Piektdiena, 29. marts Agija, Aldonis
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Baiba Mackiala: Brīvība ir dāvana, kas ļoti jāsargā

Baiba Mackiala: Brīvība ir dāvana, kas ļoti jāsargā
Foto: No personīgā arhīva
03.05.2018 17:25

liepajniekiem.lv

Es domāju, ka katriem svētkiem ir nepieciešams laiks, lai tradīcija tiktu izkopta. Varbūt 4.maijs uz 18.novembra fona šobrīd vēl ir pārāk jauni svētki. Varētu teikt, ka tie vēl ir tapšanas stadijā.

Kāpēc tā ir? Varbūt mēs pēc mentalitātes esam atšķirīgi, ja skatāmies uz kaimiņu tautām, par maz ar sevi lepojamies, taču, lai lepotos ar to, kas mūsu vēsturē ir noticis, mums droši vien labāk vajadzētu izprast šos notikumus, īpaši, ja cilvēki, kas tajos bija aktīvi dalībnieki vēl aizvien ir starp mums.

Varbūt par to vienkārši ir vairāk jārunā. Šie svētki paši par sevi ir ļoti, ļoti līdzīgi 18.novembrim, jo abas vēsturiskās pozīcijas, lēmumu pieņemšanas ir salīdzināmas, taču ir jautājums, vai visi to izprot.

No šīs izpratnes arī veidojas cilvēku attieksme. Tālāk jau varam runāt, cik šie svētki katram ir svarīgi un svinami.

Es domāju, ka biežāk un vairāk ir jādomā kā šādās dienās vienot tautu. Mums Liepājā ir šis vienojošais pasākums “Liepājas pēdas Latvijā”, taču vai šis pasākums tiek apmeklēts ar mērķi atzīmēt Latvijas neatkarības atjaunošanas dienu vai arī kā pavadīt labi laiku ar ģimeni?

Piemēram, pagājušajā gadā, manuprāt, 4.maijs bija ļoti izdevies, jo pilsētā norisinājās militārā parāde. Man šķiet, ka ikviens no mums izjuta saviļņojumu un lepnumu par savu pilsētu, valsti. Arī jaunākā paaudze ar neviltotu interesi nolūkojās parādē un neslēpa interesi, kāpēc tieši šajā dienā kas tāds pie mums notiek. Tieši šī lepnuma, kopības sajūta un ieinteresētība var stiprināt 4. maija svētku svinēšanas tradīciju.

Protams, arī ”Baltais galdauts” var būt vienojošs elements, kas tos papildina, taču tradīcijas ir ļoti jākopj. Ir jāatrod veids, kā šajā dienā vairāk vienot tautu. Ja mēs gribam balto galdautu iedzīvināt, tad tam arī ir jābūt reālam baltam galdautam, kas tiek uzklāts, piemēram, pilsētā redzamā vietā.

Ja mēs tikai runāsim par un ap, un katrs savā mājā darīs tā, kā vēlas, tad diez vai šī tradīcija iesakņosies.

Protams, mēs varam teikt, ka tas ir no katra individuāli atkarīgs, taču, lai šie svētki būtu redzami un saviļņotu ikvienu, ir nepieciešams šos svētkus svinēt kuplā pulkā un redzami.

Iespējams, reizēm tas ir ar ārēju patosu, taču tas var palīdzēt rast kopības sajūtu.

Es atzīšos, ka man 4.maija svētki nesaistās ar baltu galdautu. Es pat neatceros, kā šī tradīcija radās, bet man balts galdauts saistās ar ģimenes svētkiem. Savukārt 4. maija  svētki man tomēr asociējas ar sarkanbaltsarkanu karogu, jo tie ir brīvības svētki, kad mēs devām iespēju mūsu tautas pārstāvjiem pieņemt nozīmīgu lēmumu par mūsu tautas un valsts likteni.

Jauniešiem izprast vēstures notikumus ar katru gadu kļūst aizvien grūtāk. Diemžēl mūsu informācijas pārpildītajā laikmetā pārāk maz vietas un laika paliek, lai runātu par svarīgām, būtiskām lietām ikdienā. Lielā mērā vērtības un svētku svinēšanas turpināšanas tradīcijas veidojas ģimenē.

Ja ģimenēs ir nozīmīgas nacionālās un valstiskās vērtības, tad arī tradīcijas svinēt Valsts svētkus tiks turpinātas, ja nē – tad nekādi citi ārēji apstākļi to ietekmēt daudz nespēs.

Runājot ar jauniešiem, nākas secināt, ka zināšanas par Padomju okupācijas laiku kļūst ar katru gadu blāvākas. Viņi ir piedzimuši brīvā Latvijā, tādēļ tas tiek pieņemts par pašsaprotamu. Viņiem lielā mērā pat nav nojausmas par to, ka par brīvību varētu nākties cīnīties, jo viņiem tā tika dāvāta. Acīmredzot tāda ir tā cilvēka daba – ja viņam kaut kas tiek dāvināts, viņš to nespēj pilnībā novērtēt. Taču, ja pats par tā iegūšanu cīnās – tas ir augstāk vērtējams.

Tiešām jaunieši šos vēstures notikumus neasociē ar sevi – viņiem tas ir kas tāls, sens. Jaunieši paši pat nespēj pateikt, vai viņiem tas ir svarīgi. Ikvienam ir patīkami, ka tie ir svētki, kas svinami, taču vai cilvēki apzināti svinētu brīvības svētkus? Tas ir tāds atklāts jautājums. Es domāju, ka visai sabiedrībai ir jārāda priekšzīme, ka brīvība ir dāvana, kas ļoti jāsargā.

Baiba Mackiala, Liepājas Valsts 1. ģimnāzijas vēstures skolotāja

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz