Liepājniece Annija Sērmola atzina, ka desu vairāk sākusi pirkt pēc tam, kad iegādājusies sviestmaižu tosteri.

“Laikam jau tā bija “labā trauma” no dažādās filmās redzētiem skatiem, kad, gatavojot brokastis, no tostera izlēca divas glīti apgrauzdētas maizes šķēles. Tad uz tām virsū lika visu ko garšīgu.

Es arī gribēju tādas brokastis, un tagad man tādas ir!”

Jaunā sieviete stāsta, ka izmēģinājusi daudzus variantus, jo iespēju, ko likt uz maizītēm vai starp tām, tiešām daudz.

Viņa pērkot iepakojumu ar sagrieztajām desu šķēlītēm: “Tā kā dzīvoju viena, man pilnīgi pietiek ar iepakojumu, kurā ir 100 vai nedaudz vairāk gramu.”

Annija padalījās ar šādu recepti, kurai vajag divas šķēles tostermaizes, krēmsieru, sinepes, marinētus gurķus, iecienīto salami desu, šķēli siera un vienu ledussalāta lapu.

Vispirms uz rupjas rīves jāsarīvē marinētie gurķi un kopā ar sinepēm jāsajauc ar krēmsieru. Tad šo mērci uzsmērē uz apgrauzdētajām tostermaizēm. Uzliek mazākos gabalos salauzto ledussalāta lapu, salami šķēlītes un arī sieru.

Savukārt Ilze Rozmane neslēpa, ka dažādas desas ēdienu gatavošanā izmanto kopš jaunības un to noskatījusies no mammas: “Padomju laikos mammas māsa strādāja gastronomijas veikalā. Tāpēc arī

mana ģimene tajos deficīta laikos tomēr tika pie kāda desas gabaliņa bez stāvēšanas garās rindās.

Kad tētis izsalcis pārnāca no darba rūpnīcā, mamma uz pannas gatavoja viņa mīļāko ēdienu – cepa kartupeļus ar sagrieztām desas šķēlēm. Tētis smagi strādāja, un viņam tika labākais.”

Tagad Ilze, ciemos gaidot dēlu, viņam bieži vāra sātīgo zupu ar pusžāvētām desiņām.

Klāt jāliek konservētas pupiņas, konservēti tomāti savā sulā, kartupeļi. Vēl vajag buljonu, ķiplokus sāli, garšvielas. Ļoti sātīgi, ja pasniedzot uzrīvē cieto sieru.

Vēl viena liepājniece, divu bērnu mamma Rūta teica, ka ģimenē visi ir gaļēdāji un tāpēc viņa savējiem maltītes gatavo kā no svaigas gaļas, tā desas.

“Lielisks produkts ikdienai, lai ēdienu pagatavotu ātri un tas būtu sātīgs.

Manā ģimenē esam iecienījuši dažādus sacepumus, un, tā kā katru vakaru paēdinu vīru un bērnus, tad laika taupīšanai liels palīgs ir mana cepeškrāsns.”

Rūta atzina, ka saimniekojot taupīgi, tāpēc ēdiens ir diezgan vienkāršs.

Vismaz reizi nedēļā izvārot lielo katlu ar kartupeļiem un to, kas pēc svētdienas pusdienām paliek pāri, izmanto dažādiem ātrajiem sacepumiem vai zupai.

Piemēram, cepšanas traukā ieber vārīto kartupeļu šķēlītes. Virsū liek sagrieztus cīsiņus un pārlej ar saldo krējumu, kurā iejaukts nedaudz sāls un piparu. Augšējā kārtā izlīdzina divas paciņas veikalā pirkto štovēto kāpostu.

Visai ģimenei sanāk sātīgs sacepums. To, kas paliek pāri, nākamā dienā vīrs paņem līdzi uz darbu.

Receptes

Kurzemes burgers

Vajadzēs 200 g salami “Melnais barons”, 2 burgeru maizītes, 200 g siera šķēlēs, 1 lielu tomātu, 1 sarkano sīpolu, 2 ēd.k. labas majonēzes, 2 ēd.k. tomātu pastas, 1 tējk. adžikas, salātlapas, pēc garšas sāli.

Salami desu sagriež apmēram 0,5 cm biezās šķēlēs un apcept pannā, līdz desa kļūst brūna un kraukšķīga. Tomātu un sīpolu sagriež ripiņās. Pastu sajauc ar adžiku, pievieno pēc garšas sāli.

Burgeru maizītes sagriež uz pusēm un apgrauzdē uz grila pannas. Apakšējo maizes daļu apsmērē ar pagatavoto tomātu mērci.

Virsū kārto salātlapas, tomātu šķēles un sīpolu ripas. Tad liek apcepto desu pamīšus ar siera šķēlēm. Augšējo maizītes daļu apsmērē ar majonēzi un apsedz burgeri.

Pasniedz ar frī kartupeļiem un tomātu mērci.

Salāti “Nicoise” ar kūpinātu desu

Būs nepieciešams 200 g kūpinātas salami desas (“Tradicionālā” vai “Melnais barons”), 200 g pākšu pupiņu, 2 lieli tomāti vai 8 ķirštomātiņi, 4 cieti vārītas olas, 2 maizes šķēles, 50 g zaļo olīvu, 1 ķiploka daiviņa, 1 ēd.k. sarkanvīna etiķa, 2 ēd.k. olīveļļas, cukurs, sāls, pipari.

Pupiņas novāra sālsūdenī 2 minūtes, ūdeni nolej un noskalo zem auksta tekoša ūdens. Sagriež 2–3 daļās.

Desu sagriež strēmelītēs un apcep pannā kraukšķīgu. Desu izņem un tajos pašos taukos apgrauzdē maizes šķēles. Maizi ierīvē ar ķiploka daiviņu un sagriež mazākos kubiņos.

Tomātus sagriež smalki, olīvas sagriež ripiņās. Nelielā bļodā sajauc kopā eļļu, etiķi, sāli un cukuru.

Lielā bļodā ieber pupiņas, tomātus, desu, olīvas un maizi, pārlej ar mērci, ātri apmaisa. Pa virsu kārto sagrieztas olas, pārkaisa ar svaigi maltiem pipariem un pasniedz.

Krēmīgā pasta ar asinsdesu

Vajadzēs 250 g asinsdesas, 150 g pastas, 100 ml saldā krējuma, 125 g mocarellas siera, 1 sīpolu, pētersīļus, eļļu, kaltētu timiānu, kaltētu oregano. Pēc garšas sāli, piparus.

Sīpolu notīra, sagriež ripiņās. Asinsdesu sagriež šķēlēs. Pannā uzkarsē eļļu un 1–2 min. apcep sīpolus. Pievieno asinsdesu un cep, līdz tā kļūst tumša un kraukšķīga.

Makaronus novāra sālsūdenī atbilstoši instrukcijai uz iepakojuma. Katlā ar biezu apakšu ielej saldo krējumu un uzkarsē. Sieru ar rokām sadala mazākos gabalos un pievieno saldajam krējumam.

Pievieno sausās garšvielas, sāli un svaigi maltus piparus pēc garšas.

Visu laiku maisot, izkausē sieru. Kad masa kļūst viendabīga, pievieno makaronus, apmaisa un uguni izslēdz.

Makaronus sakārto šķīvjos, pa virsu liek asinsdesu un pārkaisa ar smalcinātiem zaļumiem.

Kartupeļu biezzupa ar desas grauzdiņiem

Ņem 1/2 mājas desu “Melnais barons”, 1 kg kartupeļu, 2 burkānus, 1/2 selerijas sakni, 1/2 fenheļa, 1 sīpolu, 2 ēd.k. olīveļļas, 1,5 l dārzeņu vai vistas buljona, zaļumus pasniegšanai, sāli.

Sīpolu nomizo un smalki sakapā. Fenheļa sakni sagriež smalkāk. Burkānus, kartupeļus un selerijas sakni sagriež kubiņos.

Katlā ar biezu apakšu uzkarsē eļļu un apcep sīpolus, burkānus, selerijas un fenheli. Pievieno kartupeļus un cep vēl pāris minūšu.

Pielej buljonu, pievieno pēc garšas sāli un vāra, līdz dārzeņi ir mīksti, apmēram 30 minūtes. Mazliet atdzesē un sablendē. Pirms pasniegšanas vēlreiz uzkarsē.

Desu sagriež mazos kubiņos un apcep, līdz desas gabaliņi kļūst kraukšķīgi. Zupu pasniedz siltu, pārkaisot ar zaļumiem un desas “grauzdiņiem”.

Salāti bērniem “Jāņtārpiņi”

Jāsagādā 1 iepakojums cīsiņu bērniem “Melnais barons”, 3–4 vārītus kartupeļus, 100 g dažādu salātlapu, 100 g vārītu zirnīšu, 100 g redīsu, olīveļļu, krējumu, sāli.

Cīsiņus izņemt no plēves un ar naža galu iegriež ripiņas visa cīsiņa garumā, līdz galam nesagriežot. Tad apcep no visām pusēm, tā izveidojas ieliekta forma. No viena gala uzzīmē ar krējumu “sejiņu” – acis un muti.

Kartupeļus sagriež šķēlītēs un apcep olīveļļā no abām pusēm. Redīsus sagriež daiviņās.

Uz šķīvja kārto kartupeļus, salātlapas, zirnīšus, redīsus un pa virsu uzliek apceptos cīsiņus – “jāņtārpiņus”. Klāt pasniedz krējumu.

Sautējums ar desiņām marokāņu gaumē

Vajadzēs 500 g mednieku desiņu “Melnais barons”, 400 g konservētu balto pupiņu, 400 g konservētu tomātu, 250 ml vistas buljona, 2 selerijas kātus, 2 burkānus, 1 sīpolu, 2 ķiploka daiviņas, 1 tējk. sinepju graudu, 1/2 tējk. koriandra sēklu, pētersīļus, melnos piparus, olīveļļu, sāli. 

Sīpolu un ķiplokus sagriež šķēlītēs. Burkānus un selerijas kātus sagriež palielās strēmelītēs. Desiņas sagriež tāpat kā burkānus un selerijas. Piestā saberž sinepju sēklas, koriandru un melnos piparus pēc garšas.

Pannā uzkarsē eļļu un apcep desiņas. Pievieno sīpolus, ķiplokus, burkānus, selerijas un visu apcep. Pielej buljonu, sasmalcinātus konservētus tomātus, garšvielas un sautē apmēram 20 minūtes.

Pašās beigās pievieno pupiņas, sāli pēc garšas un sautē vēl pāris minūtes. Pasniedz pārkaisītus ar sasmalcinātiem pētersīļiem. Klāt var pasniegt rīsus vai svaigu maizi.

Avots: “Kurzemes gaļsaimnieks”

Mana bērnības garša

Vecmāmiņas “Atombumba”

Radoša personība Agnese Kuplēna:

– Man ir vairākas bērnības garšas un grūti starp tām izcelt vienu vienīgo. Par visām vienlīdz siltas atmiņas.

No mammītes gatavotā bērnībā man bija divi našķi, ko vienmēr gaidīju. Vai nu peldošās salas, vai viņas īpašais kēkss ar citrona garšu. Šos divus desertus mamma bija apguvusi lieliski, un tos droši var saukt par viņas meistarstiķiem.

Tagad gan mammukam par grūtu gatavot tik laikietilpīgus desertus, taču šīs garšas nekad neaizmirsīšu. Kā arī mazo, koka mājeles virtuvīti, kurā bērnībā tika gatavots.

Tālāk stāsts par manu vecmāmiņu. Garšas kārpiņas manu omīti atceras caur pieneņu medu. To viņa taisīja no ezermalā salasītām pienenītēm. Vēl, protams, kūka ar nosaukumu “Atombumba”, ko gaidīja visa saime.

Jā, ņemot vērā mūsdienu aktualitātes, nosaukums nav simpātisks, taču toreiz to pieņēmām ar humoru. Ome skaidroja, ka šis nosaukums tādēļ, ka, pirms šo brīnumu likt cepeškrāsnī cepties, no mīklas bija jāsataisa milzīga bumba.

Nu, tiešām tāda milzīga, apaļa lode, kas vizuāli atgādināja atombumbu.

Kad lodi sataisīja, tad ievietoja lielā katlā ar ūdeni. Tā tur dzīvoja pa ūdeni tik ilgi, kamēr uzpeldēja augšā. Kad bumba jeb lode bija pacēlusies ūdens virspusē, ome masu iemīcīja lielajā cepeškrāsns veidnē. Tas tiešām vienmēr bija notikums.

Diemžēl vecmāmiņa aizgāja taisaulē un nepaguva padalīties ar savu recepti, tāpēc pēc viņas neviens neko līdzīgu nav mēģinājis atkārtot.

Arī mans vecpaps bija gan gardēdis, gan labs kulinārs. Viņš, kā jau dienvidnieks, mīlēja garšvielas, necieta pliekanību.

Ikdienā pa virtuvi šeptēja ome, bet, kad vecaistēvs sajuta iedvesmu, tad ķērās pie pannām.

Opīša (un arī mans) viens no mīļākajiem ēdieniem bija baklažānu ikri, kurus viņš sautēja pusi dienas (pikanti un pilni ar dažādām garšām). Vēl atmiņā viņa gatavotās pildītās paprikas.

Tādas dažādas man tās bērnības garšas. Bet ļoti labas atmiņas ir arī par parastu rupjmaizes šķēli ar sviestu un medu vai baltmaizes knipšīti ar skābo krējumu un zapti.

Vēl labāk – no ledusskapja pa kluso izzagto iebiezinātā piena bundžiņu, no kuras pa mazu, mazu caurumiņu varēja izsūkt un izbaudīt mammas taupīto, pa blatiņu dabūto gardumu.