Linda Kilevica
"Kurzemes Vārds"
Tikmēr portālā Manabalss.lv dažu dienu laikā savākti pāri desmit tūkstošiem parakstu pret plānoto tiesību atņemšanu, ja braukšanas ātrumu pārsniedz par vairāk nekā 30 kilometriem stundā.
Statistika biedē pat policiju
Nozares eksperti CSDP sēdē, analizējot datus, secinājuši, ka šā gada pirmajos 10 mēnešos noticis mazāk ceļu satiksmes negadījumu, taču ir palielinājies bojāgājušo skaits.
Autovadītāji alkohola un narkotisko vielu reibumā, ātruma pārkāpēji un agresīva braukšana joprojām ir Valsts policijas (VP) darba prioritātes uz ceļiem.
Vadītāju skaits, kuri brauc iereibuši un bez tiesībām, pārsniedz to vadītāju skaitu, kuriem alkometrs uzrāda virs 1,5 promilēm.
“Tas ir biedējoši,”
atzīst VP Galvenās kārtības policijas pārvaldes satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Juris Jančevskis.
2023. gads iezīmējas tumšākās krāsās, pauž arī “Latvijas valsts ceļu” valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Lazdovskis.
Desmit mēnešos uz valsts ceļiem dzīvību zaudējuši 70 cilvēki, un novembris šo skumjo statistiku papildināja ar vēl 11 nāvēm.
Visvairāk bojāgājušo – 24 – bija sadursmēs, kas jau vairākus gadus ir visbiežākais smago CSNg iemesls.
“Sadursmes ar smagām sekām visvairāk notiek uz valsts galvenajiem autoceļiem,”
viņš norāda.
Uz valsts vietējiem autoceļiem sadursmes nedominē – tur apgāzās, iebrauca kokā, uzbrauca gājējiem. Taču puse no smagajiem CSNg reibumā notiek uz mazākiem ceļiem.
M. Lazdovskis to skaidro ar retāku policijas klātbūtni, kā arī uz šiem ceļiem nav elektronisku kontroles līdzekļu.
Kopumā uz valsts autoceļiem par smago negadījumu iemeslu tikai vienā gadījumā kļuvuši meteoroloģiskie apstākļi un vienā – ceļa apstākļi.
Ceļa infrastruktūras nepilnības konstatētas 11 gadījumos, tomēr tās neizraisīja CSNg, vien varēja ietekmēt negadījuma sekas.
Pēc M. Lazdovska teiktā, ir vietas, kur ieviesīs izmaiņas, piemēram, drošības barjeras uzliks arī vietās, kur standarti to nenosaka. Un maģistrālie autoceļi būtu jāpārbūvē, atdalot braukšanas joslas.
Joprojām galvenais smago CSNg iemesls ir autovadītāju nepārdomāti lēmumi, kas rezultējas ar pārāk liela ātruma izvēli, ar riskantiem manevriem un Ceļu satiksmes noteikumu pārkāpšanu.
Tāpat CSNg joprojām izraisa autovadītāji alkohola reibumā, un arī gājēju un velobraucēju nepareizi pieņemtie lēmumi, skaidro eksperti.
Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis pastāsta, ka Nodrošinājuma valsts aģentūras stāvvietās atrodas vairāk nekā 300 transportlīdzekļu, kas izņemti dzērājšoferiem.
“Pēdējā laika grozījumi normatīvajos aktos devuši rezultātu –
ir samazinājies dzērājšoferu skaits uz Latvijas ceļiem, taču kopumā situācija diemžēl nav uzlabojusies, un bojāgājušo skaits joprojām ir liels.
Ticu, ka, kopīgi strādājot un meklējot risinājumus, ir iespējamas pozitīvas tendences ilgtermiņā. Lai tas notiktu, būtiska ir braukšanas kultūras maiņa, pie kā īpaši jāstrādā,” pauž ministrs.
Satiksmes kultūra iebrauc grāvī
Sabiedrības iniciatīvu portālā Manabalss.lv lūgts apturēt virzītos grozījumus “Ceļu satiksmes likuma” 55. pantā, kas paredzēs transportlīdzekļu vadīšanas tiesību izmantošanas aizliegumu uz konkrētu termiņu par ātruma pārkāpumiem virs 31 km/h un brīdinājuma aizvietošanu ar naudassodu ātruma pārkāpumiem no 6 līdz 10 km/h, un saglabāt likuma panta līdzšinējās normas.
“Sodiem ir jābūt pakāpeniskiem un samērīgiem.
Izraut vienu sodu no konteksta un būtiski to palielināt nav labs juridiskais tonis.
Jāņem vērā arī reālā situācija – ja uz ceļa ir jāapdzen divas viena aiz otras braucošas mašīnas, sevišķi jau kravas auto, tad ātrums manevra beigās visai ticami būs ap 120 km/h.
Ja šādu pārkāpumu ar braukšanas tiesību paredzamu atņemšanu konstatē ceļu policijas patruļa un veic pārkāpēja apstādināšanu, tad soda bardzības dēļ ir liels risks, ka pārkāpējs mēģinās bēgt, un tas noteikti neveicinās drošību uz ceļa,” teikts iniciatīvas tekstā.
Nekādu iebildumu pret lielāka soda piemērošanu tieši no satiksmes drošības viedokļa nav “Drošas braukšanas skolas” valdes loceklim Edmundam Ozolniekam.
“Jo 30 km/h virs atļautā braukšanas ātruma ir ievērojams pārsniegums.
Iztēlojieties, ka Liepājā pa Lielo ielu kāds nesas ar 80 km/h! Vai tas liekas pilnīgi okei?”
viņš vaicā.
“Personīgi uz visiem Latvijas ceļiem redzu, ka autovadītāji ļoti bieži neizvērtē, kurā brīdī pareizi apdzīt un vai to vispār drīkst. Apdzīšana notiek pāri nepārtrauktajai līnijai, līkumos, pret kalnu, kur pārredzamība ir slikta. Vai 20 sekundes ir tik ļoti svarīgas, ka jāriskē ar savu dzīvību un to, ka var pazaudēt tiesības?”
Tomēr, viņaprāt, ir arī otra puse. Var pieņemt lēmumus par bargākiem sodiem, bet tad jābūt arī skaidram, kā veiks kontroli, ņemot vērā kadru trūkumu iekšlietu struktūrās.
“Cilvēki ir nonākuši līdz sodu nihilismam, jo ikdienā nemana policijas klātbūtni uz ceļiem.
Satiksmes kultūra aiziet grāvī – katrs brauc tā, kā viņam gribas, kā uzskata par vajadzīgu, nevis atbilstoši noteikumiem.
No valsts puses jābūt skaidrai vīzijai, kā soda normu piemēros un kontrolēs. Nevar pieņemt bargākus sodus tikai tāpēc, ka kaut kas ir jādara,” saka E. Ozolnieks.
Tehniskie risinājumi pārkāpumu atklāšanā tiek iesaistīti, bet vēl visai zemā līmenī, viņš atzīst. Konstatē pārkāpumu, bet nekonstatē, kas to izdara. Līdz ar to mūsu braucēji jau sapratuši, ka izdevīgāk ir pārkāpt ar svešu automašīnu.
“Latvietis praktiskais pie katra likuma jau zina pretdarbību. Viņš nedomā kā eiropietis, ka likumu vajag ievērot, bet meklē risinājumus, kā apiet un kā sods būtu mazāk sāpīgs,” viņš pauž.
Laiku ceļā nosaka vidējais ātrums
Satiksmes eksperts uzsver, ka, braucot ar 120 km/h, reālais ieguvums no Liepājas līdz Rīgai ir maksimums desmit minūtes. Ja apstāsies kafiju padzert, arī šo laiku pazaudēs.
“Attālumi Latvijā ir tik mazi, ka pārsniegtais braukšanas ātrums nedod lielu efektu laika ziņā. Jāsaprot, ka ceļā pavadīto laiku nosaka vidējais braukšanas ātrums, kas uz Liepājas šosejas svārstās no 70 līdz 80 km/h,” viņš atzīmē.
Daudzi iniciatīvas parakstītāji vērtējot savas ekspektācijas par braukšanu vasaras periodā, kad ir laba saķere un apstākļi uz ceļa, nevis kopējās braukšanas iemaņas un spējas ziemā, uzskata E. Ozolnieks
“Braucot ar 120, vadītāji ir sev to bildi uzzīmējuši tādu – es taču tik forši māku braukt ar tādu ātrumu! Kāpēc man tagad liek braukt ar 90?!
Viss ir labi, kamēr neiestājas situācija, kurā jārīkojas. Vai tu spēj ar 120 izdarīt tā, lai nenosistos vai nenosistu kādu citu?
Reakcijas laikā uz notiekošo, kas ir viena sekunde, kad neko nedarām, nespiežam pedāli, nesākam griezt stūri, tikai saprotam, ka priekšā nebūs labi, ar 90 mēs nobraucam 28 metrus, bet ar 120 – gandrīz 40 metrus,” viņš skaidro.
E. Ozolnieks gribētu mest lielu akmeni kravas pārvadātāju biznesa un fūru šoferu dārziņā.
“Latvijā liela problēma ir tā, ka kravas automašīnu šoferi neatstāj drošu distanci citiem autovadītājiem. Viņi iesēžas astē un iet vilcieniņā. Apdzīšanas ceļš gar diviem kravas auto vien būs 40 metri,” viņš saka, tomēr tieši tāpēc vieglā transportlīdzekļa vadītājam būtu jāpadomā, ka, pietiekami neizvērtējot situāciju, neveiksmīgas apstākļu sakritības dēļ var pārtrūkt paša un citi cilvēku dzīve.
“Varbūt vajag sodīt fūres vadītāju, kas neatstāj drošu distanci, kur autovadītājam paslēpties…
Taču, ja nav drošas iespējas apdzīt, varbūt vajag pasēdēt aizmugurē, nevis taisīt pigorus uz ceļa, apdraudot citus satiksmes dalībniekus,” viņš vērtē.
Uzziņai
CSNg statistika (10 mēnešu griezumā)
| 2023 | 2022 | 2021 | |
| Kopējais CSNg skaits | 15588 | 15873 | 16047 |
| Bojāgājušie | 120 | 93 | 120 |
| Ievainotie | 3575 | 3452 | 3381 |
| Smagi ievainotie | 318 | 365 | 378 |
| Transportlīdzekļu vadītāji alkohola reibumā | 2783 | 3574 | 3765 |
| CSNg iesaistītie vadītāji reibumā | 651 | 822 | 642 |
| Ātruma pārsniegšana | 59401 | 55950 | 66051 |
Vidējā ātruma kontroles sistēmas 14 posmos no 14.08. līdz 31.10. kopā konstatēts 11 621 pārkāpums (3216 lēmumi par pārsniegtu ātrumu, 2904 – trūkst OCTA, 2330 – nav samaksāta autoceļu nodeva, 2180 – brauc bez TA, 991 nereģistrēts transportlīdzeklis).
Vidējā ātruma kontroles posmos 3 mēnešos uzlabojusies negadījumu statistika – par 46% mazāk CSNg pret 2022. g. 3 mēn.
Avots: VP
