Roberts Džeriņš
"Kurzemes Vārds"
Pirmā gadadiena vēl priekšā
Iepriekš mūsējie uz zemeslodes skatuves šajā disciplīnā kāpuši 2009., 2010. un 2018. gadā. ”Tas nav komandu sporta veids, tas ir pāris, un šajā kontekstā izsisties ir ļoti grūti, konkurence ir milzīga. Jau kvalificēšanās vien ir sasniegums,” uzsver ”Lesto” vadītājs un treneris Raivo Letapurs.
Latvijas sporta deju čempionātā jauniešu grupā Latīņamerikas ritmu ieskaitē liepājnieki izcīnīja 2. vietu 21 pāra konkurencē, piekāpjoties vien rīdziniekam Artemijam Plakitinam, kurš dejoja pārī ar Nelliju Vorobjovu. Šis duets uzvaras laurus plūca arī pērn, kad mūsējie ieņēma 4. pozīciju.
Tobrīd gan D. Ternoviks un S. Granta pārī dejoja vien aptuveni trīs mēnešus. Arī šobrīd nevarētu teikt, ka abi kopā strādā sevišķi ilgi – jūlijā viņu sadarbība svinēs vien pirmo gadadienu.
”Saderība, treneru un vecāku atbalsts, kaut kur arī tiesnešu simpātijas, bet caurmērā – treniņi, treniņi un vēlreiz treniņi,” skaidrojot panākumu atslēgu, teic kluba vadošā Latīņamerikas deju trenere Elīna Muceniece.
”Šis puika jau no maziem gadiem ir pie mums. Viņam tā deja vienkārši ir iekšā. Arī standarta dejās Daņiils būtu labs, bet Latīņamerikas ritmi saista vairāk.
Zēnam tiešām ir talants, un arī partnere, lai gan ir divus gadus jaunāka, ir ļoti spējīga, apņēmīga, pašaizliedzīga. Kārtīgs darba rūķis,” teic R. Letapurs.
”To pierāda kaut vai fakts vien, ka viņa katru dienu uz treniņiem no Saldus braukā. Meitene tiešām spēcīga, vēlas strādāt. Vēl paspēj atbraukt uz dažām baleta nodarbībām, stiepšanos,” piebilst E. Muceniece.
Arī Sindija dejo jau no bērna kājas, turklāt, pirms sastapa Daņiilu, ilgi braukāja uz treniņiem arī uz Rīgu, bet pēdējo gadu meklēja partneri. ”Ļoti labi ir tas, ka viņa nevis vienkārši gaidīja, ka viss notiks pats no sevis, bet uzņēmās iniciatīvu un visu to gadu turpināja kārtīgi strādāt vienatnē. Tas jau vien daudz pasaka par cilvēku,” teic trenere.
Abi dejotāji iepriekš samērā ilgi bijuši īstā partnera meklējumos, bet, kad atraduši, uzreiz viss bijis skaidrs. ”Lai gan bija arī citi varianti, abiem acis mirdzēja, tur jau bija saprotams, ka tālāk neko nemaz nemeklēsim,” atminas Latīņamerikas deju trenere. ”Vizuāli abi izskatās kopā ļoti labi, arī stiliņš viņiem līdzīgs. Liels darba apjoms ieguldīts, gan Elīna, gan otrs Latīņamerikas deju treneris Maksims Kravčenko labi pastrādājis kā tehniski, tā mentāli un arī kompozicionāli,” teic kluba vadītājs.
Treniņi noris katru darba dienu, reizēm arī brīvdienās. Jo tuvāk sacensības, jo vairāk dejotāji atrodas zālē. Fiziskais, niansītes, tehnika – tā ir ikdienas rutīna, stāsta ”Lesto” pārstāvji.
Bļauj par mani, lūdzu
”Katrās sacensībās tiesneši mainās, tāpēc tā droši neko prognozēt nevar nekad. Finālā tika septiņi pāri, un dejas līmenis bija tiešām līdzvērtīgs. Uz izšķirošo uznācienu sagatavots jauns apģērbs, lai sevi svaigi prezentētu, bet līdz tam jau arī visiem sakrājies nogurums. Tad ar to visu sportisti cīnās – fiziskais, vizuālais, tehniskais, emocijas.
Ja psihe nav savākta, tad ir grūti, dažreiz jauniešiem no stresa sacensībās ir slikta dūša. Ir jābūt lielai psiholoģiskajai noturībai,” ”Lesto” vadītājs norāda.
”Šiem abiem, ja kāds ir blakus, ja ir atbalsts, tad viss notiek. Sindija parasti arī prasa – tu, lūdzu, bļauj par mani, tas ļoti palīdz. Pārējie bērni, treneri, vecāki – visi cenšamies palīdzēt, kā mākam,” savukārt skaidro E. Muceniece.
Vēl gan nav zināms nedz konkrēts laiks, nedz arī vieta, kur Eiropas vai pasaules čempionāts norisināsies, bet, visticamāk, tas notiks rudenī.
Čempionāti norisināsies atsevišķi, tomēr nav zināms, kurš no abiem būs pirmais. Arī rezultātu prognozēt ļoti grūti, jo neziņa valda arī par citu valstu personālijām. ”Skaidrs, ka konkurence būs ļoti augsta, un, pat ja nodejosim perfekti, ir ļoti daudz dažādu apstākļu, kas visu ietekmē. Jāstrādā, jāiet un jābliež,” uzsver R. Letapurs.
Viss ķermenis trīcēja no baudas
Izcīnīt vismaz sudraba godalgas Latvijas čempionātā bijis gan pāra, gan treneru mērķis. ”Gājām uz to, lai gan nebija tā, ka mēs pārliecinoši zinātu, ka tur tiksim, pacīnīties vajadzēja krietni,” E. Muceniece stāsta.
Pasaules sacensībām kvalificējas tikai divi katras dalībvalsts labākie pāri konkrētajā klasē.
Pašiem jaunajiem sportistiem pirmās sajūtas pēc Latvijas čempionāta bijušas duālas. Daņiils jutis, ka varēja nodejot arī labāk, jo līdz pirmajai vietai nemaz nebijis tik tālu. Abi to jutuši, tāpēc sākumā mazliet šaustījuši sevi, bet vēlāk, kad notikušo izanalizējuši, neslēpuši sajūsmu par to, ka izdevies kvalificēties pasaules un Eiropas meistarsacīkstēm.
”Pirmajā brīdī, protams, gribējās jau tikt pie tā zelta, bet abi tiešām laimīgi. Domāju, objektīvi šoreiz to pirmo vietu varbūt nevarēja aizsniegt.
Tas tomēr arī atkarīgs no tiesnešiem, bet parāda tikai to, ka jāturpina strādāt, ka esam pareizajā virzienā,” R. Letapurs norāda.
Gatavojoties planētas centrālajam sporta deju notikumam, ”Lesto” komanda iecerējusi piedalīties maksimāli daudzās sacensībās un, cik vien iespējams, darīt to ārpus Latvijas, lai mainītos konkurenti un augtu starptautiskā pieredze. ”Aktīvi un intensīvi trenēsimies, tostarp veidosim treniņnometnes. Šobrīd jau viena plānā – tā norisināsies Tartu. Nupat arī sacensības norisinājās Palangā, kur šis pāris dejoja pieaugušo konkurencē. Starptautisko pieredzi šobrīd vajag kā ēst,” uzsver E. Muceniece.
Palangā Pasaules Sporta deju federācijas (WDSF) sacensībās aizvadītās nedēļas nogalē mūsējie startēja ”Open” klasē, kur sacentās ar slīpētākajiem pieaugušo grupas sportistiem un 24 duetu konkurencē aizcīnījās līdz pusfināliem. ”Dejojot labāko pāru starpā, viss ķermenis trīcēja no baudas,” sajūtās dalās S. Granta.
Arī D. Ternoviks uzsver, ka notiekošo izbaudījis. ”Šo sajūtu nemaz nevaru aprakstīt. Apziņa, ka dejo pieaugušo grupā un tiec pusfinālā, ir vienreizīga,” komentē topošais pasaules čempionāta dalībnieks.
