Daudzas tautas ābolus sauc par brīnumlīdzekļiem veselības saglabāšanā. Apkopojot internetā pieejamo informāciju, jāsecina, ka tie tiešām būtu jāēd katru dienu un ne viens vien. Kādēļ?

Tādēļ, ka ābolos esošās šķiedrvielas spēj mazināt slikto holesterīnu asinīs, to miza satur flavonoīdus, kas darbojas kā spēcīgi antioksidanti un kontrolē iekaisumu procesus. Bet augļu aktīvās vielas pazemina asinsspiedienu un samazina insulta risku.

Tā varētu turpināt vēl un vēl, bet, kad āboli nonākuši virtuvē, tad saimniecei jāgudro, kā tos izmantot. Ja brīvdienu rītos ierasts ģimenei cept pankūkas, tad nomizotus, mazos gabaliņos sagrieztus ābolus var iemaisīt pankūku mīklā.

Var pagatavot “Ātro omītes zapti”, kuru smērē uz grauzdētas maizes vai uz pankūkām. Notīrītus, sagrieztus ābolus liek katliņā, pielej nedaudz ūdens un vāra mīkstus. Cukuru pieber pavisam nedaudz, lai āboli nesacukurotos un nezaudētu dabīgo aromātu. Tad šādu biezeni (to vēl siltu var sakult ar mikseri) ar kaudzi liek uz pankūkas vai maizes. Un kur tad vēl tāds jaukums kā tikko izcepts, silts ābolu rausis pie rīta kafijas vai vakara tējas!

Vēl var darīt tā, ka ābolus, kuriem izņemta serde, sagriež šķēlēs un uz pannas apcep sviestā no abām pusēm, uzkaisa cukuru un cep, kamēr cukurs karamelizējas. Pasniedz pie putrām, pankūkām. Sarīvētus ābolus var pielikt svaigiem salātiem, kas gatavoti no siera, zivīm, putnu gaļas. Cepeškrāsnī cepot vistu vai cepeti, cepšanas traukā ieliek arī ābolus. Tie dos papildu garšas nianses.

Klasika ir cepeškrāsnī cepti āboli. Tiem jābūt vienāda lieluma, ar izdobtu vidu, kur iepilda piciņu sviesta. Pildījumu sagatavo saldu vai sāļu (pēc vēlmes). Saldajam izmanto biezpienu, riekstus, žāvētus augļus, ievārījumu, rīsu, mannas biezputru u.c. Sāļajam pildījumam noder siers, paprika, valrieksti, šķiņķis utt. Sāļajā versijā ceptos, pildītos ābolus pasniedz ar skābu krējumu.

Kad izspiesta ābolu sula, to sajauc ar svaigi spiestu burkānu sulu un pielej klāt mazliet gāzēta ūdens. Grezno ar citrona šķēlīti un pasniedz kā atspirdzinošu kokteili. Ābols ir garšīgs arī smūtijos kopā ar spinātiem, seleriju, gurķiem u.tml. 

RECEPTES

Salāti ar āboliem

Vajadzēs 1 lielu selerijas sakni, 3 nelielus ābolus, 1–2 daivas ķiploka, svaigas pētersīļu lapiņas, pusglāzi kvalitatīvu (ne rūgtu) valriekstu, kas apgrauzdēti uz pannas, pusglāzi izmērcētu dzelteno rozīņu, 50 ml olīveļļas, karoti medus, viena citrona sulu, sāli.

Selerijas sakni nomizo, sarīvē. Āboliem izņem serdi un tos sarīvē uz rupjās rīves. Pārlej pusi no citrona sulas, samaisa, lai nesabrūnē. Pagatavo mērci no pāri palikušās citrona sulas, eļļas, medus, sāls, izspiestā ķiploka un sakapātām pētersīļa lapiņām. Mērcei jābūt saldskābai, ar līdzsvarotu garšu. Ja trūkst salduma, pieliek medu. Ja nepieciešams, pielej vēl olīveļļu. Visas sastāvdaļas traukā sajauc, tajā skaitā rozīnes.

Biezpiena sacepums ar āboliem

Vajadzēs 200 g biezpiena, pusglāzi kefīra vai 3 ēdamkarotes skābā krējuma, 1 glāzi cukura, 2–3 olas, 1 glāzi miltu, tējkaroti (ar kaudzi) cepamā pulvera, ābolus.

Olas sakuļ ar cukuru un tad iejauc pārējās sastāvdaļas. Kārtīgi samaisa, var sakult ar mikseri. Nomizotus, šķēlēs sagrieztus ābolus sakārto veidnē uz cepampapīra un virsū uzlej biezpiena mīklu. 180 grādos cep 40 minūtes. Pasniedz ar ābolu ķīseli. 

Ātrais ābolu rausis

2 olas sakuļ ar 100 g cukura, šķipsnu sāls un 1 glāzi kefīra. Tad ieber apmēram 2 glāzes miltu un tējkaroti (ar kaudzi) cepamā pulvera. Sakuļ mīklu, lej uz plāts vai cepšanas veidnē, kas izklāta ar cepampapīru.

Notīra ābolus, izņem serdes, sagriež šķēlītēs un liek uz mīklas. Cep 180 grādu temperatūrā apmēram 30 minūtes.

Tikmēr 400 ml krējuma samaisa ar 100 g cukura, 1–2 sakultām olām, kanēli (vai vanilīna cukuru). Pēc 30 minūtēm rausi izņem no krāsns un pārlej ar šo mērci. Cep vēl 15 minūtes.

PIEREDZE

Antra Bērza, divu pieaugušu dēlu mamma:

– Ābolus joprojām vedam no manu vecvecāku lauku mājām, tur dārzā aug vairākas labas veco šķirņu ābeles. Tā kā tās ir augstas, nākas lasīt jau kritušos augļus. Man visvairāk garšo ‘Trebu’ un sārti svītrainie rudens āboli.

Puikas rudeņos labprāt staigāja pa dārzu un ēda ābolus, bet, kad bijām pilsētā, nebija pierunājami tos apēst brīvā brīdī vai paņemt līdzi uz skolu. Tad darīju tā: vakaros, kad visi sēdējām lielajā dīvānā un skatījāmies kādu filmu, es paņēmu bļodu ar nomazgātiem āboliem klēpī un, skatoties ekrānā, sagriezu tos četrās daļās, izgriezu serdi un bojātās vietiņas. Tad katram iedevu pa gabaliņam, vīru ieskaitot.

Visiem tā patika, ka baroju viņus kā cāļus! Tā pamazām tukšoju bļodu, līdz visi āboli bija apēsti.

UZZIŅAI

• Vidēji liels ābols sver ap 180 gramu.
• 100 gramos ābola ir 52 kcal, 86% ūdens, 0,3 g olbaltumvielu, 13,8 g ogļhidrātu, 0,2 g tauku.
• Āboli ir labs šķiedrvielu (galvenokārt, ja tiek ēsti ar mizu), C vitamīna un antioksidantu avots. Ar citu minerālvielu un vitamīnu daudzumu tie pārāk neizceļas.
• Lieliski regulē vēdera izeju.
• Pie mizas C vitamīna ir līdz 15 reizēm vairāk, nekā pie serdes. 
• Ņemot vērā faktu, ka ābolos pārsvarā ir ogļhidrāti un ūdens, tiem ir negaidīti zems glikēmiskais indekss, kas variē no 29 līdz 44.

• Āboli satur daudz antioksidantu, un tas izskaidro šo augļu labvēlīgo ietekmi uz cilvēka veselību. Galvenie no tiem ir kvercetīns, epikatehīns un hlorogēnskābe.
• Visvērtīgākais ir svaigs ābols ar visu mizu. 
• Svaigi spiesta ābolu sula tikpat kā nesatur šķiedrvielas un var strauji celt cukura līmeni asinīs.
• Izvēloties ābolu sulu, priekšroka dodama pašmāju nedzidrinātajām sulām ar nogulsnēm, nevis veikalos nopērkamajām, pakās fasētajām.
• Jo mazāk sula apstrādāta, jo lielāka tās bioloģiskā uzturvērtība.