Ēdiens vieno

“Gatavošana uz dzīvās uguns – tas parasti ir kopīgs ģimenes pasākums, kas rada pozitīvas emocijas un kopības sajūtu,” stāsta pavāre.

Uz uguns var gatavot visdažādākās zupas, biezputras, var vārīt cūku pupas, cept pankūkas (tad gan vajag speciālu pannu), grilēt zivis, pat cept burgerus. Uz uguns var mēģināt gatavot gandrīz visu, ko sirds vēlas. Eksperimentēšanai te var ļaut brīvu vaļu.

“Cilvēki jau senos laikos gatavoja uz uguns. Garša šiem ēdieniem ir labāka. Tas nav tas pats, kas gatavot uz gāzes, elektriskās vai malkas plīts. Arī sajūtas, to darot, ir pavisam citādākas,” stāsta Rota.

“Process, kad mēs vārām, cepam un taisām zem klajas debess, ir vajadzīgs, jo tas rada kopības sajūtu,” saka pavāre.

Viņa pastāsta, ka Cīravas tehnikumā ir iedibināta zupas vakaru tradīcija. Tas ir kopā sanākšanas pasākums, kurā piedalās gan kolēģi, gan audzēkņi. “Reizi mēnesī lielajā katlā uz uguns vārām zupu. Tās garša ir labāka, pat grūti to ietērpt vārdos.”

Sevišķi tas patīkot audzēkņiem, jo, darbojoties ap ugunskuru, gaisotne kļūst brīvāka, nepiespiestāka un omulīgāka.

Jautāta, vai gatavošanas process telpās atšķiras no gatavošanas uz dzīvās uguns, Rota uzreiz norāda, ka, gatavojot ārā, ēdiens reizēm tāpat jau esot jāsagatavo iepriekš – telpās. Šogad viņa piedalījās “Līvas ciema svētkos”, kur uz uguns gatavoja koču jeb grūbu biezputru un cepa bada pankūkas.

Kočai grūbas tika sagatavotas jau pirms tam. “Pirms tam mājās jau bijām sacepuši grūbas, jo tās ir jāapgrauzdē cepeškrāsnī. Speķi un sīpolus arī apcepām iepriekš, beigās visu likām kopā.”

Rota jūlija beigās piedalījās arī “Mājas kafejnīcu dienās” Gaviezē, kur gatavoja grilētus pildītos kartupeļus. Arī tur iepriekš veikts sagatavošanas darbs, jo bez tā reizēm tomēr nevarot iztikt.

Čuguns, attālums un mīlestība

Lai gatavotu uz uguns, obligāti esot vajadzīgi čuguna katli un pannas. Te nederot jebkurš metāls, jo čuguns vislabāk nodrošina izsilšanas procesu un neļauj ēdienam piedegt.

“Čuguna katlos un pannās viss izsilst vienmērīgi. Process ir ilgāks, jo čuguna trauki uzsilst lēnāk, bet pēc tam tie labāk uztur siltumu. Uz plānā alumīnija katla, piemēram, nekas nesanāktu, jo ēdiens piedegtu,” zina stāstīt pavāre.

Lai uz uguns varētu vārīt zupu, vajag uztaisīt ugunskura trijkāji. Citu ēdienu gatavošanai noder statīvi un vajadzīgs paliktnis. Galvenais esot pareizi noregulēt katla augstumu.

Rota stāsta, ka tam vislabāk noder ķēde, kuru pavelkot, tiek regulēts augstums un līdz ar to arī temperatūra. Ir svarīgi notrāpīt “pareizo uguni”.

“Vislielākais karstums jau nav pašā ugunī – svarīgākais ir attālums, augstums, kādā trauks atrodas virs uguns.

Ja vajag, lai gatavojamais uzvārītos strauji, tad katls jātur pēc iespējas tuvāk ugunij. Kad jau liek iekšā produktus, tad jāvāra lēnām, tāpēc augstums vai attālums atkal jākoriģē – tā, lai nepiedegtu,” māca pavāre, vēl piebilstot, ka vienmēr var vadīties arī pēc situācijas.

Sākumā svarīgi trauku uzkarsēt līdz pareizajai temperatūrai, citādi pirmais, ko liks uz pannas, visticamāk, piedegs. Ja tas tā notiek, tad pavārs sev uzkrauj jaunu darbu, jo viss jātīra nost, jāmazgā panna, turklāt jāizmet ēdiens. “Tam visam ir jāpiešaujas,” stāsta Rota.

Tam, kurš vēlas uz uguns gatavot zupu, nemaz nevajag īpašu recepti. “Tur jau vienkārši ņem un gatavo,” nosmej pavāre. Zupā katrs var likt, ko vien vēlas, un gatavot pēc sajūtām. Vajag tikai kārtīgu karoti, ar kuru maisīt, un cimdus, lai pieturētu karsto katlu un būtu mazāka iespēja apdedzināties.

Pats svarīgākais, kas jāatceras – gatavošana jāveic ar prieku! Lai uz uguns gatavotais ēdiens būtu garšīgāks, tam klāt jāpieliek mīlestība.

PADOMI

• Necept tieši virs lielākās liesmas, lai nepiededzinātu.
• Cepšanai uz ugunskura vislabāk der olīveļļa.
• Gatavojot uz ugunskura, visu var darīt vienkārši: sagriezt, likt karsēties un viss!
• Ja grib, lai process ir ātrāks, ēdienu daļēji var sagatavot (sagriezt, apcept, apgrauzdēt) jau iepriekš.
• Vislabākā malka gatavošanai uz ugunskura: kļava, goba, ozols, bērzs, riekstkoks.
• Jāatceras paņemt alumīnija foliju – to var izmantot ne tikai ēdiena cepšanai oglēs, bet arī salocīt un pārtaisīt par bļodiņu.

RECEPTES

Grūbu biezputra jeb koča

Vajadzēs 1,5 kg grūbu, 0,7 kg kūpinātas krūtiņas, 500 g sīpolu, 6 litrus ūdens un sāli, piparus pēc garšas.

Uz ugunskura liek katlu, uzkarsē, ieber grūbas un maisot apcep sausas. Pievieno rupjos kubiņos sagrieztu kūpinātu krūtiņu, sasmalcinātus sīpolus un vēl visu apcep (ja krūtiņa nav tik trekna, pielej eļļu). Tad pielej ūdeni, uzliek vāku un lēni vāra, līdz viss ir pusgatavs.

Pieber sāli, piparus (ja vēlas, var arī citas garšvielas) un turpina vārīt, ik pa laikam apmaisot, līdz ūdens sasūcies un grūbas mīkstas.

Uz ugunskura grilēti cīsiņi mīklā

Rauga mīklai vajadzēs 250 ml piena, 40 g margarīna, 40 g eļļas, 400 g miltu, 20 g rauga, 25 g cukura, šķipsniņu sāls. Pildījumam – 10 gab. cīsiņu.

Iepriekš pagatavo rauga mīklu (var nopirkt arī veikalā). Atdzīvina raugu: bļodiņā ielej 3 ēdamkarotes silta ūdens, pieliek tējkaroti cukura, iedrupina raugu, iemaisa 1 ēd. k. miltu (masai jābūt pankūku mīklas biezumā), noliek siltā vietā.

Bļodā ielej 1/2 piena, iegriež margarīnu, pieber cukuru, sāli, 1/2 eļļas un maisot silda, līdz margarīns un cukurs izkusis. Noņem no plīts, pielej atlikušo pienu (temperatūrai jābūt apmēram 36 grādi).

Iesijā daļu miltu, samaisa, pievieno atdzīvināto raugu. Sijā atlikušos miltus un mīklu mīca ar rokām, līdz tā vairs nelīp. Pielej atlikušo eļļu, izmīca. Pārklāj ar tīru dvieli un raudzē siltā vietā.

Kamēr mīkla rūgst, sagādā kārkla vai lazdas iesmiņus tādā resnumā, lai var uz tiem uzdurt cīsiņus, bet katram cepējam vajag savu. Uz iesmiņa cīsiņu uzdur gareniskā virzienā, nedaudz uz ugunskura apcep, padzesē.

Ar roku paņem mīklas pikuci un aplipina apkārt cīsiņam, lai viens gals ir ciet un cīsiņš paslēpts. Turot iesmu rokās, grilē uz karstām oglēm, nepārtraukti grozot, līdz veidojas zeltaini brūna garoziņa.

Uz iesmiem ceptas trubiņas

Rauga mīkla tāda pati kā iepriekšējā receptē. Pildījumam pēc izvēles – ievārījums, iebiezinātais piens, kečups, majonēze vai kāds pašu gatavots maisījums, bet tādā konsistencē, lai var ieliet izceptajā trubiņā.

Vajadzēs sagādāt koka iesmiņus apmēram 1,5–2 cm diametrā.

Ar roku uz iesma gala apspiež rauga mīklu apmēram 15 cm garumā tā, lai gals ir ciet. Turot iesmu rokās, grilē uz oglēm, nepārtraukti groza, līdz trupiņas gatavas. Nedaudz padzesē, noņem no iesma un vidu piepilda ar izvēlēto pildījumu.

Tomātu zupa

Vajadzīgi 6 tomāti, 6 kartupeļi, 2 sīpoli, 3 ēdamkarotes rīsu, 200 g kūpināta cauraudzīša, 100 g eļļas (apcepšanai), 3 l ūdens, sāls, cukurs, malti pipari, čili.

Katlā uz ugunskura apcep stienīšos sagrieztu cauraudzi un salmiņos sagrieztus sīpolus. Pielej ūdeni, uzvāra, pieber rīsus un vāra pusmīkstus. Pieliek kubiņos sagrieztus kartupeļus, garšvielas un vāra gandrīz gatavu. Pieliek rupjos kubiņos sagrieztus tomātus (tiem iepriekš var noņemt mizu) un vāra zupu gatavu.

Grilēti pildītie kartupeļi

Nepieciešami 2 kg kartupeļu, 30 g ķiploku, 250 g kūpinātas krūtiņas, 200 g “Krievijas” siera, 240 g sīpolu, 100 g kausētā siera, 50 g majonēzes, kā arī timiāns, lociņi, dilles, sāls un pipari pēc garšas. Te gan būs jāpastrādā iepriekš, lai uz grila var tikai nogrilēt!

Izvēlas vienāda lieluma jaunos kartupeļus, kārtīgi nomazgā, izvāra ar visu mizu pusmīkstus. Nedaudz padzesē, nogriež cepurīti, izdobj vidu. Pusi no izgrebtajiem kartupeļiem sasmalcina (pārējos izmanto citur).

Sīpolus smalki sagriež, apcep, sieru sarīvē, ķiplokus un zaļumus sasmalcina. Kūpinātu krūtiņu bez ādas griež salmiņos. Sajauc visas sastāvdaļas, pievieno garšvielas, pilda kartupeļos ar kaudzīti, uzliek cepurīti. Ietin folijā un grilē gatavus!

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.