Uz interviju kikbokseris Kristaps Zīle ierodas ar svaigu tetovējumu uz kreisās rokas apakšdelma – Brīvības pieminekļa “Mildu”, kura rokās tur trīs zvaigznes, bet pie kājām sievietei vijas Lielvārdes jostas raksts. “Uztaisīju pirms divām dienām,” smaidot pastāsta sportists, apliecinot: “Jā, es esmu šī zemes patriots. Esmu daļa Latvijas. Neatkarīgi no tā, kas notiek valstī, tā vienmēr būs mana zeme.” Šobrīd Kristaps ir atgriezies savā dzimtajā pilsētā Liepājā, sakot, ka “šī ir foršākā vieta, kur dzīvot”. Pagaidām viņš vēl ir profesionālajā sportā, taču nākotnē sagaidāmas lielas pārmaiņas. Tiek apsvērta iespēja beigt karjeru un Liepājā atvērt savu kikboksa klubu.

Liktenīgā situācija ar boksa cimdiem

Kristaps Liepājā bāzējas jau gadu. “Man te patīk, te ir miers,” viņš skaidro, lai arī ziemas periodā ir pelēka, depresīva noskaņa, nekur citur negribētu dzīvot. Lūkojot, kur un kā var sevi attīstīt iemīļotajā sporta veidā, līdz šim dzīvojis Norvēģijā, Nīderlandē, Anglijā un Spānijā. “Profesionālā līmenī Liepājā nav izaugsmes, ja grib ar to nodarboties nopietni, jāiet tālāk,” viņš izteicies kādā senākā intervijā portālam liepajniekiem.lv, norādot, ka sports viņa dzīvē vienmēr bijusi prioritāte. Taču

ceļš uz panākumiem nekad neesot bijis viegls. Sasniegto panācis ar neatlaidīgu darbu un lielu gribasspēku.

“Lai tiktu līdz cīņām, ir bijis daudz jāiegulda. Daudzi nemaz nezina, kam esmu gājis cauri, ko esmu darījis, spējis savienot dažādākos darbus, lai tikai man būtu iespēja trenēties, doties uz čempionātiem. Citiem varbūt no malas šķiet, ka dzīvoju viegli, pelnu lielu naudu, bet tā nebūt nav. Kikboksā tev nemaksā tāpat kā boksā. Tur apgrozās pavisam citas summas. Pilnīgi noteikti esmu ieguldījis vairāk, nekā nopelnījis.”

Kristaps kikboksam pievērsies pirms 17 gadiem. Interese par cīņas sportu viņam bijusi vienmēr. “Draugs gāja boksā un es arī gribēju pamēģināt. Notrenējos pusgadu,” atminas sportists. Iespējams, ja ne kāda liktenīga situācija, viņš šajā sporta veidā būtu arī palicis, – ja kaut kas iepatīkoties, ejot tik uz priekšu. “Aizņēmos vienus vecus boksa cimdus. Gribēju pa brīvdienām sētā ar draugiem paboksēties. Taču sanāca tā, ka pēc brīvdienām uz pirmo treniņu neaizgāju un līdz ar to cimdus neaiznesu. Treneris tos meklēja, jautāja, kur palikuši. Biju maziņš, sabijos, domāju – būs vāks. Un uz treniņiem vairs neaizgāju. Neatceros, vai cimdus atpakaļ aiznesu, bet tas, ka tie bija ļoti veci, pirksti līda ārā, gan palicis atmiņā.”

Vēlāk, atkal sekojot kādam draugam, sācis nodarboties ar kikboksu, un sapratis, ka tas interesē pat vairāk par boksu. “Attīsta visu ķermeni,” viņš skaidro, “var griezties gaisā, lekt, ir vairāk iespēju izkustēties.” Arī bērnībā redzētās filmas atstājušas uz viņu iespaidu. “Skatījos asa sižeta filmas ar tādiem aktieriem kā Van Damme un Čaks Noriss. Nolēmu, ka arī es vēlos iemācīties tā kauties.” Izrādās, ka mazās klasītēs Kristaps nebūt nav bijis paraugskolēns. “Biju kauslīgs. Man pašam tas šausmīgi riebās. Sev jautāju, kāpēc vienmēr ar mani ir problēmas? Nevarēju to izskaidrot. Tikai tad, kad paliku vecāks, sapratu, kādi tam varēja būt iemesli, kāpēc tas tā notika.” Kad sācis trenēties cīņas sportā, kļuvis mierīgs, atminas liepājnieks. “Šobrīd liekas, ka agresija manī ir maz. To iedarbinu tikai tad, kad vajag. Sportiskā veidā.”

Cer uz labu pretinieku

Šobrīd Latvijas titulētākais kikbokseris sevi velta tikai sportam un aktīvi gatavojas cīņu šovam “Fight Night Liepāja”, kas 5.oktobrī notiks Liepājas Olimpiskā centra arēnā. Līdz nozīmīgajam notikumam palikuši mazāk par diviem mēnešiem, tāpēc no mierīga treniņrežīma Kristaps pārgājis uz intensīvāku programmu. “Visu laiku trenēties intensīvi nevar, jo tu vienkārši izdedz. Ir jāprot ieklausīties savā ķermenī. Posms starp cīņām ir brīvāks, tā laikā atjaunojies, uzkrāj enerģiju, lai uz cīņu būtu vajadzīgā eksplozivitāte,” zina teikt sportists.

“Es šobrīd fiziski jūtos ļoti labi, ir vajadzīgais svars. Pēc treniņrezultātiem šķiet, ka esmu vislabākajā fiziskajā formā.”

Kristaps katru otro dienu skrien – četrus kilometrus ātrā tempā. “Katrs kilometrs ir četras vai zem četrām minūtēm. Temps ir ļoti ātrs. Mums arī ringā ir tikai trīs raundi, tāpēc tev jābūt ar lielu eksplozivitāti. Mana distance nav maratons, man ir jābūt sprinterim. Manā treniņprogrammā ir vingrinājumu uz izturību, ātrumu un spēku.”

Kristaps bieži vien trenējas Olimpiskā centra manēžā. “Man tur patīk, forši var izskrieties, viss ir jauns, ir klusums. Savācamies divu trīs cilvēku maza grupiņa. Galvā zinām programmu, ko darīsim,” liepājnieks pastāsta, ka trenera pašam nav. Treniņprogrammu stāda sev pats. “Attīstības ziņā savu treneri Liepājā esmu pāraudzis. Taču varu būt sev pats treneris, jo man ir pieredze, un es turpinu mācīties.” Kristaps neslēpj, – lai darītu, turpinātu, sevi nepārtraukti jāiedvesmo. “Daudziem motivācija ir nauda. Bet, ja zini, ka lielās naudas nebūs, motivācija nepieciešama vēl lielāka. Tas parāda to, cik ļoti tev šis sporta veids patīk.”

Kas būs Kristapa pretinieks gaidāmajā pasākumā “Fight Night”, pagaidām vēl nav zināms. “Ceru, ka būs labs sportists, lai būtu interesanta cīņa,” saka liepājnieks, un cīņu salīdzina ar dejošanu: “Ja viens no dejas partneriem būs labs, bet otrs – nē, tad deja neies. Cīņā ir tieši tāpat. Nav jau jēgas vienkārši kādu sasist, un pēc tam saukt sevi par uzvarētāju.” Tā Liepājā atbilstoša sparinga partnera kikboksā nav, Kristaps mēros ceļu uz Rīgu, kur “ir vairāk iespēju, vairāk klubu”.

“Smago darbu esmu paveicis”

Ir pagājis ilgs laiks, kopš pēdējās Kristapa cīņas Liepājā. “Sajūta ir forša,” atzīst sportists. Viņš pastāsta, ka bijusi iespēja startēt arī Rīgā, abi pasākumi ir tikai ar vienas nedēļas starpību, taču izvēlējies tomēr savu dzimto pilsētu. “Ceru, ka pasākums izdosies,” viņš saka. “No savas puses parūpēšos, lai būtu laba cīņa. Savu mājasdarbu paveikšu. To, kā būs cīņā, nekad nevar zināt. Bet sagatavošanās posmā es būšu izdarījis visu.”

Kristaps slavē Liepājā esošās treniņiespējas:

“Viss sportistam ir pakārtots. Ir manēža, baseins, dažādas zāles. Ja vajag ringu, eju uz Olimpisko centru. Vienīgais, kas manā sporta veidā pietrūkst, ir labi sparinga partneri.”

Šī iemesla dēļ pēdējo gadu Kristapam sanācis vairāk nodarboties ar boksu. Arī šā brīža treniņpartneri ir bokseri. “Tev ir jāņem lietas tādas, kādas ir. Es varētu atkal braukt uz Holandi, tur ir augstākais līmenis, bet zinu, kāds upuris ir jānes. Esmu to izdzīvojis un man pietika. Man tomēr ir jāveido sava dzīve,” pēc šiem vārdiem Kristaps liek noprast, ka lēnām apsver likt punktu savām profesionālā sportista gaitām.

Spēcīgais puisis atklāj, ka šobrīd viņa dzīvē ir tāds pārslēgšanās posms. “Ar draugu dibinām Latvijas cīņas sporta biedrību, un caur to nākotnē plānoju vērt vaļā savu klubu. Man ir jānodot tālāk tas, ko pa šiem gadiem esmu ieguvis. Tāda pieredze, kāda ir man, nav daudziem. Latvijā esam ļoti maz, kas startējuši ārpusē tieši kikboksā. Būtu diezgan muļķīgi nedalīties savā pieredzē tālāk.” Lai arī šobrīd Kristaps jūtas ļoti labi, tik daudz startēt, kā līdz šim, viņš vairs nevēlas. “Pa lielam smago darbu esmu paveicis,” uzskata liepājnieks, taču atzīst, – to, ko vēlējies savā sportista karjerā, sasniedzis tomēr vēl neesot. “Divreiz pasaulē esmu palicis otrais. Bet gribas būt pirmajam. Vēl jau iespēja nostartēt ir,” apņēmīgi teic Kristaps, un, zinot viņa darbaspējas, neiespējami tas nav.

No līdzšinējām cīņām visspilgtāk atmiņā palikusi dalība pasaules čempionātā Bankokā, kur paralēli startējis gan kikboksā, gan taiboksā, izcīnot godalgotas vietas. “Pirmo reizi biju tropos, vienmēr biju sapņojis par Taizemi. Kad tiku finālā, biju ļoti lepns. Pierādīju, ka varu,” patīkamākos mirkļus karjerā atminas liepājnieks. Dienvidāfrika, Amerika, Kipra – tās ir tikai dažas no valstīm, kurās viņš viesojies, darot to, kas dzīvē paticis visvairāk.

Nesalīdzināt ar kaušanos

Atgriezies mājās, Kristaps savās prasmēs un zināšanās labprāt dalās ar citiem, īpaši bērniem un jauniešiem. Kopā ar vēl citu sporta veidu pārstāvjiem viņš augustā piedalīsies labdarības pasākumā bērnunama bērniem. “Ja ir iespēja kaut ko dot no sevis, kāpēc ne. Parādīšu dažādus tehniskos elementus, pastāstīšu par kikboksu. Nesen novadīju treniņu arī jauniešiem zemessardzē,” pastāsta liepājnieks, un tic, ka rādot un stāstot par kikboksu, iespējams, modinās interesi par šo sporta veidu. “Uzskatu, – tev ir jāredz, lai saprastu, vai patīk.”

Kristapam aug dēliņš Patriks. Šobrīd gan viņš aizrāvies ar tenisu, taču interese par tēta sporta veidu esot. “Dažkārt esmu viņu ņēmis līdzi uz treniņu, ir redzējis, ko es daru. Neatkarīgi no tā, ko viņš izvēlēsies, es viņu atbalstīšu.” Vaicāts, kad vecākiem būtu jāsāk domāt par sava bērna laišanu kikboksā, Kristaps teic, ka nav jāsāk vest uz treniņiem jau no piecu gadu vecuma. “Uzskatu, ka vislabāk ir sākt no desmit gadu vecuma. Būtu labi, ja līdz tam arī kaut ko dara – iet vieglatlētikā, uz baseinu vai kur citur, kas attīsta koordināciju. Pēc tam tehniku var iemācīsies attīstoties.”

“Ir cilvēki, kas kikboksu salīdzina ar kaušanos. Ja man tā pasaka, jūtos tā, it kā būtu nolikts vienā līmenī ar tiem, kas vienkārši vicina dūres uz ielas,”

saērcināti saka sportists, un uzsver: “Es neesmu tajā līmenī. Esmu sportists, kurš nodarbojas ar cīņas sportu, es trenējos, lai apgūt tehniku, kustību.” Kristaps sevi nākotnē redz kā jaundibinātā kluba menedžmenta cilvēku. “Trenēšana mani interesē mazāk. Gribētu organizēt cīņas, dot iespējas jaunajiem perspektīvajiem sportistiem. Savest ar pareizajiem cilvēkiem, jo man ir ļoti daudz kontaktu.”

Vizītkarte

Kristaps Zīle
– liepājnieks, dzimis 1987.gadā
– svars 94 kg, augums 192 cm

Lielākie sasniegumi

– Viens no Latvijā titulētākajiem cīņas sporta pārstāvjiem. 2017.gadā ieguvis pasaules sudraba medaļu K-1 cīņā un kļuvis par Skandināvijas čempionu.

– Viņa kontā ir arī uzvara K-1 pasaules čempionātā amatieriem 2013.gadā, ieguvis IFMA MuayThai amatieru čempiona titulu Norvēģijā (2015), Latvijā (2014) un Lietuvā (2009., 2010.). Savulaik viņš izcīnījis arī Baltijas čempiona titulu kikboksā.

– Pirmais sportists no Latvijas, kurš aizvadījis cīņu zem šā brīža lielākās profesionālā kikboksa organizācijas “Glory” karoga.

– Kristaps Zīle pārstāvējis arī ASV cīņas sporta federāciju “Lion Fight Promotions”, kas ir viena no labākajām Muay Thai cīņas mākslas organizācijām pasaulē. Līdz šim Kristaps ir vienīgais cīkstonis no Latvijas, kuram izdevies parakstīt šādu starptautisku līgumu.

– 2013.gadā atzīts par Liepājas gada sportistu.