Mūsu centra piecos pulciņos, kas tagad darbojas, mēs visi esam potējušies. Esam zaudējuši gan dziedātājus, gan dejotājus, kuri nepotējas un tāpēc nevar piedalīties. Esmu runājusi ar tiem, kas nepotējas, – tas ir viens ārprāts. Es nesaprotu, kas ar tiem cilvēkiem notiek. Iespaidojas vai nu no ģimenes locekļiem, vai paši baidās.

Uzskatu, ka bērniem ir jāstāsta saviem vecajiem vecākiem, bet varbūt viņi izturas pārāk vienaldzīgi. Zinu ģimeni, kur visi ir potējušies, izņemot omi. Esot bail. Nav arī pareizi, ka ģimenes ārsti mēdz būt diezgan vienaldzīgi. Man stāsta – cilvēks prasījis ārstam, potēties vai ne, ģimenes ārsts teicis: “Tu pati padomā, kā tev vajag!” Kas tā par atbildi, man tas nav pieņemami. Latvijā taču potēšanās nav uzspiesta, aģitācija par vakcināciju ir pilnīgi normāla. Vai tad cilvēkiem pašiem nemaz nav apziņas? Varbūt televīzijā vairāk vajadzētu rādīt nevis skaitļus, plusus un mīnusus, bet parādīt tieši tās palātas, kā tur guļ tie saslimušie Covid-19 pacienti pie tiem daudzajiem aparātiem, cik slimniekiem ir grūti. Varbūt tas iespaidotu. Bezkaislīga statistika līdz šo cilvēku apziņai neaiziet.

Astrīda Vērdiņa, pensionāru dienas centra Klaipēdas ielā 96a vadītāja, Liepājas Pensionāru biedrības vadītāja.