Par šo gadu runājot, nozarē neviens nevar teikt, ka finansējums būtu pietiekams. Jau gadiem ilgi tas ir nepietiekams, tāpēc būtu ļoti savādi, ja kāds tagad teiktu, ka visam pietiek.

Salīdzinot ar iepriekšējo gadu,

šogad finansējums LRS ir nedaudz samazinājies – par apmēram pusmiljonu jeb nedaudz vairāk kā 1% no kopējā atbalsta, ko saņēmām.

Tas ir aptuveni tajā līmenī, kā bijām rēķinājušies un ko gaidījām.

Lielajām klīniskajām universitāšu slimnīcām (5. līmenis) finansējums ir audzis, 4. līmeņa slimnīcām, pie kādām pieder arī LRS, – kādai drusku vairāk naudas piešķirts, kādai mazliet mazāk.

Ja skatāmies uz situāciju kopumā, tad var teikt, ka

neesam lielākie cietēji un mums nav pamata paust skaļu neapmierinātību.

Sliktākā finansiālā situācijā ir zemākā līmeņa slimnīcas, jo tām mainījies finansējuma modelis un šogad finansējuma samazinājums tiešām ir būtisks.

LRS ir samērā labā situācijā, strādāsim ar to, kas ir, līdzīgi kā to jau darījām iepriekšējos gadus.

Budžetā mums ir divas lielas sadaļas – stacionārie un ambulatorie pakalpojumi. 60 tūkstošu mazāk mums piešķirts tieši stacionārajos pakalpojumos, pārējais samazinājums ir ambulatoro pakalpojumu daļā.

Taču jāteic, ka finansējuma izmaiņas slimnīcām ir sarežģīta struktūra, jo mainās izcenojumi, apjomi, kaut kas apvienots utt.

Valsts apmaksātie pakalpojumi ir samazināti, un tie ir samazinājušies arī Liepājas slimnīcā.

Nav tā, ka valsts pārtraukusi finansēt kādu no pakalpojumiem, bet mums būs jāmeklē veidi, kā kļūt efektīvākiem. Ieviesīsim vairāk maksas pakalpojumu.

Pašreizējā finansiālā situācija piespiež meklēt un atrast kādus nišas pakalpojumus, ko varam sniegt bez valsts apmaksātajiem.

2025. gada beigās publiski izskanēja informācija, ka mūsu slimnīca gadu beigs ar vairāk nekā divu miljonu zaudējumiem.

Taču nu jau pēc precizējumiem zaudējumi būs stipri mazāki.

Taču tik un tā noteikti būs jāmeklē risinājumi, un tas jau notiek.

Tā nav kaut kāda viena liela lieta, kas mums būtu jāizlabo, lai zaudējumi saruktu. Būs jāskatās katrā nodaļā, katrā struktūrvienībā, ko un kā varam darīt lētāk, citādi, efektīvāk.

Galvenokārt šobrīd pārskatām tieši neārstniecisko darbību – atbalsta funkcijas, saimniecisko darbību.

Droši vien ne visi risinājumi būs darbiniekiem pozitīvi, un tie dažādi skars dažādus cilvēkus.

Efektīvāk strādājot, kādam nākas darīt vairāk, no kaut kā kaut kur mazliet jāatsakās. Mums ir padomā vairākas sīkākas pārmaiņas, ko varam ieviest, bet daudz kas vēl nav izlemts līdz galam, ir procesā.

Nav tik ātri un vienkārši, īpaši, ja tas ir saistīts ar izmaiņām štatā, atalgojumā, – tās iepriekš jāpārdomā, jābrīdina un tikai tad var stāties spēkā.

Paskatoties peļņas un zaudējumu aprēķinā, 70% no visām izmaksām mums ir atalgojums un darbaspēka izmaksas.

Tāpat pievēršam uzmanību energoresursiem un materiāliem, ko lietojam. Taču – ir grūti atrast, kā ietaupīt miljonus tur, kur tikai dažus miljonus paredzēts tērēt.

Andris Platais, SIA “Liepājas Reģionālā slimnīca” valdes loceklis

Uzziņai

Izmaiņas valsts DRG* maksājumā par pacientu LRS

• 2025. gadā – 1196,70 eiro;
• 2026. gadā – 1186,10 eiro;

Samazinājums – 1%.

*DRG ir veselības aprūpes pakalpojumu klasifikācijas metode, kas vienlaikus saista pacienta diagnozes, veikto darba apjomu un veselības aprūpes pakalpojumu izmaksas.

DRG:

• nodrošina taisnīgāku budžeta sadalījumu starp slimnīcām;
• bremzē izmaksu pieaugumu;
• pēc vienotiem principiem uzskaita saņemto pakalpojumu;
• nodrošina slimnīcu salīdzinošo vērtēšanu;
• uzlabo veselības aprūpes pakalpojumu efektivitāti, saglabājot kvalitāti un pieejamību.

Avots: Nacionālais Veselības dienests