Latvijas iedzīvotāju naudas prasme ik gadu nedaudz uzlabojas, tomēr ir daudzas jomas, kur jāpiestrādā.

Līdz pandēmijai arī redzējām, ka cilvēku finansiālā labsajūta kopumā ik gadu pakāpeniski uzlabojas – cilvēki uzkrāj vairāk, aizņemas mazāk un piesardzīgāk, veido savu pensiju arī 3.līmenī utt.

Vairāk brīvo līdzekļu gan nozīmē arī to, ka nedaudz mazāk tiek plānots budžets, jo ir iespēja vairāk tērēt.

Redzam gan, ka pandēmijas laikā iedzīvotāji tērējuši daudz piesardzīgāk, naudu uzkrājuši, mazāk aizņēmušies.
Diemžēl pastāv būtiskas atšķirības dažādās iedzīvotāju grupās. Cilvēkiem, kuri prasmīgāk rīkojas ar tehnoloģijām, ir ar augstāku izglītību un darbspējīgi, ir ievērojami labāka naudas prasme.

Sliktāka tā ir sociāli mazāk aizsargātajiem, ar zemāku izglītības līmeni un kuri jau ilgstoši dažādu iemeslu pēc nestrādā atalgotu darbu.

Turklāt iedzīvotāji ar zemāku finanšu pratību retāk meklē palīdzību pie profesionāļiem, kuri var palīdzēt atrisināt grūtības.
Šobrīd liels izaicinājums ir spēja atpazīt un atvairīt viltvāržu uzbrukumus. Pandēmijas laikā strauji pieaudzis krāpnieku skaits, un tie kļuvuši izdomas bagātāki.

Aicinām iedzīvotājus būt ļoti piesardzīgiem, nepieņemt nekādus pārsteidzīgus lēmumus, nedot nevienam pieeju savam bankas kontam, datoram, parolēm.

Mūsu bankas konts ir kā digitāls naudas maks.

Tāpat kā nevienam svešiniekam uz ielas nedodam paturēt un apskatīt savu naudas maku, tā arī bankas kontam un maksājumu kartēm nedrīkst dot pieeju.

Pieaudzis arī to viltvāržu skaits, kas aicina ieguldīt nelicencētos pakalpojumos.

Ieguldīt aicinām tad, ja ir uzkrāts finansiāls drošības spilvens (uzkrājumi 3 mēnešu apmērā), ir saņemta bankas vai ieguldījumu brokera konsultācija, kā arī cilvēks ir pārliecinājies, ka pakalpojums ir licencēts.

Nekādā gadījumā nevajadzētu aizņemties naudu, lai to ieguldītu.
Iesakām šos drošības jautājumus pārrunāt ar saviem tuviniekiem, gan bērniem, gan senioriem.

Sarunas par naudu tuvinieku lokā palīdz ne tikai atpazīt viltvāržus, bet tās var būt ļoti vērtīgas, ja kopīgi tiek plānots budžets, veikti uzkrājumi, plānotas finanses nākotnē.

Īpaši pozitīvu iespaidu tas atstāj uz bērniem, iedrošinot viņus uzlabot savu naudas prasmi.

Aija Brikše, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pārstāve