Šodien Latvijā cilvēki pirmo palīdzību faktiski mācās tikai piespiedu kārtā – jaunie autovadītāji un mednieki, lai iegūtu apliecību, apsardzes darbinieki un citi, kuriem tas nepieciešams darba pienākumu veikšanai.

Esmu novērojis, ka cilvēku prasmes sniegt pirmo palīdzību ir ļoti atšķirīgas. Cilvēki gados, kuriem jau uzkrāta zināma dzīves pieredze, vairāk vai mazāk zina, kā rīkoties situācijās, kad kādam jāsniedz palīdzība, piemēram, gadījumos, kad gūta elektrotrauma, apdegumi, pārkaršana, sasitumi, izmežģījumi utt. Varbūt viņi nespēj sniegt profesionālu palīdzību, tomēr otru nelaimē arī neatstās.

Grūtāk ir ar jauniem cilvēkiem. Pasniedzējam jāprot jauniešus iekustināt un ieinteresēt mācīties sniegt pirmo palīdzību.

Savulaik, strādājot Sarkanajā Krustā, bieži apmeklējām skolas, arī pilsētas un rajona mērogā organizējām pirmās palīdzības sacensības. Tolaik, šķiet, bija vairāk laika un resursu, jo tam varēja piesaistīt finansējumu no dažādiem projektiem. Šodien tas varbūt pagājis malā.

Pandēmijas laikā arī cilvēki daudz vairāk aizņemti ar savām problēmām un daļai pilnīgi vienalga, kas notiek apkārt. Ja ar kādu notikusi nelaime, tad palīgā noteikti steigsies tas, kuram varbūt pašam vai tuviniekiem noticis kas līdzīgs. Iespējams, viņš īpaši neko nepratīs, bet vismaz cilvēcīgi pieies klāt un pajautās, vai nepieciešama palīdzība.

Vēl nupat ar prieku noskatījos, ka lielveikalā “Rimi” labi redzamā vietā izvietots ārējais defibrilators, ar kuru personāls ir apmācīts rīkoties. Arī sporta pasākumos pirmās palīdzības sniedzējiem tagad jābūt līdzi defibrilatoram, taču ir jomas, kurās drošība nobīdīta pēdējā plānā ar domu, ka nekas slikts taču nenotiks. Saskaņā ar jaunām vadlīnijām, drīz arī pirmās palīdzības kursos cilvēkus apmācīs rīkoties defibrilatoru.

Taču atvērts ir jautājums – ko darīt tiem, kuri šādus kursus neapmeklē vai pirmās palīdzības apmācību izgājuši jau sen, un viņiem līdz šim nav bijusi nekāda pieredze šīs dzīvības glābšanas ierīces izmantošanā, pat ja tās lietošana ir gaužām vienkārša? Šis ir jautājums, kas pagaidām valstiskā līmenī, šķiet, nav sakārtots.

Andris Bišofs, pirmās palīdzības pasniedzējs