Jau izsenis aprīlis tiek uztverts kā Spodrības mēnesi. Tas ir laiks, kad pēc ziemas no mājas izmēst visu lieko, sakārtojot ap sevi apkārtni, dzīvojamo teritoriju. Un 30.aprīlī notiks jau par ikgadēju tradīciju kļuvusī Vislatvijas Lielā talkā, kurā aicināts piedalīties ikviens iedzīvotājs.

Manuprāt, ir ļoti apsveicami, ja vismaz reizi gadā saaktivizējas savas teritorijas sakopšanā. Uzskatu, ka visvairāk Liepājā no atkritumiem būtu jāatbrīvo Zirgu sala. Lai to paveiktu nepietiek tikai ar čaklām rokām, vajadzīga arī tehnika. Manuprāt, tas vairs nav iedzīvotāju uzdevums, bet gan pašvaldības. Paradoksāli ir tas, ka no Zirgu salas netālu atrodas atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums “Eko Kurzeme”.

Pēc maniem novērojumiem, sakopšana būtu vēl ļoti nepieciešama Dienvidu fortu teritorijā. Skumji kļūst, kad, pastaigājoties gar piejūras mežu, atpūtas vietās redzu cilvēku atstātos labumus. Tad domāju: ja ir pieticis spēka pudeles un visu pārējo turp aiznest, kāpēc nepietika, lai savāktu aiz sevis. Man ir ļoti grūti atbildēt uz jautājumu, kāpēc cilvēki gružo, jo es to nesaprotu. Pati tā nedaru.

Vislabāk, protams, būtu, ja nevajadzētu rīkot talkas dienas un ka arī ikdienā cilvēki rūpētos par apkārtējo vidi, kas būtu tikai normāli, taču pēc ziemas, paraugoties apkārt, rādās cita aina. Taču labi, kas vismaz reizi gadā tiek aktualizēta šī lieta. Manuprāt, Lielā talka ir kļuvi par tradīciju un ir iesakņojusies sabiedrībā. Tā ir diena, kad jādodas un jāsakopj kāds zemes stūrītis. It īpaši liekas jauki, ja to kopīgi dara mikrorajonu iedzīvotāji, kas varbūt ikdienā satiekas tikai garāmejot, dziļāk nekomunicējot. Šī ir tā diena, kad kaimiņi var sanāk kopā, iepazīties un, darot kopīgu darbu, saliedēties. Lielā talka ir arī līdzeklis savstarpējo attiecību kopšanā.

Lielā talka ir pozitīvs piemērs bērniem, turklāt laba iespēja visai ģimenei būt kopā. Un, iespējams, šī diena bērnam paliks atmiņā kā īpašs notikums. Tāpat pastāv cerība, ka, viņam izaugot, rūpes par apkārtējo vidi nemazināsies. Piekrītu tam, kurš ir teicis, ka cilvēks, kurš pielicis roku teritorijas sakopšanā, īpaši vācot citu atstātos atkritumus, pats mēslot nekad negribēs. Es tam ticu.

Prieks, ka talkas dienā notiek ne tikai teritorijas atbrīvošana no gružiem, bet arī jaunu koku stādīšana, apzaļumošana, pagalmu labiekārtošana. Attiecībā uz pēdējo, manuprāt, pagalmi ir jāsakārto, lai bērniem būtu, kur atpūsties.

Vides mājā, Vites ielā 10, kur darbojos, aprīlī iecerēti arī labiekārtošanas darbi. Esam dabūjuši dzelzs konstrukcijas skatuves jumta izveidei. Tā kā laikapstākļi nav stabili, pret nokrišņiem jānodrošinās, ja šovasar vēlamies rīkot tematiskos vakarus ar dziesmām un citas aktivitātes. Savukārt Lielās talkas dienā, gluži kā pagājušā gadā, vāksim atkritumus Vites ielas teritorijā. Ceru, ka pievienosies arī citi apkārtējo māju iedzīvotāji. Pati, iespējams, būšu Kuldīgā, jo nesen esam sākuši draudzēties ar biedrību ”Kūrava”, un viņi ir uzaicinājuši mūs ciemos. Ar dažādām aktivitātēm pievērsīsim uzmanību zivju populācijai Latvijā. Tas ir arī laiks, ka Ventas rumbā lido zivis, un gribas to redzēt.

Asnāte Šmīdberga,
Biedrības “Radi vidi pats” aktīviste