Trešdiena, 28. februāris Skaidrīte, Justs, Skaidra
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Ieskatīties putnam acīs. Iepazīt spārnaiņus vēlas arvien vairāk cilvēku

Putnu vērošana daudziem ir viens no brīvā laika pavadīšanas veidiem. Pēc aktivitātēm sociālajos tīklos šķiet, iepazīt spārnaiņus vēlas arvien vairāk cilvēku, jo virtuālo saturu aktīvi piepilda bildes un video ar veiksmīgi noķertiem mirkļiem, priecējot kā pašu, tā arī katru, kas to ierauga.

26.11.2023 06:30

Ligita Kupčus-Apēna

Laikraksta "Kurzemes Vārds" pielikums "Ligzda"

Lai vērotu putnus un kļūtu par labu to pazinēju, nav jābūt ornitologam, galvenais – jābūt interesei par putniem un dabas mīlestībai, norāda vērotāji.

Ar dabas pētniecību liepājnieks Arturs Bilerts ir saistīts jau sen. Iesākumā neprofesionāli, bet patlaban darbojas ar vides monitoringu hidroloģijas jomā.

Dabā sanāk būt katru dienu, līdz ar to ir iespējams novērot dažādus procesus un fiksēt kukaiņus, putnus un citus dzīvos organismus.

Tomēr Arturs izdomājis, kā pētīt putnus un kukaiņus arī blakus savai dzīvesvietai, kas ir pilsētas centrā. To, kad iekārtojis dzirdinātavu, kas reizē kalpo par vannotavu, viņš neatceras. Tas bijis ļoti sen.

“Izveidoju ar mērķi vairot bioloģisko daudzveidību pilsētvidē, kā arī novērot, kāda vispār tā pilsētā ir.

Gribēju redzēt, kas pie manis nāks ciemos.”

Tas tiek iemūžināts fotogrāfijās un filmēts. “Tad saturu publicēju sociālajos tīklos, lai iepazīstinātu sabiedrību, cilvēkus, kurus tas interesē, bet, kurus ne, – varbūt ieinteresēt. Protams, lieku arī portālā dabasdati.lv. Zinu, ka tos izmanto, un tā palīdzu izpētes procesā.”

Putnu un kukaiņu dzirdinātava Artura piemājas teritorijā funkcionē galvenokārt siltajā sezonā, jo ziemā ūdens, protams, sasalst.

“Eiropā tā ir izplatīta prakse, pie mums varbūt ne tik bieži,”

zina stāstīt dabas pētnieks.

Tā kā vēl ir diezgan silts, ierīkotā vannotava joprojām darbojas. Putni atlido gan padzerties, gan nomazgāties.

Ja ir vēlme ko tādu ierīkot, Arturs norāda, ka trauks nedrīkst būt dziļš, ar slīpām malām, tam jābūt pietiekami lielam apkārtmērā. “Šķīvīši, ko liek zem māla podiem, ir ļoti labi – traukam ir jābūt aptuveni tādam,” iesaka liepājnieks.

Vidū var ielikt akmentiņus, kur nosēsties putnam vai kukainim. “Būtu labi, ja dobēs pie puķēm noliek. Kukaiņi apputeksnētāji būs pateicīgi.

Būtiski ir ievērot ūdeni dzirdinātavā regulāri mainīt, sekot līdzi tīrībai un higiēnai.”

Pretī savai mājvietai Arturs ierīkojis arī barotavu putniem. “Lieku iekšā galvenokārt saulespuķu sēklas. Svarīgi zināt, ka no tā, kādu barību piedāvāsiet ēdienkartē, arī pievilināsiet attiecīgus putnus. Piemēram, zīlītēm patīk speķis, cūku ādas. Nekādā gadījumā speķis nedrīkst būt sālīts. Tas putniem kaitē.”

Visbiežāk Arturs pie sevis novēro lielās zīlītes, zilzīlītes, lauku zvirbuļus, zaļžubītes, dadzīšus, melnos meža strazdus, lauku baložus, gredzenūbeles. Retāki ir dižknābis un pupuķis.

Brīžam atlidojot arī pelēkās vārnas un kovārņi, kurus nebūt neuztverot kā traucēkļus.

Pirms uzsākt barot putnus, A. Bilerts aicina izvērtēt, vai to spēsiet darīt visu ziemu. Ja mājās sēklu vai graudu nav, tad būs jāpērk.

“Dabā tā ir iekārtots, ka izdzīvo stiprākie, bet mēs jau pamatā piebarojam putnus savam priekam.

Jā, ziemā dažiem putniem ir grūti atrast barību, un mēs šo procesu atvieglojam, viņus atbalstām. Bet, ja sākam to darīt, tad tas jāturpina. Pretējā gadījumā nodarīsim vairāk ļauna nekā laba, jo putni pierod, ka konkrētajā vietā tiks pie pārtikas. Līdz brīdim, kad sniegs izkūst, beidzas sals, tad var pārtraukt.”

Arī barotava, gluži kā vannotava, ir regulāri jātīra, lai tajā neuzkrājas barības atliekas vai putnu mēsli.

Kā jau dabas pētniekam Arturam putnu vērošana neaprobežojas tikai ar putnu barotavām vai būrīšiem. Lai putnus vērotu un pētītu, viņš dodas dabā.

PIEREDZE

Rvīns Varde, vērotājs:

“Tā noteikti ir – modē nākusi putnu vērošana un barošana. Ornitologs Ruslans Matrozis pat teicis, ka agrāk putnu vērotājus vienkārši nesaprata, tagad jau zina: “Ā, tie ir tie jocīgie!”

Fotografēšana droši vien nāk modē ar tehnikas pieejamību, sākuma komplekts nemaksā astronomisku naudu.

Putnus aktualizē arī tādi cilvēki kā Inese Zandere, vienubrīd Dace Rukšāne, tas arī popularizē lietu. Taču katram ir savs vektors, vieni meklē retās sugas, citi vienkārši bauda.

Es pats ar putnu fotografēšanu nodarbojos jau ap 10 gadu, pamazām mani tas pamatīgi ievilka.

Dzīvoju Rīgā, un man kā pilsētniekam der kapi un pilsētas mežu masīvi. Tur ir zināma priekšrocība, putni no mums baidās mazāk nekā mežā, jo ir pieraduši.

Manā gadījumā tas ir arī loģistikas un laika jautājums, tas ir tepat. Tomēr mēdzu braukt arī uz mežiem, palieku reizēm nedēļu vienatnē, lai sabildētu putnus un visus citus, kuri pagadās objektīvā.

Esmu speciāli ierīkojis gan barotavu, gan arī dzirdinātavu, lai labāk vērotu. Man prasa, kur tu liec bildes. Bet man bildes ir blakus produkts, nevis iemesls, kādēļ es to daru. Bildes ir foršas, var ielikt sociālajos tīklos, bet piedalīties konkursos… Kādēļ? Tas nav ambīcijām. Bet tieši sev.”

Uzziņai

Barotavai jābūt tādai, lai:

  • putni varētu viegli piekļūt barībai,
  • barība neapsnigtu un ieeja barotavā netiktu aizputināta,
  • barības resursi būtu vienkārši atjaunojami,
  • tā nebaidītu putnus – bez vaļīgām, plīvojošām detaļām, stabili nostiprināta (izņemot piekārtās barotavas),
  • lai putni barotavu ātrāk pamanītu, sākotnēji ieteicams nedaudz barības izbārstīt ārpus tās vai arī izrotāt barotavu ar pīlādžiem, noziedējušām saulespuķēm u.tml.

Putnu barība ziemā

  • Tauki, speķis – laba barība zīlītēm, dižraibajiem dzeņiem, dzilnīšiem un strazdiem.
  • Melnās saulespuķu sēklas ir piemērotas lielākajai daļai barotavu apmeklējošiem putniem. Eļļas saturs ir augstāks melnajās nekā svītrainajās saulespuķu sēklās.
  • Zemesriekstus iecienījušas zīlītes, zaļžubītes, lauku zvirbuļi, dzilnīši un dižraibie dzeņi.
  • Citas sēklas un graudi – kaņepes, linsēklas, kā arī miežu putraimi, grūbas, prosa, novārīti zirņi un pupas u.c.
  • Kaltēti augļi, piemēram, rozīnes, garšos melnajiem meža strazdiem un pelēkajiem strazdiem.
  • Ābolus, bumbierus un citus augļus iecienījuši strazdi, zīdastes un zīlītes.

Avots: lob.lv

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz