Tas, vai pēc šī lēmuma dzīvniekiem reāli būs vairāk brīvības, atkarīgs arī no citiem nosacījumiem. Sprostu atcelšana, manuprāt, ir viens no labturības pamatnoteikumiem, bet ir vēl daudzi citi apstākļi, kas ietekmē dzīvnieku labturību.

Ir ļoti pozitīvi, ka tiks sperts pirmais solis, bet noteikti jāizvērtē kopumā arī citi labturības standarti. Katram dzīvniekam tie ir atšķirīgi. Par to jālemj speciālistiem, kuri vislabāk pārzina dzīvnieku veselību un zina, kas kuram vajadzīgs.

Protams, tiem vajadzīgs vairāk saules, gaisa un brīvības, barība, kas atbilst pilnvērtīgam uzturam.

Dzīvnieku aizsardzības jomā jau pirms sprostu aizlieguma varbūt ne tik kvantitatīvs, bet idejiski ļoti būtisks bija aizliegums izmantot dzīvniekus cirkā. Katrs solis ir svarīgs, taču šis ir ievērojamāks. Par to ļoti priecājamies.

Domāju, ka šī pilsoņu iniciatīva un Eiropas Komisijas apņemšanās nozīmē to, ka cilvēku attieksme pret dzīvniekiem mainās, tos vairs neuztver tikai kā izmantojamas lietas.

Visvairāk priecē, ka nāk sapratne no Eiropas par labturības noteikumiem. Daudz pārdomu rada gaļas iepakojums, uz kura uzzīmēta laimīga cūciņa, vai piena paka, uz kuras attēlota priecīga gotiņa pļaviņā. Gribētos, lai attēls tiešām atbilstu tiem apstākļiem, kādos šie dzīvnieki uzturas.

Runājot par nozares iespējamiem iebildumiem, domāju, ka tik traki nav. Lauksaimnieki taču paši saprot – jo labāki apstākļi dzīvniekiem, jo labāks būs, piemēram, izslaukums. Ja dzīvnieks ir nomocīts un sliktos apstākļos, kas var ietekmēt tā veselību, tas nav lauksaimniekam izdevīgi, jo veselības problēmas nākas risināt.

Ieguvums būs visiem, tikai vienā brīdī sākumā tas būs finansiāli mazāk izdevīgs. Tomēr ieguvumi būs krietni vērtīgāki par finansiālo aspektu. Standartu ievērošana ir pašu lauksaimnieku interesēs.

Anna Paula Gruzdiņa, vides aktīviste

F:\Egons\2020\10 OKTOBRIS\1010, 1795