Basketbola savienībai ir savs, oficiālais, redzējums, bet mans personīgais viedoklis ir tāds, ka mums jākoncentrējas nevis uz boikotiem un nestartēšanām olimpiskajās spēlēs, bet jācīnās par to, lai šīs valstis nestartētu olimpiādē.

Uzskatu, ka sportisti ir smagi strādājuši, lai kvalificētos olimpiskajām spēlēm. Runājot par mums, zinām, ka basketbola izlasei ir izredzes to paveikt.

Tagad vienkārši pateikt: “Nē, mēs nestartēsim,” ir vieglākais.

Līdz spēlēm laika vēl ir daudz, lai cīnītos un panāktu šādus liegumus.

Piemēram, basketbolā Krievija un Baltkrievija Parīzē nemaz nedrīkstēs piedalīties, jo tā lēmusi Starptautiskā basketbola federācija FIBA.

Arī nacionālās basketbola federācijas iestājušās par to, tādēļ arī šo divu valstu nebūs Francijā.

Domāju, ka visām valstīm jāapvienojas, ka aktīvi jāstrādā atsevišķu sporta veidu federācijām, lai arī tās panāktu tādu pašu rezultātu.

Ja nemaldos, arī Starptautiskā vieglatlētikas federācija aizliegusi Krievijas un Baltkrievijas sportistiem piedalīties Parīzes spēlēs.

Zinu, ka tādu lēmumu pieņēmušas vairākas federācijas, bet ir arī sporta organizācijas, kas šo valstu sportistiem ļauj piedalīties.

Kad spēļu laiks nāks tuvāk, būs jāskatās konkrētā situācija, bet tagad jācīnās par to, lai ciešam nevis mēs, bet savā ziņā – viņi.

Domāju, ka vēl var cīnīties arī pret Starptautiskās olimpiskās komitejas lēmumu,

kas ļauj Krievijas un Baltkrievijas sportistiem Parīzē piedalīties neitrālo sportistu statusā.

Taču liela teikšana ir arī federācijām, tāpēc vēlreiz atkārtošos – jācīnās, lai viņu tur nebūtu, savukārt citi sportisti varētu braukt un piepildīt savus sapņus, realizēt ieguldīto smago darbu.

Artūrs Visockis-Rubenis, Latvijas basketbola izlases treneris

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.