Sliktas ziņas labāk par neziņu

E. Siliņa situāciju daļēji izskaidro ar patlaban pasaulē notiekošo. “Šādos apstākļos, kad valda neziņa, kad cilvēki zaudē darba iespējas, cilvēkam var rasties trauksmes simptomi.” Tie var būt psihosomatiski traucējumi, kad bez redzama iemesla liekas, ka viņam kaut kas sāp vai ir paaugstinājies asinsspiediens. Nereti pacienti sūdzas arī par straujām garastāvokļa maiņām un depresīvu noskaņojumu.

Psihiatre stāsta, ka daudz vieglāk ir uztvert paredzamu un saprotamu situāciju, pat ja tā ir negatīva, nekā dzīvot neziņā un neskaidrībā par nākotni.

“Neziņa ir destruktīvs process. Patlaban pasaulē valda kolektīva trauksme un neziņa. Ja cilvēks ir viegli ievainojams, tad šādas spriedzes apstākļi var radīt arī lielākas suicīda tendences, kas diemžēl patlaban pieaug,” E. Siliņa uzsver.

“Ir bērni, kuriem patīk mācīties individuāli un nošķirti no visiem, taču lielākai daļai jauniešu trūkst komunikācijas. Cilvēks pamatā ir sociāla būtne, tāpēc darbošanās kādā no sociālajām grupām ir būtiska. Tas ir arī jautājums par pašorganizēšanās spējām. Pat pieaugušam cilvēkam ne vienmēr ir viegli koncentrēties, strādājot no mājām,” vēl kādu stresa situāciju izskaidro daktere.

Nelielas bailes ir veselīgas              

Par trauksmi un panikas lēkmēm pasaulē runā arvien vairāk. Trauksme ir organisma reakcija uz reālu vai iedomātu bīstamu situāciju. Tās bioloģiskais uzdevums ir sargāt, taču, ja stresu izraisošās problēmas netiek atrisinātas, trauksme var kļūt hroniska. Normālā psihiskā stāvoklī trauksme palīdz mobilizēties, tā ir nepieciešama, lai izdzīvotu, piemēram, kad mēs ieraugām mežā vilku, mums ir bail un mēs reaģējam.

E. Siliņa skaidro, kā visvieglāk atšķirt trauksmi no parastām bailēm: “Ja baiļu objekts ir identificējams, piemēram, bailes no tumsas, tad trauksmes gadījumā nav nekā konkrēta.” Sekas ilgstošam trauksmes stāvoklim ir izdegšanas sindroms, depresija un citas daudz smagākas slimības.

Nereti trauksme rodas arī situācijās, kad cilvēks nevar piepildīt kāda cerības ilgstošā laikā. “Tās var būt arī paša izveidotas. Piemēram, netiec līdz nospraustam mērķim vai mēģini būt perfekts, baidies kļūdīties, neatbilsti kādām prasībām. Tas ilgstošā laika posmā rada cilvēkā trauksmi,” daktere skaidro.

Panikas lēkmes laikā trauksmes sajūta pieaug – cilvēks izjūt neaprakstāmas bailes, parasti stipri sitas sirds, paātrinās elpošana, var būt reibšanas sajūta, slikta dūša, nestabilitātes sajūta, roku un kāju tirpšana.

Galvenie panikas lēkmju cēloņi nereti ir gadiem uzkrāta, neārstēta trauksme vai kāds pēdējā laika nepatīkams notikums – tuvinieka nāve, smaga slimība, šķiršanās.

Gan garīgi, gan fiziski pārslodzes gadījumi cilvēkam ir kaitīgi, taču fiziskas pārslodzes gadījumā cilvēks var atpūsties un atkal atjaunoties, bet garīgās pārslodzes gadījumā ir grūti atslābināties un izjust patiesu atpūtu.

Ne vienmēr vajag tableti

E. Siliņa atzīst, ka nereti cilvēki baidās apmeklēt psihiatru, jo neviens nevēlas savā slimības vēsturē psihiska rakstura diagnozi. “Bet var droši vērsties pēc palīdzības, jo tas neietekmēs nedz dažādu izziņu iegūšanu nākotnē, nedz autovadītāja apliecības saņemšanas iespējas,” daktere iedrošina. Šādos gadījumos, īpaši, ja tie saistīti ar pandēmijas situāciju, diagnoze parasti ir – adaptācijas traucējumi, kas ir ļoti izplatīta diagnoze, kad cilvēks nespēj adaptēties jauniem apstākļiem.

Psihiatrs katru gadījumu izvērtē individuāli un nepieciešamības gadījumā arī izraksta darba nespējas lapu, ja pacients nav spējīgs strādāt. Viņš tiek nosūtīts uz klīnisko izmeklēšanu, un atkarībā no simptomu smaguma tiek piedāvāta ārstēšanās, rehabilitācija un psiholoģiskais atbalsts.

Ir pieejami dažādi terapiju veidi, piemēram, mākslas, mūzikas terapija, ergoterapija, fizioterapija. Nereti medikamentu vietā izvēlas cita veida ārstēšanu, kas turklāt ir valsts apmaksāti pakalpojumi.

Ja terapija nepalīdz, tad ārsti piemeklē atbilstošus medikamentus, dažkārt arī iesaka pacientam ārstēties stacionāri.

E. Siliņa norāda, ka psihologu apmeklējums tagad daudziem ir pieņemams, bet viņa uzsver, ka psihologam nav medicīniskās izglītības, bet psihiatrs ir mediķis. Psihologi mēdz būt dažādi – gan izglītības, gan krīzes, gan attiecību, gan klīniskie un veselības un citi, bet viņi vairāk sniedz atbalsta un terapijas funkcijas. Savukārt psihiatri ārstē psihiskus traucējumus, dažreiz pielietojot arī psihoterapijas metodes. Nereti psihologi sadarbojas ar psihiatriem, lai pacientam spētu palīdzēt. “Varu ieteikt vieglākos gadījumos vispirms vērsties pie psihologa pēc palīdzības, bet, ja tas nespēj palīdzēt, tad nākamais solis jau ir psihiatrs,” paskaidro speciāliste.

Pieņemt sevi

E. Siliņas ieteikumi garīgās veselības uzturēšanai ir fiziskās aktivitātes, kas mazina trauksmi un izdala tā saucamos laimes hormonus. Svarīgi ir arī saglabāt līdzsvaru, no dažādiem avotiem iegūstot informāciju, kā arī rast iespēju smadzenēm veikt neikdienišķus ieradumus – apgūt ko interesantu, nebijušu, lasīt, adīt un daudzas citas nodarbes, kas rada prieku.

“Pats svarīgākais ir būt ar sevi mierā. Ir jāiemācās sevi pieņemt tādu, kāds esi. Nav jābēdājas par to, kā nav, bet jāpriecājas par to, kas ir.

Arī ģimenes atbalsts ir ļoti svarīgs, tāpēc bieži par to runāju – ir svarīgi, ar ko mēs izveidojam savu ģimeni. Ja bērni tiks audzināti mīlestībā un saskaņā, arī viņu personības būs psiholoģiski daudz noturīgākas pret dažādiem dzīves ārējiem apstākļiem. Jāatrod balanss starp ārējo apstākļu ietekmi uz mūsu dzīvi un savu spēju būt ne tik atkarīgiem no tiem. Ir divi cilvēku veidi – apstākļu upuri un apstākļu noteicēji.

Domāšanas higiēna ir ilgstošs un smags darbs ar sabiedrību kopumā, kas sākas tieši ģimenē. Mūsu sabiedrībai patlaban ir nobrukušas vērtības – valda materiālisms, mēs esam utilizētāju sabiedrība. Laiks atgriezties pie pamatvērtībām. Varat tās saukt par filozofiskām vai kristīgām, bet tomēr dabas pastāvēšanā ir ieliktas vērtības, kas palīdz cilvēkam būt balansā,” saka daktere.

Galvenās trauksmes pazīmes

• Paātrināta elpošana un sirdsdarbība,
• spriedze muskuļos, tā var būt gan īslaicīga, gan hroniska,
• hroniskai trauksmei raksturīgas visdažādākās sāpes jebkurā ķermeņa daļā, paaugstināts asinsspiediens, galvassāpes, diskomforts vēderā.

Foto – www.pixabay.com