmes ministrs Kaspars Briškens.

Latvietis praktiskais un viņa ātrums
Izvēle braukt pārāk lielā ātrumā, riskanti manevri un ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumi gadu no gada ir galvenie smagu negadījumu cēloņi. Tomēr daļa autovadītāju nevis domā par paradumu maiņu, bet meklē iespējas izbēgt no soda. (Foto: Ģirts Gertsons)
Izvēle braukt pārāk lielā ātrumā, riskanti manevri un ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumi gadu no gada ir galvenie smagu negadījumu cēloņi. Tomēr daļa autovadītāju nevis domā par paradumu maiņu, bet meklē iespējas izbēgt no soda. (Foto: Ģirts Gertsons)
17.12.2023 06:15

Linda Kilevica

"Kurzemes Vārds"

Tikmēr portālā Manabalss.lv dažu dienu laikā savākti pāri desmit tūkstošiem parakstu pret plānoto tiesību atņemšanu, ja braukšanas ātrumu pārsniedz par vairāk nekā 30 kilometriem stundā.

Statistika biedē pat policiju

Nozares eksperti CSDP sēdē, analizējot datus, secinājuši, ka šā gada pirmajos 10 mēnešos noticis mazāk ceļu satiksmes negadījumu, taču ir palielinājies bojāgājušo skaits.

Autovadītāji alkohola un narkotisko vielu reibumā, ātruma pārkāpēji un agresīva braukšana joprojām ir Valsts policijas (VP) darba prioritātes uz ceļiem.

Vadītāju skaits, kuri brauc iereibuši un bez tiesībām, pārsniedz to vadītāju skaitu, kuriem alkometrs uzrāda virs 1,5 promilēm.

“Tas ir biedējoši,”

atzīst VP Galvenās kārtības policijas pārvaldes satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Juris Jančevskis.

2023. gads iezīmējas tumšākās krāsās, pauž arī “Latvijas valsts ceļu” valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Lazdovskis.

Desmit mēnešos uz valsts ceļiem dzīvību zaudējuši 70 cilvēki, un novembris šo skumjo statistiku papildināja ar vēl 11 nāvēm.

Visvairāk bojāgājušo – 24 – bija sadursmēs, kas jau vairākus gadus ir visbiežākais smago CSNg iemesls.

“Sadursmes ar smagām sekām visvairāk notiek uz valsts galvenajiem autoceļiem,”

viņš norāda.

Uz valsts vietējiem autoceļiem sadursmes nedominē – tur apgāzās, iebrauca kokā, uzbrauca gājējiem. Taču puse no smagajiem CSNg reibumā notiek uz mazākiem ceļiem.

M. Lazdovskis to skaidro ar retāku policijas klātbūtni, kā arī uz šiem ceļiem nav elektronisku kontroles līdzekļu.

Kopumā uz valsts autoceļiem par smago negadījumu iemeslu tikai vienā gadījumā kļuvuši meteoroloģiskie apstākļi un vienā – ceļa apstākļi.

Ceļa infrastruktūras nepilnības konstatētas 11 gadījumos, tomēr tās neizraisīja CSNg, vien varēja ietekmēt negadījuma sekas.

Pēc M. Lazdovska teiktā, ir vietas, kur ieviesīs izmaiņas, piemēram, drošības barjeras uzliks arī vietās, kur standarti to nenosaka. Un maģistrālie autoceļi būtu jāpārbūvē, atdalot braukšanas joslas.

Joprojām galvenais smago CSNg iemesls ir autovadītāju nepārdomāti lēmumi, kas rezultējas ar pārāk liela ātruma izvēli, ar riskantiem manevriem un Ceļu satiksmes noteikumu pārkāpšanu.

Tāpat CSNg joprojām izraisa autovadītāji alkohola reibumā, un arī gājēju un velobraucēju nepareizi pieņemtie lēmumi, skaidro eksperti.

Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis pastāsta, ka Nodrošinājuma valsts aģentūras stāvvietās atrodas vairāk nekā 300 transportlīdzekļu, kas izņemti dzērājšoferiem.

“Pēdējā laika grozījumi normatīvajos aktos devuši rezultātu –

ir samazinājies dzērājšoferu skaits uz Latvijas ceļiem, taču kopumā situācija diemžēl nav uzlabojusies, un bojāgājušo skaits joprojām ir liels.

Ticu, ka, kopīgi strādājot un meklējot risinājumus, ir iespējamas pozitīvas tendences ilgtermiņā. Lai tas notiktu, būtiska ir braukšanas kultūras maiņa, pie kā īpaši jāstrādā,” pauž ministrs.

Satiksmes kultūra iebrauc grāvī

Sabiedrības iniciatīvu portālā Manabalss.lv lūgts apturēt virzītos grozījumus “Ceļu satiksmes likuma” 55. pantā, kas paredzēs transportlīdzekļu vadīšanas tiesību izmantošanas aizliegumu uz konkrētu termiņu par ātruma pārkāpumiem virs 31 km/h un brīdinājuma aizvietošanu ar naudassodu ātruma pārkāpumiem no 6 līdz 10 km/h, un saglabāt likuma panta līdzšinējās normas.

“Sodiem ir jābūt pakāpeniskiem un samērīgiem.

Izraut vienu sodu no konteksta un būtiski to palielināt nav labs juridiskais tonis.

Jāņem vērā arī reālā situācija – ja uz ceļa ir jāapdzen divas viena aiz otras braucošas mašīnas, sevišķi jau kravas auto, tad ātrums manevra beigās visai ticami būs ap 120 km/h.

Ja šādu pārkāpumu ar braukšanas tiesību paredzamu atņemšanu konstatē ceļu policijas patruļa un veic pārkāpēja apstādināšanu, tad soda bardzības dēļ ir liels risks, ka pārkāpējs mēģinās bēgt, un tas noteikti neveicinās drošību uz ceļa,” teikts iniciatīvas tekstā.

Nekādu iebildumu pret lielāka soda piemērošanu tieši no satiksmes drošības viedokļa nav “Drošas braukšanas skolas” valdes loceklim Edmundam Ozolniekam.

“Jo 30 km/h virs atļautā braukšanas ātruma ir ievērojams pārsniegums.

Iztēlojieties, ka Liepājā pa Lielo ielu kāds nesas ar 80 km/h! Vai tas liekas pilnīgi okei?”

viņš vaicā.

“Personīgi uz visiem Latvijas ceļiem redzu, ka autovadītāji ļoti bieži neizvērtē, kurā brīdī pareizi apdzīt un vai to vispār drīkst. Apdzīšana notiek pāri nepārtrauktajai līnijai, līkumos, pret kalnu, kur pārredzamība ir slikta. Vai 20 sekundes ir tik ļoti svarīgas, ka jāriskē ar savu dzīvību un to, ka var pazaudēt tiesības?”

Tomēr, viņaprāt, ir arī otra puse. Var pieņemt lēmumus par bargākiem sodiem, bet tad jābūt arī skaidram, kā veiks kontroli, ņemot vērā kadru trūkumu iekšlietu struktūrās.

“Cilvēki ir nonākuši līdz sodu nihilismam, jo ikdienā nemana policijas klātbūtni uz ceļiem.

Satiksmes kultūra aiziet grāvī – katrs brauc tā, kā viņam gribas, kā uzskata par vajadzīgu, nevis atbilstoši noteikumiem.

No valsts puses jābūt skaidrai vīzijai, kā soda normu piemēros un kontrolēs. Nevar pieņemt bargākus sodus tikai tāpēc, ka kaut kas ir jādara,” saka E. Ozolnieks.

Tehniskie risinājumi pārkāpumu atklāšanā tiek iesaistīti, bet vēl visai zemā līmenī, viņš atzīst. Konstatē pārkāpumu, bet nekonstatē, kas to izdara. Līdz ar to mūsu braucēji jau sapratuši, ka izdevīgāk ir pārkāpt ar svešu automašīnu.

“Latvietis praktiskais pie katra likuma jau zina pretdarbību. Viņš nedomā kā eiropietis, ka likumu vajag ievērot, bet meklē risinājumus, kā apiet un kā sods būtu mazāk sāpīgs,” viņš pauž.

Laiku ceļā nosaka vidējais ātrums

Satiksmes eksperts uzsver, ka, braucot ar 120 km/h, reālais ieguvums no Liepājas līdz Rīgai ir maksimums desmit minūtes. Ja apstāsies kafiju padzert, arī šo laiku pazaudēs.

“Attālumi Latvijā ir tik mazi, ka pārsniegtais braukšanas ātrums nedod lielu efektu laika ziņā. Jāsaprot, ka ceļā pavadīto laiku nosaka vidējais braukšanas ātrums, kas uz Liepājas šosejas svārstās no 70 līdz 80 km/h,” viņš atzīmē.

Daudzi iniciatīvas parakstītāji vērtējot savas ekspektācijas par braukšanu vasaras periodā, kad ir laba saķere un apstākļi uz ceļa, nevis kopējās braukšanas iemaņas un spējas ziemā, uzskata E. Ozolnieks

“Braucot ar 120, vadītāji ir sev to bildi uzzīmējuši tādu – es taču tik forši māku braukt ar tādu ātrumu! Kāpēc man tagad liek braukt ar 90?!

Viss ir labi, kamēr neiestājas situācija, kurā jārīkojas. Vai tu spēj ar 120 izdarīt tā, lai nenosistos vai nenosistu kādu citu?

Reakcijas laikā uz notiekošo, kas ir viena sekunde, kad neko nedarām, nespiežam pedāli, nesākam griezt stūri, tikai saprotam, ka priekšā nebūs labi, ar 90 mēs nobraucam 28 metrus, bet ar 120 – gandrīz 40 metrus,” viņš skaidro.

E. Ozolnieks gribētu mest lielu akmeni kravas pārvadātāju biznesa un fūru šoferu dārziņā.

“Latvijā liela problēma ir tā, ka kravas automašīnu šoferi neatstāj drošu distanci citiem autovadītājiem. Viņi iesēžas astē un iet vilcieniņā. Apdzīšanas ceļš gar diviem kravas auto vien būs 40 metri,” viņš saka, tomēr tieši tāpēc vieglā transportlīdzekļa vadītājam būtu jāpadomā, ka, pietiekami neizvērtējot situāciju, neveiksmīgas apstākļu sakritības dēļ var pārtrūkt paša un citi cilvēku dzīve.

“Varbūt vajag sodīt fūres vadītāju, kas neatstāj drošu distanci, kur autovadītājam paslēpties…

Taču, ja nav drošas iespējas apdzīt, varbūt vajag pasēdēt aizmugurē, nevis taisīt pigorus uz ceļa, apdraudot citus satiksmes dalībniekus,” viņš vērtē.

Uzziņai

CSNg statistika (10 mēnešu griezumā)

2023 2022 2021
Kopējais CSNg skaits15588 15873  16047
Bojāgājušie 120 93 120
Ievainotie 3575  3452  3381
Smagi ievainotie 318 365 378
Transportlīdzekļu vadītāji alkohola reibumā 2783 3574 3765
CSNg iesaistītie vadītāji reibumā 651 822 642
Ātruma pārsniegšana 59401 55950 66051

Vidējā ātruma kontroles sistēmas 14 posmos no 14.08. līdz 31.10. kopā konstatēts 11 621 pārkāpums (3216 lēmumi par pārsniegtu ātrumu, 2904 – trūkst OCTA, 2330 – nav samaksāta autoceļu nodeva, 2180 – brauc bez TA, 991 nereģistrēts transportlīdzeklis).

Vidējā ātruma kontroles posmos 3 mēnešos uzlabojusies negadījumu statistika – par 46% mazāk CSNg pret 2022. g. 3 mēn.

Avots: VP

Šobrīd aktuāli

Distances līgums

DISTANCES LĪGUMS PAR PAKALPOJUMA ABONEMENTA IEGĀDI INTERNETA VIDĒ 

VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA 

Šis ir distances līgums par satura pakalpojuma pirkumu interneta vidē, turpmāk tekstā – Līgums, kas tiek slēgts starp SIA ”Kurzemes Vārds” (reģistrācijas numurs: 42103002455, juridiskā adrese: Pasta iela 3, Liepāja, LV-3401; epasts: [email protected]), turpmāk tekstā – KV, un personu, kas veic pirkumu, turpmāk tekstā PIRCĒJS, interneta vietnē liepajniekiem.lv, turpmāk tekstā – VIETNE, vai interneta vietnē kurzemes-vards.lv, turpmāk tekstā – VIETNE KV, un abi līgumslēdzēji kopā – LĪDZĒJI. PIRCĒJS, veicot pirkumu VIETNĒ/VIETNĒ KV šī Līguma ietvaros, izsaka piekrišanu tā noteikumiem, ir tiesīgs šos Līguma noteikumus izdrukāt un saglabāt.

 Šī Līguma ietvaros:

  1. PIRCĒJS ir fiziska vai juridiska persona, kura pērk VIETNĒ/VIETNĒ KV maksas satura pakalpojumu nolūkam, kas nav saistīts ar saimniecisko darbību, turpmāk tekstā – PIRCĒJS; 
  2. PAKALPOJUMS ir kāds no šajā punktā uzskaitītajiem satura pakalpojumiem, kurš ir nopērkams VIETNĒ/VIETNĒ KV, un kura abonementu PIRCĒJS ir tiesīgs iegādāties:
  1. Liepajniekiem plus – maksas digitālā satura pakalpojums, tajā skaitā raksti, fotogrāfijas, kas tiek īpaši veidots, atlasīts un publicēts VIETNĒ ar norādi ”plus”,
  2. ”Kurzemes Vārds” elektroniskais abonements – maksas digitālā satura pakalpojums VIETNĒ KV, tajā skaitā drukātam laikrakstam ”Kurzemes Vārds” (reģistrēts masu informācijas reģistrā ar nr. 000700763, no 28.11.1991.) vizuālā un satura apjoma ziņā identiska elektroniska kopija, kā arī pieeja viena mēneša iepriekšējo elektronisko kopiju arhīvam,
  3. ”Kurzemes Vārds” drukātais laikraksts – papīra formātā iznākošs reģionālais laikraksts (reģistrēts masu informācijas reģistrā ar nr. 000700763, no 28.11.1991.), kura piegādi PIRCĒJAM Liepājā un Grobiņā (pilsētā) nodrošina SIA ”AC Kurzemes Vārds”, vai citur Latvijā VAS ”Latvijas Pasts” saskaņā ar tā piegādes grafiku.
  4. PAKALPOJUMA TERMIŅŠ UN CENA

PAKALPOJUMA abonements ir fiksēts termiņā, par noteiktu cenu, kuru KV var mainīt bez iepriekšēja brīdinājuma (izmaiņas neattiecas uz jau apmaksāto PAKALPOJUMA termiņu), par to PIRCĒJAM paziņojot ne vēlāk kā 30 dienas pirms jaunās cenas stāšanās spēkā. KV un PIRCĒJS  piekrīt, ka izmaiņas PAKALPOJUMA cenā tiek piemērotas jaunajam periodam, noslēdzoties iepriekš apmaksātajam PAKALPOJUMA abonementa termiņam. PAKALPOJUMA abonementa cenā ietverti ir visi uz to attiecināmie nodokļi, tajā skaitā pievienotās vērtības nodoklis (turpmāk – PVN) saskaņā ar LR normatīvajiem aktiem:

  1. Liepajniekiem plus ir 4 (četru) nedēļu PAKALPOJUMA lietošanas atļauja par cenu – EUR 1.99 (viens euro un 99 centi).
  2. ”Kurzemes Vārds” elektroniskais abonements ir 4 (četru) nedēļu PAKALPOJUMA lietošanas atļauja par cenu – EUR 4.99 (četri euro un 99 centi).
  3. ”Kurzemes Vārds” drukātais laikraksts ir papīra formāta izdevums par cenu – EUR 8.95 (astoņi euro un 95 centi) vienam mēnesim.
  4. PAKALPOJUMA IEGĀDE UN NORĒĶINI 

Šajā Līguma sadaļā tiek aprakstīta PAKALPOJUMA iegādes kārtība un samaksa par PAKALPOJUMA  abonementa iegādi. 

2.1. PAKALPOJUMU Pircējs var iegādāties tikai pēc reģistrēšanās VIETNĒ/VIETNĒ KV. Lai iegādātos PAKALPOJUMA abonementu, Pircējam jāizvēlas tā apmaksas veids, ievadot KV pieprasīto informāciju. Ar šī līguma akceptu PIRCĒJS apliecina, ka ir nepārprotami sapratis, ka PAKALPOJUMA  abonementa iegāde ir maksas pakalpojums, kā arī  ir iepazinies ar šī Līguma saturu. 

2.2. PAKALPOJUMA  abonementu PIRCĒJS  iegādājas, izmantojot norēķinu karti vai ar SMS (maksa tiks iekļauta PIRCĒJA mobilā sakaru pakalpojumu sniedzēja rēķinā), un tas tiek noformēts kā regulārs maksājums, tā termiņam automātiski pagarinoties uz nākamo fiksēto 4 (četru) nedēļu termiņu PAKALPOJUMAM Liepajniekiem plus un Kurzemes Vārds elektroniskais abonements, bet uz nākamo kalendāro mēnesi pagarinoties automātiski PAKAPLOJUMAM Kurzemes Vārds drukātais laikraksts abonementam , un samaksu  par PAKALPOJUMA abonementu automātiski ieskaitot KV bankas kontā, līdz brīdim, kad PIRCĒJS izvēlēsies pārtraukt PAKALPOJUMA abonementa pirkšanu VIETNĒ, reģistrētajā profilā aktivizējot PĀRTRAUKT ABONĒŠANU.

  1. PAKALPOJUMA ABONEMENTA KURZEMES VĀRDS DRUKĀTAIS LAIKRAKSTS PIEGĀDES UZSĀKŠANA.
    1. Ja PIRCĒJS ir veicis PAKALPOJUMA samaksu darba dienā līdz plkst.14.00, tad abonementa piegāde tiek uzsākta ar nākamo darba dienu, ja piegādi nodrošina AC Kurzemes Vārds, vai pēc divām darba dienām, ja piegādi nodrošina Latvijas Pasts;
    2. Ja PIRCĒJS ir veicis samaksu darba dienā pēc plkst 14:00, tad abonementa piegāde tiek uzsākta ar aiznākamo darba dienu, ja piegādi nodrošina AC Kurzemes Vārds, vai pēc trim darba dienām, ja piegādi nodrošina Latvijas Pasts;
  2. ATTEIKUMA TIESĪBAS 

KV Šī Līguma ietvaros ar PAKALPOJUMU Liepajniekiem plus un Kurzemes Vārds elektroniskais abonements sniedz pakalpojumu, kas atbilst digitālā satura priekšapmaksas pakalpojumam tiešsaitē (digitālā satura kā e-publikāciju piegāde, kas netiek piegādāta patstāvīgā datu nesējā), pieejams pēc pieprasījuma un tā piegāde tiek uzsākta ar PAKALPOJUMA  abonementa apmaksas brīdi, kurā automātiski PAKALPOJUMA abonements tiek aktivizēts. PIRCĒJS  piekrīt, ka ar PAKALPOJUMA  aktivizēšanas brīdi tiek uzsākta PAKALPOJUMA lietošana, līdz ar to PIRCĒJS atsakās no 14 dienu atteikuma tiesībām un samaksātās summas atmaksas, pamatojoties uz MK 20.05.2014. noteikumu Nr.255 ”Noteikumi par distances līgumu” 22.13.punkta noteikumiem.

  1. LĪDZĒJU ATBILDĪBA

LĪDZĒJS neatbild par otra LĪDZĒJA saistībām pret trešām pusēm, ja tādas veidojas saistībā ar šī līguma realizāciju. LĪDZĒJIi vienojas, ja kāds no tiem nepilda savus pienākumus saskaņā ar Līgumu Force majeure apstākļu dēļ, tas ir atbrīvojams no atbildības par Līguma neizpildi vispār vai Līguma pienācīgu neizpildi. Ar Force majeure tiek saprasti jebkādi no LĪDZĒJA gribas neatkarīgi apstākļi (ja LĪDZĒJS  ir rīkojies saprātīgi un godīgi), kuru rezultātā nav bijis iespējams izpildīt pienācīgi vai izpildīt vispār saistības un ja šos apstākļus nebija iespējams paredzēt ne vien attiecīgajam LĪDZĒJAM, bet jebkurai citai personai, kas darbojas vai darbotos attiecīgā LĪDZĒJA nozarē, kā arī, ja šos apstākļus nebija iespējams novērst ar saprātīgiem un godīgiem paņēmieniem.

  1. KONFIDENCIALITĀTE 

Visa informācija, kas nav publiski pieejama un ko kāds no LĪDZĒJIEM sniedz viens otram Līguma izpildes laikā vai tā atklājas pildot darba pienākumus, tajā skaitā informācija par finanšu stāvokli, izmantotām tehnoloģijām un datorprogrammām, PAKALPOJUMA un VIETNES attīstības plāniem, tiek atzīta un uzskatīta par konfidenciālu. 

Par konfidenciālu netiek uzskatīta šāda informācija, ja pirms tās iegūšanas, tāda jau bija otra LĪDZĒJA rīcībā, vai tā bija publiski vispārzināma, un, ja šādas informācijas  saņemšanas brīdī, uz to nebija attiecināts konfidencialitātes nosacījums; 

  1. AUTORTIESĪBAS

Šī Līguma ietvaros KV piešķir PIRCĒJAM  vispārējo licenci PAKALPOJUMAM. PIRCĒJAM aizliegts izmantot PAKALPOJUMA laikā pieejamo digitālo saturu darbībām, kuras neparedz šis līgums, t.sk., kopēt, pavairot, publicēt vai kā savādāk to izmantot  bez KV rakstveida piekrišanas un pretēji Autortiesību likuma tiesību normu prasībām. KV garantē, ka ar visām digitālā satura platformas liepajniekiem plus un Kurzemes Vārds elektroniskais abonements veidošanā iesaistītām personām ir noslēgts līgums, saskaņā ar kuru autortiesības uz PAKALPOJUMĀ pieejamo digitālo saturu un tā platformas risinājumiem pieder KV un tam nav zināma neviena trešā persona, kura varētu šīs KV tiesības apstrīdēt, kā arī likt šķēršļus PAKALPOJUMA izmantošanai un/vai izplatīšanai.

  1. DATU APSTRĀDE

LĪDZĒJI piekrīt, ka katrs LĪDZĒJS kā datu apstrādes pārzinis un personas datu operators šā Līguma darbības laikā manuāli un/vai elektroniski apstrādā (ieskaitot datu vākšanu, reģistrēšanu, ievadīšanu, glabāšanu, pārveidošanu, izmantošanu, nodošanu, pārraidīšanu, bloķēšanu vai dzēšanu) no otra LĪDZĒJA saņemtus datus, tikai ciktāl tas ir nepieciešams un izriet no noslēgtā Līguma. Datu apstrādes mērķis un nolūks: līguma slēgšana, rēķinu sagatavošana un nosūtīšana, maksājumu pārvaldīšana, savstarpējā saziņa un sadarbības nodrošināšana, efektīvu KV pārvaldības procesu nodrošināšana, biznesa plānošana un analīze, pretenziju un/vai pieteikumu izskatīšana un apstrāde, jaunumu izsūtīšana ciktāl tas ir nepieciešams un izriet no noslēgtā Līguma. KV ievēro PIRCĒJA norādījumus, lieto nepieciešamos tehniskos līdzekļus un veic organizatoriskos pasākumus, lai aizsargātu fizisko personu datus un novērstu to nelikumīgu apstrādi. Personas dati tiks glabāti elektroniskā formā visā Līguma darbības laikā, kā arī piemērojamajos normatīvajos aktos noteiktajā noilguma termiņā, kura ietvaros var tikt iesniegtas sūdzības, celtas prasības un ierosināti līdzīgi procesi. LĪDZĒJS var nodot otra LĪDZĒJA personas datus piesaistītajiem apstrādātājiem, kuri šī līguma ietvaros sniedz grāmatvedības, juridiskos, IT vai cita līdzīga veida pakalpojumus. Noslēdzot Līgumu, PIRCĒJS piekrīt datu apstrādei, atjaunošanai un uzglabāšanai, identifikācijai, informācijas nosūtīšanai par PAKALPOJUMA izmaiņām un piedāvājumiem utml. PIRCĒJS, kurš šī Līguma ietvaros ir patērētājs, ir tiesīgs pieprasīt KV bez maksas izsniegt tā rīcībā esošo informāciju par PIRCĒJA personas datiem, ir tiesīgs pieprasīt to labošanu vai dzēšanu, kā arī nepieciešamības gadījumā ir tiesīgs atsaukt savu iepriekš izsniegto piekrišanu personas datu apstrādei. Šajā sadaļā noteiktie pienākumi ir spēkā neierobežotu laiku un paliek spēkā arī tad, ja kāds no LĪDZĒJIEM vienpusēji atkāpjas no Līguma, vai ja Līgums izbeidzas citādi.

  1. CITI NOTEIKUMI

Šis Līgums stājās spēkā, PIRCĒJAM veicot PAKALPOJUMA abonementa pirkumu VIETNĒ, piekrītot tā noteikumiem un samaksājot abonementa maksu. Līgums tiek noslēgts uz nenoteiktu laiku un ir spēkā līdz uzņemto saistību izpildei. Tāpat PIRCĒJS ir tiesīgs atteikties no PAKALPOJUMA abonementa, veicot atbilstošas izmaiņas VIETNĒ. Atteikums šajā gadījumā attiecas uz turpmāko abonēšanas periodu, par kuru PIRCĒJS nav veicis samaksu un/vai neplāno to darīt. Jebkuru strīdu starp LĪDZĒJIEM, kas izriet no šī Līguma, LĪDZĒJI apņemas risināt pārrunu ceļā. Ja nav izdevies atrisināt strīdu bez tiesas starpniecības, strīds tiek izskatīts Latvijas Republikas tiesā.

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz