Ceturtdiena, 28. marts Ginta, Gunda, Gunta
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Ārstniecības augi – tonusam, bet ne medikamentu aizstāšanai

Lai arī vienmēr uzskatīts, ka visi galvenie ārstniecības augi jāsavāc līdz vasaras saulgriežiem, tomēr augu pazinēji uzsver, ka patiesībā daudz kas vēl turpmākos mēnešos būs ievācams gan no pļavām un meža, gan arī piemājas dobēm.

Ārstniecības augi – tonusam, bet ne medikamentu aizstāšanai
Viens no svarīgākajiem ārstniecības augiem daudzu mājās pēc tautas medicīnas gudrībām ir liepziedi – tiem ir plašs pielietojums saaukstēšanās laikā, ar ko jārēķinās rudenī, ziemā un pavasarī. Ja nav paspējis tos salasīt pats, uz rudens pusi izžāvētus piedāvā iegādāties zāļu sievas tirgū. Ar pāris saujām pietiks. (Foto: Liene Kupiča)
05.08.2022 06:00

liepajniekiem.lv

Kādi ārstniecības augi ievācami, kuri noderēs gan tējās, gan pieliekami pie ēdiena, lai uzturētu veselību formā un izvairītos no saslimšanām rudenī un ziemā, atkarīgs no katra gaumes un vēlmēm, taču ir augi, kuriem mājas krājumos vajadzētu būt visu laiku.

“Ar tējām nedrīkst pārspīlēt – izmantot kā galveno un vienīgo ārstēšanās līdzekli. Arī tās jālieto ar mēru: ja palīdz vienai kaitei, tad kādu citu problēmu atkal var saasināt,” atgādina garšaugu un tēju pazinēja, “Embūtes garšaugu” izveidotāja Ineta Jurķe-Miķelsone.

Dobē vai pļavā nodrošināties ziemai

Zālīšu pazinēja stāsta, ka šogad tēju ievākšana noritēs ilgāk, nekā ierasts. “Viss ir par pāris nedēļām vēlāk. Piemēram, ierasti vīgriezes ziedējušas līdz ar Jāņiem, šogad kārtīgi uzziedēja vien jūlija vidū,” norāda I. Jurķe-Miķelsone. Līdz ar to pļavās un grāvmalās, krūmmalās un mežmalās, kā arī dārzos un dobēs ievācamo ārstniecības augu klāsts vēl ir gana plašs.

Nokavēti arī vēl nav liepziedi, īpaši, ja koks aug ēnainā vietā, kur ilgāk bijis vēsāks un mitrāks laiks. Medainie, lipīgie ziedi, no kuriem var uztaisīt sviedrējošo tēju, būs lielisks palīgs, kad cilvēks jutīs pirmos signālus par sezonālu saslimšanu ar iesnām un sāpošu kaklu.

“Ja vāc tējas, obligāti kaut kas jāievāc pret saaukstēšanos,” uzsver augu pazinēja. “Noteikti tie ir pelašķi, un nedrīkstam aizmirst par jau minētajiem liepziediem!” viņa norāda.

Tāpat šis laiks ir dzelteniem, čemurainiem ziediem ziedošās asinszāles ievākšanai. Tā iedod enerģiju, dzen projām depresiju, drūmas domas, kādas parasti ļaudis mēdz piemeklēt, rudenim iestājoties. Savukārt vīgriezes ir gan ar nomierinošu efektu, gan arī pretiekaisuma iedarbību, dēvēta par dabīgo aspirīnu.

Īpaši sieviešu veselībai noderīgi būs sarkanā āboliņa ziedi un rasaspodiņi. Savukārt, kamēr tiek gaidītas ievācamas baldriāna saknes, tikmēr var saplūkt violetīgos ziedus, kurus ieliekot tējā, cilvēkam ir labāks un mierīgāks miegs. “Tas nekad par skādi nenāk!” uzsver augu zinātāja.

Tēju vācēja arī novērojusi, ka šogad būs labs pīlādžu gads – arī tas noteikti ir jāizmanto. “Ogas ir vērtīgas – tas ir vēlais, bet svaigais C vitamīns. Turklāt, ja ogas saliek kopā ar burkāniem un ķiplokiem, sanāks ļoti laba, veselīga un dabīga garšviela gaļas ēdieniem,” viņa zina teikt.

Dārzos šobrīd ienākas krūmu ogas – jāņogas. I. Jurķe-Miķelsone iesaka neaizmirst par melno jāņogu jeb upeņu ievākšanu – ogās ir daudz C vitamīna, kas palīdz cīnīties ar temperatūru. Tās var savārīt gan ievārījumā, gan arī sasaldēt un sažāvēt.

Otrs vērtīgs produkts ir ķiploki. Lai arī līdz ķiploku raušanai un glabāšanai ziemai vēl par agru, var paspēt sataisīt brīnumlīdzekļus no ķiploku ziedu kātiem. “Ķiploks mājas augu aptieciņā – tas ir pašsaprotami un dabīgs līdzeklis veselības veicināšanai arī ikdienā, negaidot slimību sezonu!” viņa norāda. “Ķiploku ziedkātos ir daudz vitamīnu. Tos var sažāvēt, samalt kopā ar sāli – lieliska garšviela. Otrs, var uztaisīt pesto un lietot kopā ar ēdieniem kā mērci,” iesaka I. Jurķe-Miķelsone.

Vēl var vākt ne tikai aveņu ogas, bet arī lapas, kas noderēs, ja būsi saķēris pirmos rudens vīrusus.

“Un, protams, klasiskā tēja – piparmētras! Tās tagad dārzos ir pašā plaukumā! Neatkarīgi no tā, vai aug pļavā vai iesētas dārzā dobē, arī ļoti derīga lieta ir kumelītes – noderēs skalošanai,” saka augu pazinēja.

Nupat uzziedējušas arī kliņģerītes. To svaigos ziedus vēlams ielikt saulespuķu eļļā vai olīveļļā. “Noderēs, ierīvējot gan pret saaukstēšanos, gan sāpēm,” pielietojumu uzskaita augu pazinēja.

Kā tad augu tējas pareizi pagatavot – uzlejot verdošu ūdeni krūzītē vai augu drogas tomēr pavārot? Viedokļi par to dalās, paužot, ka pagatavošanas veids maina zālītes īpašības. “Lapas un ziedus aplej, bet mizas, saknes un stingrākās, cietākās augu daļas ir jāpavāra,” iesaka I. Jurķe-Miķelsone.

Vākšanai un lietošanai vairāki noteikumi

“Katram augam ir savs ziedēšanas laiks, nevaram teikt, ka līdz konkrētam laikam kaut kas ir jāsavāc. Mēs nevaram apiet dabas procesus,” viņa atgādina.

Tēju zinātāja novērojusi, ka ir cilvēki, kas mēdz pārspīlēt ar augu daudzumu un veidu ievākšanu. Svarīgs padoms – nevajag vākt visu, bet tikai to, kas nepieciešams, ko pazīst un tiešām lietos.

Nepazīstamus augus, tāpat kā sēnes, nevajadzētu likt tējas krājumos, pat ja ir dzirdēta atsauksme no kāda, ka “baigi labais augs, dara to un šito”. Ieteicams pirms tam par augiem izglītoties, izstudēt un ņemt līdzi uz pļavu augu vai ārstniecības augu pazinēju, ar to domājot kādu grāmatu, kur ir redzams augu izskats un aprakstīts pielietojums.

“Ir jāzina ne tikai tas, kur lasa, bet arī ko lasa. Jābūt ar augiem piesardzīgiem.

Svarīgākais noteikums, kas jāatceras tēju vākšanā, – lai arī bagātīgākais augu klāsts ir ceļmalās, tā nebūs ne tuvu piemērotākā vieta ārstniecības augu vākšanai,”

atgādina I. Jurķe-Miķelsone. Ceļmalās augi ir noputējuši, cietuši no izplūdes gāzēm.

Savukārt, ja vāc ārstniecības augus kādā pļavā, kas nav pašu, jāpaprasa īpašnieka atļauja, kā arī jābūt pārliecinātiem, ka lauki nav migloti ar kādām nezāļu un kaitēkļu apkarošanas ķimikālijām. “Ārstniecības augus vislabāk ievākt nomaļā vietā, tā var būt grāvmala, bet lai tuvumā nav ceļš,” viņa piekodina.

Tā kā tējām augus vajadzēs arī turpmāk un lai nebūtu jāmeklē jauna vieta lasīšanai, I. Jurķe-Miķelsone dod lietderīgu padomu: “Nevajag izplēst visus augus, kas aug un zied konkrētā vietā, – ir taču arī kaut kas sēklai jāatstāj, lai augi var turpināt te augt.”

Otrkārt, jāliek aiz auss, ka tējas dzeršana nav tas pats, kas iedzert tabletes. Nevar tējas lietot par daudz un ilgu laiku – jāsaprot, ko dari un kāpēc tu šo tēju lieto, kā arī nedrīkst ilgstoši to darīt. Ja tēju gribas dzert, tad ar mēru un periodiski, nevis ilgu laiku un vienu un to pašu tēju,” viņa turpina skaidrot.

Viņa pastāsta, ka ieteicams veidot un iegādāties dažādus zāļu tēju, mizu maisījumus – vitamīnu miksējumus.

Vai šobrīd var ievākt arī kādas koku vai krūmu mizas, kuras iesaka tautas medicīna? Viņa piezīmē, ka mizu laiks ir pavasaris, kad tajās vairāk cirkulē svaiga sula. “Ko varu ieteikt un atstāt uz nākamo pavasari kā padomu – ieteicama ir ievu miza, no tās kopā ar taukvielām sanāk lieliska eļļa un ziede.”

PADOMI

  • Izvēloties zāļu tēju, īpaši apdomīgām jābūt grūtniecēm.
  • Ja tiek lietoti medikamenti, tad par ārstniecības augu lietošanu labāk konsultēties ar ārstu vai farmaceitu, jo daži ārstniecības augi pastiprina vai pavājina noteiktu zāļu iedarbību (piemēram, asinszāle).
  • Ja zāļu tēja tiek izmantota slāpju remdēšanai, to ieteicams negatavot pārāk stipru.
  • Ja tiek gatavots zāļu tēju uzlējums, drogu aplej ar verdošu ūdeni, atstāj ievilkties 15–30 minūtes. Gatavojot novārījumu, drogu aplej ar verdošu ūdeni, lēni vāra ūdens peldē 15–30 minūtes, tad ļauj 15–30 minūtes ievilkties.
  • Izplatītāko nomierinošo augu klāstā ietilpst piparmētru un melisas lapas, baldriāna saknes, asinszāļu, māteres un raudenes laksti, apiņa augļkopas, lavandas, vīgriezes un kumelītes ziedi. Ar šo augu līdzekļu lietošanu jābūt uzmanīgiem vasarā, jo tie var izsaukt pastiprinātu jutību pret sauli, arī apmeklējot solāriju.

UZZIŅAI

Kumelītes ziedi. Izmanto gan saaukstēšanās, gan kuņģa un zarnu trakta veselībai, arī kā nomierinošu un miegu veicinošu līdzekli. Ārīgi izmanto mutes un kakla skalošanai.

Pelašķa laksti. Palīdz pret iekaisumu, mazina drudzi un temperatūru. Tāpat arī aptur asiņošanu un veicina brūču dzīšanu. Noder arī pret gastrītu, vēdera pūšanos un rosina apetīti. Svarīgi – pelašķus nedrīkst lietot grūtniecības laikā.

Ceļtekas lapas. Veicina atkrēpošanu, klepus ārstēšanai. Ceļteka arī palīdz mazināt iekaisumu un tiek izmantota brūču dziedēšanai. Tomēr šo tēju nevajadzētu lietot tiem, kam ir gastrīts.

Avenes. Piemīt sviedrējoša, temperatūru pazeminoša, pretiekaisuma un sāpju remdējoša iedarbība. Izmanto saaukstēšanās un elpošanas sistēmas saslimšanu gadījumā.

Liepziedi. Sviedrē, mazina drudzi un temperatūru, nomierina. Izmanto saaukstēšanās, angīnas, augšējo elpceļu iekaisuma, bronhīta un klepus ārstēšanai. Palīdz pret galvassāpēm. Stiprina imunitāti. Jāņem vērā – liepziedu tēja var izraisīt miegainību, tāpēc pirms sēšanās pie stūres labāk to nedzert.

Mežrozīšu augļi. Bagāti ar vitamīniem, īpaši ar C vitamīnu.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz