– Cik liels ir satraukums sirds un asinsvadu slimnieku vidū par vakcināciju pret Covid-19?

Inese Mauriņa: – Biedrībā no paša pandēmijas sākuma saņemam jautājumus par kovida ietekmi uz veselību, kā tas ietekmēs tieši sirds un asinsvadu veselību, arī jautājumus par vakcīnām. Tie pacienti, kas rūpējas un interesējas par savu veselību, gan meklē informāciju pie mediķiem un biedrībā, gan lasa sociālajos tīklos pieejamos tekstus.

Maijā aptaujājām ar sirds mazspēju sirgstošo pacientu grupu un uzdevām jautājumu, vai viņi plāno vakcinēties. Lielākā daļa apstiprināja, ka to jau izdarījuši vai plāno to darīt tuvākajā laikā.

Pacienti, kuriem jau ir dažādas veselības problēmas, saprot, ka kovids var sagādāt vēl papildu problēmas – šie cilvēki nevēlas lieku reizi nonākt slimnīcā, dabūt smagas slimības komplikācijas, apdraudēt sevi.

Tās nosacītās bailes no vakcinācijas blaknēm ir daudz mazākas pret tiem riskiem, kādi var būt, saslimstot ar kovidu un nonākot slimnīcā. Turklāt sirds slimniekiem regulāri ir nepieciešami dažādi izmeklējumi, jādodas pie ārstiem, līdz ar to viņi nevēlas saslimt ne paši, ne arī inficēt citus.

Tai pašā laikā cilvēkiem ir dažādi neatbildēti jautājumi un satraukums par veselības stāvokli.

– Pacientam ir bijis infarkts, sirdī ievietoti stenti, lieto zāles holesterīnam un asinsspiedienam, bet pēdējā laikā arī nav laba pašsajūta – ir vājums, nogurums, spiedošas sajūtas, un vēl gaida rindā pie kardiologa. Kā darīt labāk – vakcinēties uzreiz vai labāk sagaidīt vizīti pie kardiologa un pēc tās saprast, vai vakcinācija ir vai nav bīstama šādā situācijā?

Andrejs Ērglis: – Šajā situācijā ir ārkārtīgi apsveicami, ka pacients turpina lietot medikamentus. Sirds un asinsvadu slimību pacientiem viss jādara kā līdz šim, jākontrolē savi rādītāji – ķermeņa svars, holesterīns, asinsspiediens. Tas ir ideāli!

Tāpat atbilde ir, ka jāvakcinējas. Tas ir pierādīts, mēs to zinām, un tas nav nekas jauns – koronavīrusam un SARS vīrusam tas bijis īsāks laiks, bet ar gripas vīrusiem ir pierādīts vairāk nekā 20 gados, ka gripa vai vīruss veicina tieši kardiovaskulāro mirstību. Vakcinēto cilvēku grupā šādi riski ir daudzreiz mazāki.

– Bez Covid-19 zinām arī tādu jēdzienu kā trombi. Tie var rasties un var būt letāli, un sākotnēji saistīti ar Covid-19 vakcīnas blakusparādībām, kas gan nav tik biežas. Tomēr cilvēki prasa, vai var veikt analīzes vai izmeklējumus pirms vakcinācijas, lai būtu pilnībā droši un sevi nomierinātu, ka trombu rašanās risks nav augsts?

A. Ē.: – Tas ir iespējams, to var izdarīt dažādos veidos, bet tur pirms tam vajadzētu konsultēties ar ārstu. Ģimenes ārstam jau būs zināma situācija par pacientu. Tāpat jāņem vērā, ka šādi pacienti lieto trombožu terapiju, kas ir aspirīns vai cita veida medikamenti šai diagnozei.

Bet viens ir skaidrs, ka tādu datu nav, ka vakcīnas varētu veicināt trombu veidošanos un to riskus. Atsevišķos gadījumos – ar onkoloģiskām saslimšanām, veciem cilvēkiem, ar vēnu iekaisumiem – tas viss var būt, tādēļ tiek lietota trombu profilakse, bet tas ir neatkarīgi no vakcīnām, to mēs lietojām arī tad, kad nebija pandēmijas.

Jāņem vērā, ka trombozes un mazi trombiņi mums veidojas visiem, piemēram, ja saskrāpējam roku. Jo labāka ir asinsplūsma, jo mazāk trombu veidojas.

– Cilvēks grib iet uz vakcināciju, bet ir satraukums par sirds kardiostimulatoru, kas viņam palīdz dzīvot.

A. Ē.: – Noteikti tas nav iemesls, lai nevakcinētos. Mēs iztēlojamies daudz ko.

Patiesībā vakcīnas ir daudz vienkāršākas, nekā mēs iedomājamies. Nevajag vakcīnām piedēvēt maģiskas un pārdabiskas spējas – nu, nav tām magnētu!

Tādu lietu nav! Vakcīnas ir radītas ar konkrētu mērķi, tāpat par blakusparādībām ir ziņots. Katrai mūsu rīcībai dzīvē ir blaknes, arī medikamentiem.

– Vakcīnas ir dažādas, tāpat arī sirds un asinsvadu slimības. Man ir hipertensija, koronārā sirds slimība. Vai ieteiktu izvēlēties kādu konkrētu vakcīnu?

A. Ē.: – Pašreiz nav pētījumu, kas salīdzinātu vakcīnas, ka vieniem dod vienu labumu, bet otram atkal cita vakcīna un citu. Visas šīs pieejamās vakcīnas ir akceptētas Eiropas Zāļu aģentūrā.

Pētījumos ir gūti pierādījumi, ka no vakcīnām daudz vairāk labuma nekā sliktuma: tie, kas ir vakcinēti, slimo daudz mazāk. Kā saslimstība un mirstība notiek starp vakcinētajiem un nevakcinētajiem, vispār nav salīdzināms.

Runājot par miokardītiem, pie pārslimotas kovidinfekcijas šī saslimšana būs smagāka tieši jauniem cilvēkiem. Tieši tāpēc pēc angīnām mēs negribam, ka bērni apmeklē sportu, lai nesabojātu sirdi.

– Ko darīt, ja nevar pārliecināt mammu, kurai ir aritmija, paaugstināts asinsspiediens, ja viņa neparko negrib vakcinēties? Jo saklausījusies visu ko – ka pote viņu nogalināšot.

A. Ē.: – Esmu priecīgs un gandarīts par mūsu jauniešiem. Man stāsta, ka pusaudži rūpējas un uztraucas par saviem vecākiem un vecvecākiem. Tas tieši arī ir vajadzīgs, lai vakcinācijas jautājumā būtu solidaritāte. Mums ir daudz cilvēku, kas jāpasargā no saslimšanas. Ko var šādā situācijā darīt? Teikt, ka gribam, lai esam veseli un varam tikties ar saviem tuvajiem, lai ilgāk dzīvotu. Tādēļ ir jāvakcinējas.

Jāņem vērā – jo vairāk problēmu, jo asāk ir jārīkojas. Ja ir visādas blakus slimības un saslimšanas, tad nevis ir jāizvairās no vakcīnas, bet drīzāk jāvakcinējas. Nevajag baidīties no tās mazās špricītes.

– Sirds slimību pacients ar stāžu, ir vakcinējies. Bet kāda jēga ir arī vakcinēties pret gripu ar domu, ka ar vēl vienu vakcīnu var noslogot organismu. Gripas pagājušā gadā tikpat kā nebija, jo bijām distancēti un valkājām maskas. Vai piekrītat, ka nevajag potēties pret gripu?

A. Ē.: – Loģika tur ir, bet es laikam nepiekristu.Es ļoti ceru, ka ar laiku vispār mums būs kombinētās vakcīnas, kas aptvers plašāku vīrusu spektru, līdzīgi kā ar zālēm – jāiedzer viena tablete, bet tur iekļautas septiņas. Tās kādreiz bija brīnums.

Es iesaku vakcinēties arī pret gripu, ja vien nav nekas specifisks un alerģija – vienīgais gadījums ir anafilakse –, bet to vajag izrunāt ar ārstiem. Kuriem nekādu ziņu par šīm specifiskām lietām nav, tad vēl viena pote neko sliktu nenodarīs. Ārsta uzdevums kopā ar pacientu ir izvērtēt riskus.

– Cilvēks Covid-19 saķēra aprīlī. Nedēļu pēc saslimšanas viņš jutās ne tikai ļoti saguris, bet ik pa laikam jocīgi juta sirdi. Drīz pēc pārslimošanas vajadzētu vakcinēties ar pirmo vakcīnu. Taču vai pārslimojušajiem, kuri juta slodzi uz sirdi, nav jābūt piesardzīgākiem?

A. Ē.: – Te ir jāsaprot divas lietas. Viena ir epidemioloģiskā puse – viena vīrusa izraisītas problēmas. Otra ir sociālās un uzvedības zinātnes, kā mēs to izjūtam.

Slimība pati par sevi daudzas lietas padara citādas, jo uztvere ir kļuvusi citāda. Ja saslimstat, jūs neejat uz treniņu, kas varbūt ir viena no jūsu dzīves sastāvdaļām, neejat uz darbu – skaidrs, ka slikti jūtaties. Mēs nervozējam, ka slimības dēļ kaut ko nevaram. Es iesaku noteikti vakcinēties.

– Ir nozīmēta aterosklerozes operācija. Vai vakcinēties pirms vai pēc operācijas? Turklāt cilvēkam vēl ir cukura diabēts.

A. Ē: – Tas ir vēl viens papildu arguments, kādēļ vakcinēties. Ļoti lūdzam un stingri rekomendējam vakcinēties – gan sevis, gan citu drošības dēļ. Operācija organismu tomēr novājina, organisms tajā brīdī ir kā atvērta dvēsele – atvērta sirds – visam. Viegli ievainojams.

Vakcinācija pasargās apkārtējos un galvenokārt sevi no infekcijas, kas var radīt komplikācijas.