Alkohols atņēma darbu un dzīvi

Irina (vārds mainīts) kopā ar vīru piektdienas vakarā aizbrauca uz vasarnīcu. Kādu laiku jau negājis labi, pāris konfliktēja. Grādīgie dzērieni garšoja abiem, taču līdz šim viss bija mēra robežās – kā sacīt, grāvjos nevārtījās. Abi iedzēra arī šajā vakarā.

”Pudele gāja uz beigām, atmosfēra saspringa. Sākām atkal kašķēties par visām vecajām lietām,” stāsta sieviete. ”Sadusmojos uz vīru, biju ļoti nikna, pateicu, ka vairs nekad negribu viņu redzēt. Viņš atcirta, ka varot vākties prom. To tikai vajadzēja dzirdēt. Pielēcu kājās, paņēmu somiņu, izgāju laukā, nedomājot iekāpu automašīnā un devos atpakaļ uz pilsētu. Braucu, raudu, lamājos. Ieraugu bākugunis, piebraucu tuvāk malai, bet policijas auto apstājas. Protams, tiek izvilkta trubiņa…”

Sievietei pēc tam bijis milzīgs kauns par to, ka pieķerta reibumā pie stūres. ”Nedomāju, ka jebkad ko tādu atkārtošu.

Taču tajā brīdī pat neiedomājos, ka man var notikt kas slikts, ka varu kādu sabraukt. Tikai žēloju pati sevi,” atzīstas Irina.

Aivita jau pieaugusi, pašai ir bērni, taču joprojām sāp tas, ka 90. gados augusi ģimenē, kur tēvam bija lielas problēmas ar alkoholu. ”Divas reizes viņš tika pieķerts, vadot auto reibumā. Abas reizes dabūja tam laikam lielu sodu – 200 latus, kas ģimenei bija smags trieciens. Vēl smagāks tas, ka pazaudēja tiesības… Un attiecīgi darbu, jo bija šoferis. Ģimenei un mammai tas bija smagi, jo viņai viss bija jāiznes uz saviem pleciem.

Diemžēl arī alkohols bija tas, kas viņam sabojāja veselību un atņēma dzīvi un dzīvību. Labi, ka reibumā nenotika avārija, bet tas tāpat nemaina situācijas smagumu. Tāpēc auto un alkohols manā izpratnē nav savienojamas lietas,” viņa pastāsta.

Nulles tolerance narkotikām

Uz velosipēdu, elektroskrejriteņu un mopēda vadīšanu Krimināllikuma jaunā norma neattieksies – par vadīšanu reibumā saglabāsies administratīvā atbildība.

Ja cilvēks reibumā stūrējis citai personai piederošu transportlīdzekli reibumā vai atteicies no apreibinošo vielu klātbūtnes organismā pārbaudes, tad no noziedzīgu nodarījumu izdarījušā piedzen pilnu vai daļēju šī transportlīdzekļa vērtību.

Konfiskācijai pakļaus pašam pārkāpējam piederošu transportlīdzekli, ja persona to būs vadījusi reibumā vai atteikusies no apreibinošo vielu testa.

Pati atteikšanās no medicīniskās pārbaudes arī būs krimināli sodāma.

Kriminālatbildība noteikta arī par transportlīdzekļa vadīšanu vai mācīšanu to vadīt, atrodoties narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē, un šajā gadījumā netiks mērīts vielu daudzums un ietekmes pakāpe.

Par minēto pārkāpumu piemēros brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam, īslaicīgu brīvības atņemšanu, probācijas uzraudzību, sabiedrisko darbu vai naudas sodu, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz pieciem gadiem.

Iepriekš, pārsniedzot 1,5 promiles, autovadītājam bija jārēķinās ar naudas sodu no 1200 līdz 2000 eiro un tiesību atņemšanu uz pieciem gadiem.

Bija jātiek mājās no ballītes…

Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja Patruļpolicijas nodaļas Satiksmes uzraudzības rotas komandieris Leonīds Tarabans kā amatpersona cerot, ka grozījumi likumos esošo situāciju mainīs uz labu un dzērājšoferu skaits mazināsies. Tomēr esot jāpaiet kādam laikam, lai rezultāts būtu redzams. ”Cilvēki izlasīs vai dzirdēs plašsaziņas līdzekļos un aizdomāsies,” viņš saka.

Pēc VP datiem, vairāk nekā 60 procentos gadījumu alkohola daudzums dzērājšofera asinīs pārsniedz 1,5 promiles, tā ir stūrēšana reibuma trešajā pakāpē pēc medicīniskās klasifikācijas.

Vaicāts, vai promiļu latiņa kriminālatbildībai nav uzlikta par augstu, L. Tarabans saka: ”Manā skatījumā ideāls būtu nulle promiles.”

Neattaisnojot vecos un pieredzējušos, kas atļaujas stūrēt reibumā, viņš visvairāk nesaprotot, ko domā cilvēki, kas tikko ieguvuši tiesības, bet dzer un brauc.

Jau līdz šim pret autovadītājiem, kam atņemta vai nav iegūta autovadītāja apliecība, komplektā ar apreibinošu vielu lietošanu tiek uzsākts kriminālprocess. Taču gandrīz katru nedēļu mūspusē reģistrē šādus pārkāpumus, tātad var pieņemt, ka kriminālatbildība daudzus nemaz nebiedē.

L. Tarabans to sauc par visatļautību, vai arī šie vadītāji braucot ar domu, ka gan jau nepieķers. ”Paskaidrojumos var lasīt visādas pasakas – bija jābrauc darba darīšanās, bija jātiek mājās no ballītes, likās, ka esmu jau izgulējies… Protams, ja cilvēks sniedz paskaidrojumu, jo piespiest to darīt nevar,” viņš stāsta.

Kāpēc, salīdzinot ar citu veidu noziedzīgiem nodarījumiem, tieši autovadīšanā tik daudzi kļūst par tiesiskiem nihilistiem un uzskata, ka var pārkāpt likumu? ”Atkarīgs no tā, kāda cilvēkam ir tiesiskā apziņa, kā viņu audzinājuši ģimenē, kādus piemērus redzējis no vecākiem. Ja ģimenē neviens tā nedarīja, pieļauju, ka bērni, kad izaugs, arī nedarīs,” domā policijas pārstāvis.

Iepriekš notika likumdevēju un ekspertu ilgas diskusijas par transportlīdzekļa konfiskāciju. Klupšanas akmens bija fakts, ka ne vienmēr cilvēks brauc ar sev piederošu auto, tāpēc soda sekas skartu ne jau pārkāpēju, bet, piemēram, viņa darba devēju. Nu beidzot arī šis jautājums atrisināts.

L. Tarabans apgalvo, ka šis būs būtisks arguments vairākkārt padomāt, pirms braukt reibumā, kā arī darba devējiem uzņemties lielāku atbildību. ”Ja uzņēmumam tas ir vienīgais vai viens no dažiem transportlīdzekļiem, varbūt arī jauns un jāmaksā līzings, un darbinieks izdara šādu pārkāpumu, būs ļoti lielas sekas,” viņš spriež.

Transportlīdzekļa vērtības piedzīšana no vainīgā varētu būt ļoti pamācoša, ja šiem pārkāpējiem uzliktu līdzīgus ierobežojumus, kādi ir uzturlīdzekļu nemaksātājiem, – nevar paņemt kredītu, iegūt vadīšanas un ieroča glabāšanas tiesības, vērtē Satiksmes uzraudzības rotas komandieris.

”Policija? Mans vīrs aizbrauca dzērumā!”

To, ka kriminālprocesu nesāks pret velosipēdu un eletroskrejriteņu vadītājiem, kuri zvāļosies pa ceļu reibumā virs 1,5 promilēm, viņš uzskata par pareizu. ”Gājējs arī ir ceļu satiksmes dalībnieks. Viņam jātiek mājās un viņš piedzēries rāpo pāri ceļam, jo paiet nav spējīgs. Tad jau visus vajadzētu pielīdzināt. Krimināllikumā ir noteikti transportlīdzekļu parametri, no kuriem vadītājam sākas kriminālatbildība.

Ja runā par elektroskrejriteņiem, tad ”Summer Sound” vai ”Prāta vētras” koncerta laikā noformē 30–40 protokolus dienā, tie gandrīz visi ir bērni. Tad mums valstī puse iedzīvotāju būtu policisti, bet otra puse – tie, kas izcieš sodu par braukšanu reibumā,” atzīst L. Tarabans.

Svarīgāk būtu garantēt soda neizbēgamību, lai pārkāpējs netiktu cauri sveikā, jo nav ienākumu, nav īpašuma, mācos un neviens neko nepiedzīs.

Diskutējot par šiem grozījumiem, satiksmes eksperti minējuši, ka izmaiņas nedarbosies, ja nebūs pietiekamas policijas kontroles uz ceļiem, jo dzērājšoferus nefiksē tehniskie līdzekļi. ”Pagaidām nevar teikt, ka ļoti daudz cilvēku gribētu nākt strādāt policijā,” resursu jautājumu komentē L. Tarabans.

”Ja valstī būs līdzekļi, ja cilvēki gribēs nākt, ja šis būs prestižs darbs, tad kontrolēs. Ja būs viens policists uz 10 desmit tūkstošiem iedzīvotāju, viņš fiziski nevarēs, jo prioritātes būs smagie noziegumi.” Lai atturētu no braukšanas reibumā garās svētku brīvdienās, kontrole vienmēr tiek pastiprināta.

Viņš norāda, ka beidzamos divu trīs gadu laikā ļoti pieaugusi sabiedrības atsaucība un ar cilvēku iesaisti pārkāpējus atklāj biežāk. ”Nav jau tā, ka tagad visiem jāsēž pie loga un jāskatās, vai kāds šķībi nebrauc garām, bet, ja kaut ko tādu redz, tad ziņo. Ja kopā dzer pie viena galda, tad jau varbūt mums nezvanīs, taču, piemēram, redzot ālēšanos daudzstāvu mājas pagalmā, cilvēki vēršas policijā,” pauž rotas komandieris.

Esot gadījumi, kad viens par otru ziņo laulātie, kad vīrs nav sievu klausījies un aizbraucis iereibis vai arī otrādi.

Uzziņai

Alkohola vai narkotisko vielu reibumā pieķerti vadītāji (Liepājas iecirknī)

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.