Lai cik tas nebūtu bēdīgi, ir jāatzīst, ka pilsēta dilst. Tas ir skaidrs, vēsturiskie mērķi bija veidot militāru un rūpniecisku pilsētu, bet laika gaitā pilsētas prioritātes un sociāli ekonomiskā situācija mainās. Liepājas sarukšana rada risku pilsētas plānošanai un attīstībai nākotnē. Gatavojot plānojumu, plānotājiem un Būvvaldes darbiniekiem bija diskusija un uzdevums risināt šo problēmu.

Skatoties grafiskajās plānojuma kartēs, krasu risinājumu saskatīt nevarēs – attiecībā uz zemesgabalu atļauto izmantošanu mums ir jāievēro likumi, tiesiskās paļāvības princips. Mēs, piemēram, nevaram visu Zaļās birzes rajonu nokrāsot zaļu tikai tādēļ, ka Liepāja sarūk. Bet jaunajos apbūves noteikumos ir risinājumi, kas atbilst situācijai: ar noteikumiem veidosim pilsētu zemāku, kompaktāku, ierobežojam ēku augstumu. Agrāk mazstāvu apūvē maksimālais stāvu augstums bija atļauts četri stāvi, tagad būs trīs stāvi. Jaunveidojamai daudzstāvu apbūvei agrāk atļautais augstums bija deviņi stāvi, tagad – pieci. Tagad ir noteikts, ka Liepājas ziemeļu daļā attīstībai paredzētā teritorija nākamo 12 gadu laikā nav prioritāri apgūstama, taču ir svarīgi šādu perspektīvu teritoriju paredzēt nākamajām paaudzēm. Galvenais mērķis no Būvvaldes puses – dzīvojamie rajoni attīstāmi tuvāk centram, rūpniecisko – vairāk perifērijā. Pilsētas centrs ir ļoti robains, pilsēta zaudē apbūvi, tēlu un identitāti.

Ar jauno plānojumu ir precizētas dažādu rajonu funkcijas un vieta pilsētas struktūrā. Plānojot katrā pilsētas mikrorajonā meklējām vietējos centrus, kuriem apkārt veidojas apbūve.

Pilsētas sarukšana nes līdzi divas galvenās problēmas: samazinās iedzīvotāju skaits, un pilsētas struktūrā rodas vairāk caurumu, tukšu vietu. Sarukšana spilgti atspoguļojas arī situācijā, ka pilsētai nepietiek visam naudas, lai to apsaimniekotu.

Mēs plānojumu veidojam 80 – 85 tūkstošu iedzīvotāju pilsētai, pilsētas stratēģijā gan ir mērķis sasniegt 100 tūkstošus cilvēku. Apzināmies, ka sasniegt skaitu 100 tūkstoši cilvēku tuvākajos gados nav iespējams. 1988. gadā bija 114 tūkstoši iedzīvotāju Liepājā. Esmu redzējis tā laika plānu, kurā bija paredzēts Liepāju apbūvēt 140 tūkstošiem cilvēku.

Pašreizējie ieguldījumi infrastruktūrā – ielu, ēku sakārtošanā, labiekārtošanā – padarīs Liepāju ērtāku, mobilāku, un savā ziņā noteikti arī veicinās cilvēku piesaisti pilsētai. Šis darbs ir vajadzīgs.

Varētu spriest, ka dilstošā pilsētā cilvēkiem ir vairāk vietas. Bet tomēr pilsēta zaudē tēlu, struktūru, arhitektoniskās vērtības, identitāti, trūkst apbūves, pie kuras paslēpties no vēja. Sarukšana nav tikai Liepājas, bet arī daudzu Eiropas un ASV pilsētu problēma.

Arvīds Vitāls,
Liepājas galvenais pilsētplānotājs