Vienas dienas laikā nāk klāt ap simt piereģistrētu elektroskrejriteņu.

Tiem, kas reģistrē savus braucamrīkus, jāzina, ka elektromotora kopējā jauda nedrīkst pārsniegt tūkstoš vatus, ātrums nedrīkst pārsniegt 25 km/h un, ja ir uzstādīta sēdvieta, tai jābūt zemākai par 54 centimetriem.

Daudzi īpašnieki reģistrāciju veic e-vidē, pieteikumus izskata katru individuāli, un tiek arī pieprasīta papildu informācija.

Ir arī atteikuma gadījumi.

Reizēm kaut kas nav kārtībā ar sēdpozīcijas augstumu vai arī ātrums pārsniedz noteikto robežu, un ir jāpilnveido, lai varētu reģistrēt.

Šos gadījumus izskata tikai Rīgā, un cilvēks ierodas CSDD ar visu braucamrīku.

Ja tehniski jauda netiek pārsniegta un īpašnieks lietotnē vai kā citādi var ierobežot ātrumu, kas tiks izmērīts uz stenda, kā arī spēj veikt izmaiņas sēdvietas pozīcijā, tad individuāli izskatīs reģistrēšanas iespēju.

Elektroskrejritenim tāpat kā mopēdam nav jāveic obligātā tehniskā apskate. Taču ceļu satiksmes noteikumos ir aprakstīts viss, kam ir jābūt, – bremzes, apgaismes ierīces.

Braucamrīkam ir jābūt kārtībā, un īpašnieks par to ir atbildīgs.

Tehnisko stāvokli jebkurā brīdī var pārbaudīt kontrolēs uz ceļa. 

Neskaitot reģistrāciju, pastāv vēl daudzas normas, kas elektroskrejriteņa vadītājam jāievēro, domājot par savu drošību.

Līdz 17 gadu vecumam obligāti jālieto aizsargķivere, taču pēc Liepājas ielās redzamā par tām ir piemirsuši.

Lai brauktu ar elektroskrejriteni,

nepieciešama velosipēda, mopēda vai jebkura cita transportlīdzekļa vadītāja apliecība.

Esam ievērojuši, ka pilngadīgas personas biežāk nāk kārtot velosipēda vadītāja apliecību. No 18 gadu vecuma par to ir jāmaksā, nepilngadīgajiem velotiesības joprojām ir bez maksas. Saprotam, ka pilngadīgie, kuri tagad nāk, ir elektroskrejriteņu vadītāji.

Jāpiebilst, ka elektroskrejriteni atļauts vadīt tikai no 14 gadu vecuma. Velosipēdu var vadīt no 10 gadu vecuma, iegūstot apliecību, aizsargķivere ir obligāta līdz 16 gadu vecumam.

Ceru, ka visi, piedaloties ceļu satiksmē, atcerēsies par atbilstošu ātrumu un drošību.

Liepājā daudzviet remontē ceļu infrastruktūru, tur jābūt īpaši uzmanīgiem. Elektroskrejriteņa mazie ritenīši ir gana bīstami, trāpot virsū akmenim, var būt kritiens.

Jāievēro savstarpējā kultūra un ceļa dalīšana, jāatceras, ka gājējam ir priekšroka. Tuvojoties gājējam no mugurpuses, tas jādara daudz lēnāk, nekā ja brauktu no priekšpuses, kad cilvēks redz elektroskrejriteni.

Arnis Jekste, CSDD Liepājas Klientu apkalpošanas daļas vadītāja vietnieks

Uzziņai

Smagas traumas pēc negadījumiem ar elektroskrejriteni

No 2021. līdz 2023. gadam kopumā Stradiņa slimnīcā ar dažādām galvas un sejas traumām ārstējās 410 cilvēki, no kuriem 220 gadījumos tika konstatētas vaļējas galvas brūces, 71 gadījumā – apakšžokļa lūzums, 58 – vaiga kaula un augšžokļa lūzums, bet 46 gadījumos cietušajiem bija lauzti deguna kauli.

Mutes, sejas un žokļu ķirurģijas centrā ārstējušies 30 bērni vecumā līdz 18 gadiem.

Lielākais cietušo skaits ir vecuma grupā no 20 līdz 23 gadiem, seko grupa no 23 līdz 38 gadiem.

Viens no biežākajiem negadījumu cēloņiem ir braukšana alkohola reibumā – to atzinusi trešdaļa cietušo, taču patiesībā šis skaits varētu būt vēl lielāks, jo par 40% pacientu nav datu par alkohola lietošanu.

Avots: Valsts policija

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.