Nav noslēpums, ka mums ir ļoti augsta nihilisma jeb nolieguma pakāpe attiecībā uz tiesisko regulējumu, uz valsts iestāžu darbību, likuma normu ievērošanu utt.

Taču, manuprāt, korupcijas uztveres indeksa aprēķināšana un publiskošana ir pilnīgi ačgārna.

Tas ir blefs, kas nekādā veidā neatspoguļo datus par reālo korupcijas stāvokli. Pēc būtības tas parāda tikai cilvēku viedokli jeb kā viņi šo problēmu uztver.

Pieņemsim, ka mēs ieejam veikalā un pie augļu stenda izvēlamies ābolus. Mums patīk tādi spīdīgi, sārti un skaisti āboli, kurus mēs arī nopērkam. Taču vēlāk, atnākot mājās, secinām, ka tie ir skābi, bezgaršīgi, atsevišķos gadījumos ar pesticīdu piegaršu, un mēs šos ābolus metam ārā.

Ar korupciju ir tieši tāpat, proti, uzskati veidojas atkarībā no tā, kāda mums ir informācija. Taču tas tā nevar būt!

Kad strādāju Kriminoloģisko pētījumu centrā, pēc speciālas metodikas mēs vēlējāmies pētīt nevis korupcijas uztveri, bet izplatību Latvijā. Šo metodiku nevarējām izmantot, taču rīkojāmies citādi, proti, saskaitījām, cik daudz ir ierosinātu kriminālprocesu saistībā ar korupciju, cik ir notiesājošo spriedumu, kāds ir ierosināto administratīvo procesu skaits un cik ierēdņu saukti pie atbildības par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu.

Tie bija reāli cipari jeb dati, ko ieguvām par katru pilsētu, reģionu un rajonu, redzot, kāds ir korupcijas līmenis. Uzskatu, ka tieši šādi dati ir precīzāki un situāciju atspoguļo daudz reālāk.

Korupcijas uztveres indekss ir, tā teikt, kā mēs skatāmies spogulī, tā arī sevi redzam.

Ja esam labā garastāvoklī, tad viss šķiet jauki, bet, ja no gultas izkāpts ar nepareizo kāju, tad mēs sev nepatīkam.

“Sabiedrība par atklātību – Delna” mudina pieņemt visaptverošu interešu pārstāvniecības (lobēšanas) atklātības regulējumu. Labi, kad pieņems šo likumu, mēs redzēsim, kuras amatpersonas vai privātpersonas, uzņēmumi utt. kā intereses īsti lobē, bet vai no tā korupcijas uztveres indekss mazināsies? Grūti pateikt!

Katrā gadījumā, ja paraugāmies uz ierosinātajiem kriminālprocesiem, tad kukuļošanu skaits samazinās. Pagājušā gada deviņos mēnešos kopumā ierosināti 76 šādi procesi.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs strādā intensīvi, Iekšējās drošības birojs darbojas pietiekami enerģiski, tāpat arī prokuratūra utt.

Reālie skaitļi rāda, ka korupcijas lietas iet mazumā, bet uztveres indekss saglabājas tāds pats kā bija. 2018. gadā Latvijai indeksā bija piešķirti 58 punkti, tagad – 57. Tas viens punkts neko nenozīmē.

Atvainojiet, bet šis rādītājs ir kā smiņķis, ko uzklājam uz sejas, lai justos labāk, interesantāk un pievilcīgāk, bet realitāte ir pilnīgi cita.

Andrejs Vilks, Rīgas Stradiņa universitātes profesors, Juridiskās fakultātes dekāns