Aktuāls jautājums: Vai esam gatavi elektroenerģijas tīkla pārslēgšanai?
Nedēļas nogalē, no 7. līdz 9. februārim, Latvija atslēgsies no Krievijas kontrolētā BRELL elektroenerģijas tīkla un sinhronizēsies ar Eiropas centrālo energosistēmu. Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) pauž, ka iedzīvotāji visdrīzāk pārslēgšanos pat nepamanīs, tomēr riskus nevar pavisam izslēgt.
liepajniekiem.lv
Vilmārs Vecvagaris, Liepājas pašvaldības civilās aizsardzības eksperts

Slimnīcas, kas visvairāk pakļautas bīstamībai, ir informētas un arī nodrošinātas ar ģeneratoriem. Pašvaldības vadītāji ir informēti par riskiem.
Līdzīgi kā jebkuram iedzīvotājam, kas rūpējas par savas elektroapgādes drošību, visa nekritiskā elektrotehnika jācenšas atslēgt.
Kā jau minējusi KEM, nekādi pārrāvumi nav plānoti, taču šajā laikā nevar izslēgt diversijas mēģinājumus, jo sistēma ir diezgan ievainojama brīdī, kad tiek testēta.
Jāatzīst, ka iepriekš pašvaldības un valsts iestādes Latvijā ne pārāk gatavojušās dažādām krīzēm.
Tiem, kam ir savi ģeneratori, tiem ir, bet pārējiem jāmēģina iztikt, kā ir.
Siltuma un ūdensapgādes uzņēmumiem ir bijuši valsts likti – likumdošanā iestrādāti – šķēršļi, lai iegādātos ģeneratorus. Droši vien šis ir laiks, kad šādus šķēršļus vajadzētu ņemt nost.
Tūlīt jau būs trīs gadi, kopš Ukrainā ir karš. Reakcijas ātrums varētu būt arī labāks.
Visdrīzāk lielākā daļa iedzīvotāju nemaz nepamanīs, ka notiek pārslēgšanās,
tomēr, ja institūcijas saka, ka ir riski, vajag pasargāt savu elektrotehniku.
Tajā laikā neatstāt ieslēgtu dežūrrežīmā, bet izraut no rozetes to, kas nav kritiski nepieciešams.
Andris Jefimovs, Dienvidkurzemes novada Ugunsdzēsības dienesta vadītājs

Novadā esam apzinājuši savus pieejamos resursus. Īpašumu apsaimniekošanas uzņēmumi sazinājušies ar pašvaldību.
Komunikācija starp institūcijām un KEM ir laba. Esam gatavi tam, ka var būt kāda aizķeršanās vai strāvas piegādes pārrāvumi.
Dienvidkurzemei kopā ar Liepāju ir Civilās aizsardzības komisija, arī tur esam neformāli pārrunājuši gatavības scenāriju un
esam gatavi rīkoties un līdzēt iedzīvotājiem, ja nu elektrība pazūd uz ilgāku laiku.
Par labu spēlē tas, ka ir silta ziema, tomēr apkure un ūdens ir jānodrošina. Strāvas ģeneratori un tehniskais personāls ir gatavībā no pašu resursiem.
Varam ātri reaģēt un līdzēt katram mūsu uzņēmumam, kas nodrošina siltumu un ūdeni daudzdzīvokļu mājām.
Kritiskos objektos, piemēram, Priekules slimnīcā, esam izrunājuši, ka plānveida operācijas nedēļas nogalē tur neveiks.
Ieteikumi iedzīvotājiem – elementāras lietas, kam jābūt arī ikdienā, ja nu pazūd elektrība. Jābūt svecēm, lukturītim ar rezerves bateriju, papildu ārējam akumulatoram, lai var uzlādēt telefonu.
Sekot līdzi medijos ziņotajam, jo, ja notiks kaut kas ārkārtējs, par to ziņos. Vēlams, lai mājās būtu radio un pieejama aktuālā informācija.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.